Mobilā versija
-2.8°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
25. jūnijs, 2013
Drukāt

Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanu finansēs no valsts budžeta

LETALETA

Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanas darbi tiks finansēti no Rīgas pils būvniecības darbiem valsts budžetā plānotā finansējuma, šodien nolēma valdība pēc Finanšu ministrijas (FM) sagatavotā informatīvā ziņojuma uzklausīšanas.

Patlaban avārijas seku likvidēšanas prognozētās izmaksas nav noteiktas un tās tiks noteiktas tuvākajā laikā, teikts FM ziņojumā.

Valdība nolēma, ka FM (tās pārraudzībā esošā VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ)) veic visas nepieciešamās darbības Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanai un trīs nedēļu laikā iesniedz Ministru kabinetā rīkojuma projektu, kas paredz veikt grozījumus Ministru kabineta 2010.gada 6.decembra rīkojumā “Par finansējuma piešķiršanu Rīgas pils Priekšpils projekta izdevumu segšanai”, nosakot, ka Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanas darbi, ieskaitot juridiskos pakalpojumus, tiek finansēti no Rīgas pils būvniecības darbiem valsts budžetā plānotā finansējuma.

Valdība šodien nolēma, ka FM (VNĪ) trīs mēnešu laikā jāiesniedz Ministru kabinetā informatīvais ziņojums par Rīgas pils ugunsgrēka radīto zaudējumu apmēru, par avārijas seku likvidēšanas gaitu un faktiskajām izmaksām, Rīgas pils būvniecības projektu realizācijas gaitu un izlietotā finansējuma apmēru, papildus nepieciešamajiem būvniecības darbiem, būvniecības darbu izpildes termiņiem un provizorisko papildus nepieciešamo finansējumu.

FM (VNĪ) sešu mēnešu laikā jāiesniedz Ministru kabinetā rīkojuma projekts par turpmāko rīcību Rīgas pils Priekšpils un Rīgas pils Konventa būvniecības projektu īstenošanai, tai skaitā ilgtermiņa saistību precizēšanu atbilstoši provizoriskajām būvniecības izmaksām.

Valdība atbalstīja, ka VNĪ saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu kā ārpakalpojumu piesaista ekspertus apdrošināšanas un juridiskajos jautājumos valsts un VNĪ interešu pārstāvībai, tai skaitā sarunās ar apdrošinātājiem.

Tāpat valdība nolēma atbalstīt, ka VNĪ saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu vienojas ar pilnsabiedrību “SBRE” par avārijas seku likvidēšanas darbu veikšanu. Tāpat VNĪ saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu jāvienojas ar SIA “Būvalts” par apsekošanas ekspertu komisijas organizēšanu.

Ņemot vērā ārkārtas apstākļus, situācijas sarežģītību un steidzamību, kā arī lietderības apsvērumus, VNĪ, piemērojot sarunu procedūru un nepublicējot paziņojumu par līgumu, jau ir lūgusi SIA “Būvalts” veikt minētos darbus. Turpinās sarunas par līgumcenu un darbu izpildes termiņiem, provizoriskais ekspertīzes veikšanas termiņš ir divi mēneši.

Nolemts atbalstīt, ka VNĪ pēc ekspertu atzinuma par nepieciešamajām izmaiņām esošajā būvprojektā, saskaņojot ar Iepirkumu uzraudzības biroju, saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu veic sarunu procedūru ar Rīgas pils priekšpils rekonstrukcijas un restaurācijas tehniskā projekta izstrādātāju pilnsabiedrību “Pils projekts” par tehniskā projekta precizēšanu.

Valdība atbalstīja, ka VNĪ pēc tehniskā projekta precizēšanas, saskaņojot ar Iepirkumu uzraudzības biroju, saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu veic sarunu procedūru ar pilnsabiedrību “SBRE” par būvniecības darbu veikšanu atbilstoši precizētajam tehniskajam projektam.

FM ziņojumā arī teikts, ka patlaban jau skaidri zināms, ka pilnsabiedrībai “SBRE” būvniecības līguma ietvaros jāturpina uzsāktie būvniecības darbi Rīgas pils pamatu stiprināšanai un ārējo inženierkomunikāciju izbūvei, kuru izpildi nav ietekmējis ugunsgrēks un kuru pabeigšana ir būtiska, lai neradītu negatīvas sekas Rīgas pils tehniskajam stāvoklim, pārējie esošā projekta ietvaros veicamie darbi tiks precizēti pēc apsekošanas komisijas atzinuma saņemšanas.

Valdība šodien noteica, ka gadījumā, ja sakarā ar ugunsgrēka radītajiem zaudējumiem attiecīga apdrošināšanas atlīdzība tiks izmaksāta naudā, ieskaitot to VNĪ kontā, tad VNĪ šos līdzekļus ieskaita valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumos, ja visi ugunsgrēka seku likvidēšanas un būvniecības darbos izdarītie VNĪ ieguldījumi segti no valsts budžeta līdzekļiem.

Tāpat valdība noteica, ka gadījumā, ja attiecīga apdrošināšanas atlīdzība būs apdrošinātāja apmaksāti apdrošināšanas objekta atjaunošanas darbi, attiecīgi samazināms ugunsgrēka seku likvidēšanas un būvniecības izdevumu segšanai paredzētais valsts budžeta finansējuma apmērs, virzot attiecīgu Ministru kabineta rīkojuma projektu.

Valdība arī nolēma, ka Kultūras ministrijai jāiesniedz VNĪ informācija par ugunsgrēka radītajiem zaudējumiem tās tālākai iesniegšanai apdrošinātājam. Tāpat valdība nolēma aicināt Latvijas Valsts prezidenta kanceleju izvērtēt nepieciešamību iesniegt VNĪ informāciju par ugunsgrēka radītajiem zaudējumiem tās tālākai iesniegšanai apdrošinātājam.

FM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā norādīts, ka VNĪ rīcībā ir trīs apdrošināšanas līgumi, kuri ir spēkā esoši un varētu segt Rīgas pils ugunsgrēka radītus zaudējumus: ar “Baltijas Apdrošināšanas nams” 2012.gada 31.jūlijā noslēgtā īpašumu apdrošināšanas polise; ar “BTA Insurance Company” (BTA) 2012.gada 23.oktobra celtniecības visu risku apdrošināšanas polise, tai skaitā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana; un ar UAB DK “PZU Lietuva” Latvijas filiāli 2013.gada 20.maijā spēkā stājusies vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polise.

Atbilstoši “Baltijas Apdrošināšanas namu” izsniegtās īpašumu apdrošināšanas polises nosacījumiem Rīgas pils ir apdrošināta pret uguns, ūdens, plūdu, vētras, trešo personu prettiesiskās rīcības un zādzību risku. Būtiski atzīmēt, ka šī polise ir spēkā arī objekta rekonstrukcijas un restaurācijas laikā, norāda FM.

Polises īpašie noteikumi paredz, ka ir apdrošināti ugunsgrēka radīti zaudējumi, kā arī zaudējumi, kas radušies ugunsgrēka dzēšanas rezultātā (dūmu, sodrēju, salējuma utt. rezultātā). Tāpat polise atlīdzina arī glābšanas darbus un drupu novākšanas aizvākšanas izdevumus – līdz 10% no konkrētā objekta apdrošinājuma summas. Ēka ir apdrošināta, iekļaujot telpu remonta apdari.

FM norāda – ja vadās no iepirkuma līguma noteikumiem, tad apdrošinājuma summa un līdz ar to maksimālā izmaksājamā atlīdzība būtu nosakāma atjaunošanas vērtībā jeb nevarētu pārsniegt 15 684 224 latus, atskaitot pašrisku 400 latu apmērā. Ņemot vērā esošo situāciju, papildus vēl jāanalizē iepirkuma līguma un apdrošināšanas polises nosacījumi, teikts informatīvajā ziņojumā.

Būvniecības darbu veicēja – pilnsabiedrība “SBRE” ir noslēgusi ar BTA apdrošināšanas līgumu par celtniecības visu risku apdrošināšanu par labu VNĪ – materiālo vērtību apdrošināšanu par kopējo apdrošinājuma summu 21 930 043 lati, tai skaitā celtniecības darbu un materiālu apdrošināšanu saskaņā ar līgumu un tāmi 21 780 043 latu apmērā, kā arī civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu par trešajām personām nodarīto kaitējumu ar kopējo apdrošināšanas atlīdzības limitu apdrošināšanas periodā 2 700 000 lati.

Papildus īpašuma un celtniecības visu risku apdrošināšanas polisēm “PZU Lietuva” Latvijas filiālē ir apdrošināta arī VNĪ civiltiesiskā atbildība. Atbildības limits vienam apdrošināšanas gadījumam noteikts 100 000 latu, pašrisks noteikts 100 lati par katru apdrošināšanas gadījumu.

FM informatīvajā ziņojumā teikts, ka, ņemot vērā apstākli, ka patlaban nav zināmi ugunsgrēka cēloņi, patlaban nav iespējams arī prognozēt, vai negadījums saskaņā ar apdrošināšanas noteikumiem varētu tikt/netikt atzīts par apdrošināšanas gadījumu un tādējādi no apdrošinātāja puses izmaksāta/atteikta atlīdzība.

Ņemot vērā ārkārtas apstākļus, situācijas sarežģītību un steidzamību, apstākli, ka apdrošināšanas tiesības ir specifiska tiesību joma un ir būtiski saprast visu apdrošināšanas polišu savstarpējo saiti, lai nodrošinātu pilnvērtīgu VNĪ un valsts interešu pārstāvību sarunās ar apdrošinātājiem un nodrošinātu to, lai pēc iespējas lielāka zaudējumu daļa tiktu segta apdrošināšanas polišu ietvaros, VNĪ nepieciešams piesaistīt attiecīgus speciālistus apdrošināšanas un juridiskajos jautājumos, teikts FM informatīvajā ziņojumā.

{gallery id=”1851″}

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+