Saeimai jāizlemj, kā sodīt zvērestu lauzējus 0
Viens no svarīgākajiem jautājumiem Saeimai, atgriežoties no vasaras brīvdienām, būs lēmums par to, kā sodīt deputāta zvērestu pārkāpušos parlamentāriešus. Stingrākus sodus vārda lauzējiem kolektīvajā iesniegumā pieprasījuši vairāki tūkstoši pilsoņu.
Iniciatīvu noteikt atbildību par Saeimas deputāta zvēresta laušanu sagatavoja privātpersonas Armands Geriks un Roberts Griškevičs. Viņu iesniegumu portālā “manabalss.lv” parakstīja 13 854 pilsoņiParakstīties internetā iespējams arī pēc dokumenta iesniegšanas parlamentā, un šobrīd to jau ir izdarījuši vairāk nekā 14 000 cilvēku. Šis ir pirmais gadījums, kad iedzīvotāji izmantojuši Saeimas kārtības rullī šā gada janvārī nostiprināto iespēju vērsties Saeimā ar kolektīvo iesniegumu.
Iniciatīva par deputāta zvēresta laušanu jūlija sakumā tika izskatīta un konceptuāli atbalstīta Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā. Deputāti bija vienisprātis, ka zvēresta lauzējus vajadzētu sodīt stingrāk, bet nespēja vienoties par to, kādu sodu par kādiem pārkāpumiem piemērot. Tādēļ viņi vērsās pēc padoma pie Tieslietu ministrijas, kas sagatavojusi plašu materiālu par citu valstu pieredzi šajā jomā un Latvijas praksi ar tiesnešu zvērestu lauzējiem. Savukārt Nacionālā apvienība (NA) gatavo likumprojektu, kas paredzētu, ka 20 deputāti var rosināt Mandātu komisijai izskatīt kāda deputāta iespējamo zvēresta pārkāpumu.
Ja komisija atzīst pārkāpumu par būtisku, tad Saeimai jālemj par lietas nodošanu Satversmes tiesai, kas tad arī pieņemtu gala lēmumu par mandāta atņemšanu zvērestu pārkāpušajam deputātam. Jautājums par deputāta zvēresta pārkāpumiem aktualizējās pagājušā gada nogalē, kad Nikolajs Kabanovs (“SC”) parakstījās par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, kaut arī bija zvērējis aizstāvēt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.
Kopumā Saeima šogad saņēmusi 4369 iesniegumus, kas ir gandrīz par tūkstoti vairāk nekā šajā laikposmā 2011. gadā. Visbiežāk privātpersonas un nevalstiskās organizācijas parlamentam izteikušas priekšlikumus likumdošanas jautājumos, kā arī paudušas viedokļus par valsts iestāžu darbu un notikumiem valstī. Galvenokārt iesniegumos pausti priekšlikumi izmaiņām sociālajā, darba un veselības aizsardzības jomā, izglītības un tautsaimniecības jautājumos. Iesniegumu autori visbiežāk vērsušies pie Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas, bet no parlamenta komisijām visvairāk iesniegumu saņēmušas Juridiskā komisija, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.
Saeimā iedzīvotāji vēršas arī ar sūdzībām par valsts un pašvaldības iestāžu, kā arī tiesībsargājošo iestāžu darbu. Savukārt 161 iesniegumā lūgts skaidrot dažādas likumu normas.
