Mobilā versija
+6.8°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
23. augusts, 2016
Drukāt

Šagāla sarkanais Rotko centrā

sagals_8

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā līdz 15. septembrim apskatāma Marka Šagāla izstāde “Mirušās dvēseles”.

Kāpēc Šagāls Rotko centrā? Tas patiesi nav tikai tāpēc, ka katru no šiem vārdiem zina ikviens ierindas cilvēks, un nav nepieciešamas plašākas priekšzināšanas mākslā, lai uzreiz saprastu, kas būs apskatāms. Līdzīgi kā Rotko, arī Šagāla daiļrade ir plaša un Latvijas, kā arī daļai ārvalstu apmeklētāju līdz galam neizzināta, īpaši, ja runa par Rotko agrīno zīmējumu, skiču un gleznojumu posmu, kā arī Šagāla litogrāfijām un ofortiem. Īpaši veidotajā Rotko centra telpas scenogrāfijā formātā nelielie un baltos rāmjos ieskautie oforti un sausās adatas darbi uzplaiksnī kā atsevišķi stāsti, kas sarindoti atbilstoši mākslinieka iecerei, noteiktā secībā paspilgtinot un precīzi ilustrējot laika un telpas klātbūtni Nikolaja Gogoļa poēmā “Mirušās dvēseles”. Šagāls šajos darbos centās saklausīt Gogoļa metaforas un atklāt tās no jauna personīgajā daiļradē.

Mākslas zinātnieki, kas padziļināti pētījuši un analizējuši M. Šagāla daiļradi, šo 96 kompozīciju ciklu raksturo kā nozīmīgu un īpašu lappusi mākslinieka radošajā mantojumā. Tiek uzskatīts, ka neviens cits meistars nav spējis tik skrupulozi un precīzi pierādīt sevi grāmatu grafikā, izvēloties sev tuva autora poēmu. Noteicoša loma Šagāla lēmumā ilustrēt Gogoļa poēmu bija rakstnieka īpašā metaforiskā daiļrades sekvence teksta plūdumā. M. Šagāls sāka ilustrēt poēmu 1923. gadā, un visa tirāža bija pabeigta 1927. gadā. Pats izdevums ar Šagāla ilustrācijām dienas gaismu ieraudzīja tikai 1948. gadā Parīzē. Taču uzlūkot visa cikla darbus parīzieši varēja jau 1928. gada martā izstādē “Šagāls, guaša un ilustrācijas” galerijā “Portique”. Drīz pēc “Mirušo dvēseļu” izstādīšanas par šo ciklu izvērsās plaša mākslas kritika Francijā, Vācijā, un tās atblāzma sasniedza arī Krievijas mākslas vidi.

Šagāla ofortu cikls pilnā apmērā ir ne tikai saturiski un mākslinieciski nozīmīgs, bet arī retums muzeju un privātkolekcionāru kolekcijās. Bijušās Padomju Savienības teritorijā pilnā apjomā tas ir sastopams tikai trīs vietās: Valsts Tretjakova galerijā Maskavā, Valsts Ermitāžā Sanktpēterburgā un Vitebskas Marka Šagāla muzejā. Maskavas muzeji šo ciklu kā dāvinājumu no paša mākslinieka saņēma 1981. gadā, savukārt Šagāla muzejs Vitebskā 1999. gadā to ieguva dāvinājumā no viņa mazmeitām Meretas un Bellas Meierēm. Šagāla muzeja kolekcijā esošais ofortu cikls ir īpašs – tas drukāts uz japāņu perlamutra papīra un nav numurēts. Neraugoties uz to, ka autora tirāžas parasti bija dalītas posmos un numurētas, šis komplekts atstāts kā nenumurēts autoreksemplārs dāvanā kolēģiem un draugiem.

Pateicoties Rotko mākslas centra un Vitebskas Šagāla muzeja ciešajai sadarbībai, kā arī zīmīgām vēstures saitēm starp Vitebsku un Daugavpili, Rotko centra apmeklētāji jau otro reizi var baudīt Šagāla darbus Latvijā. Šoreiz uz Šagāla sarkanā tiek eksponēts ilustrāciju cikls N. Gogoļa poēmai “Mirušās dvēseles”.

Rotko centrā izveidoto ekspozīciju pavada arī katalogs. Jāpiebilst, ka, apmeklējot Rotko centra bibliotēku, var pārlapot un izbaudīt Gogoļa tekstus, kas īpaši piemeklēti Vitebskas muzeja 2009. gadā izdotajam katalogam. Izstāde ir dzīvs ekskurss 20. gs. reāliju atainojumā, stāsts par dzīvi un dzīvēm, sadzīvi, ierindas notikumiem, kurus savulaik savos novērojumos aprakstījis N. Gogolis, bet M. Šagāls to ilustrējis un caur savu redzes rakursu nodevis skatītājiem. Izstāde Rotko centrā turpina aizsākto tiltu “Šagāls – Rotko” un “Rotko – Šagāls”, tā veltīta divām izcilībām mākslā, kas dzimušas līdzās – Vitebskā un Dvinskā (Daugavpilī). Nākamajās tikšanās reizēs Šagāla daiļrades sekotājus priecēs ne tikai grafikas lapas, bet arī lielformāta gleznu kompozīcijas.

Pievienot komentāru

Objektu Dobelē saista ar 11. septembri; dome aicina nedramatizēt (5)Sociālajos tīklos izraisījusies diskusija par Dobeles pilsētas domes fasādeis piestiprināto lidaparāta astes daļas mulāžu, kas daļai vērotāju likusi atcerēties 11. septembra notikumus ASV. Domes pārstāve Dzintra Matisone aicina šo instalāciju skatīties kontekstā ar ikgadējo Lielo sniegavīru saietu un nesaistīt ar traģēdijām.
Draugiem Facebook Twitter Google+