Latvijā
Politika

Saeimas lēmumam par mācībām latviski seko asa Krievijas reakcija 16

Krievijas vēstniecības ēka. Foto – LETA

Saeimas pieņemtie likumu grozījumi, kas paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā vidusskolās, pasliktinās Latvijas un Krievijas divpusējās attiecības, un par to būs atbildīga Latvija, paziņojusi Krievijas Ārlietu ministrija (ĀM).

“Oficiālajai Rīgai ir jāsaprot, ka ar saviem nedraudzīgajiem soļiem tā turpina sarežģīt divpusējās attiecības, un visa atbildība par to pilnībā gulstas uz Latviju,” teikts Krievijas ĀM Informācijas un preses departamenta komentārā, kas publicēts Krievijas ĀM interneta vietnē.
“Masu protesti, krievvalodīgās sabiedrības vēršanās pie valsts prezidenta un vadošajās pasaules cilvēktiesību institūcijās, Latvijas Krievu mācībvalodu skolu atbalsta asociācijas priekšlikumi par likuma grozījumiem nerod pašreizējo varas iestāžu atbalstu, bet gluži
vienkārši tiek ignorēti,” sacīts Krievijas ĀM komentārā.

”Tādiem odioziem soļiem, kas tiek īstenoti ar liekulīgiem lozungiem, un it kā tiek sperti gandrīz vai “bērnu un viņu vecāku labā”, bet, vēl vairāk, pēc viņu “lūguma”, patiesībā nav nekā kopīga ar valstī dzīvojošo nacionālo minoritāšu interešu ievērošanu, bet gluži pretēji – tie ir turpinājums pēdējos 25 gados Latvijā īstenotajai diskriminācijas politikai, kas vērsta uz krievvalodīgo iedzīvotāju piespiedu asimilāciju,” teikts komentārā.

Tajā uzsvērts, ka “kārtējo reizi ar “integrācijas” un “valsts valodas pozīciju nostiprināšanas” ieganstu ir samīdītas vairāk nekā trešdaļas šīs Baltijas republikas iedzīvotāju likumīgās intereses un starptautiski atzītās tiesības”.

“Latvijas Saeimā nacionālistiskā vairākuma pieņemtie grozījumi ir pretrunā ar šīs valsts vadības deklarācijām par uzticību augstiem demokrātijas standartiem un vērtībām, kā arī veselai virknei starptautisko tiesību aktu,” teikts Krievijas ĀM komentārā.

“Ceram arī, ka šāda rīcība gūs objektīvu novērtējumu no starptautisko profilējošo struktūru puses,” piebildusi Krievijas ĀM.

Kā ziņots, Saeima 22.martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz ar 2019./2020.mācību gadu mazākumtautību izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā vidusskolu posmā.

Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma, 2018./2019.mācību gadā tiks sākta jauno izglītības vadlīniju ieviešana, kas paredz būtiski palielināt latviešu valodas lomu mācīšanās procesā, nodrošinot mazākumtautību bērnu sekmīgu integrāciju sākumskolā.

Pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā plānots sākt 2019./2020.mācību gadā – tad ir paredzēts sākt pāreju no esošajiem pieciem mazākumtautību izglītības modeļiem uz jauniem trim mazākumtautību izglītības modeļiem pamatizglītībā. Šajā pašā gadā tiks sākta secīga pāreja uz jaunu bilingvālās izglītības modeli 7.-9.klasēs, paredzot, ka ne mazāk kā 80% no mācību satura tiek mācīti valsts valodā, ieskaitot svešvalodas. Tāpat 2019./2020.mācību gadā valsts pārbaudījumi 9.klasēm notiks tikai latviešu valodā.

Saistītie raksti

No 2020./2021.mācību gada vispārējās izglītības iestādēs 10. un 11.klasē visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Gadu vēlāk – no 2021./2022. mācību gada visā vidusskolas posmā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks mācīti latviešu valodā, tāpat saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

LA.lv