Pasaulē
Vēsture

Sievietes kļūst gudrākas, vīrieši – garāki? Kā cilvēce mainījusies simt gados 1

Foto: Fotolia

Kā mainījušās sievietes pēdējo simt gadu laikā

Gadsimta laikā mainījusies sievietes figūra, augums, svars un domāšanas veids. Pagājušā gadsimta 60. un 70. gadu tā dēvētais sekssimbols Merilina Monro atbilstoši mūsdienu mērauklām bija itin “pilnīga” dāmīte: krūšu un gurnu apkārtmērs – 94 centimetri, viduklis – 60 cm, bet augums 162 cm un svars 60 kilogrami. Pirms 100 gadiem vidējās statistiskās sievietes parametri bija šādi: augums – 155 cm, svars – 55 kg. Mūsdienās tie ir šādi: 170 cm un 65 kg.

Pagājušā gadsimta sievietes tipiska miesas būve ir “pusaudža” figūra: pleci platāki par gūžām, mazas krūtis, šauri gurni un neizteiksmīgs viduklis. Mūsdienu sievietēm raksturīgāka ir taisnstūrveida figūra ar noslieci uz “bumbieri”: platas gūžas, ievērojamas vidukļa un plecu apjomu atšķirības. Turklāt parādījušies arī gluži jauni figūru tipi – liela auguma tievules ar kuplām krūtīm, kā arī sievietes ar ļoti platām gūžām jeb “smilšu pulksteņi”.

Brieduma vecuma sasniegšana kopš 19. gadsimta vidus samazinājusies par 0,3 gadiem katru desmitgadi. Agrāk tā iestājās 16–17, taču tagad faktiski jau 11–12 gadu vecumā. Pētnieki norāda uz saikni, kas vieno mūsdienu sieviešu formu pilnīgumu un brieduma vecuma sasniegšanu, proti, meitenes ar augstāku masas indeksu kļūst “pieaugušas” agrāk. Šī agrīnā attīstība var nelabvēlīgi ietekmēt veselību un sekmēt hipertonijas un diabēta rašanos. Situāciju pasliktina arī sociālās sekas: atsevišķās kultūrās seksuālā brieduma stadiju sasniegušo meiteni agri izdod pie vīra, kas vispirms jau ierobežo viņas iespējas turpināt izglītošanos.

Tostarp mūsdienās sievietes par 10–15 gadiem vēlāk iemanto hroniskās slimības. Mazāka kļuvusi nepieciešamība veikt fizisku darbu, kas agrāk varbūt arī fiziski norūdīja cilvēkus, taču vienlaikus lika priekšlaikus novecot. Mūsdienās izdzīvo 99% jaundzimušo, bet pirms 100 gadiem zīdaiņu mirstība bija teju 50%. Vēl 19. gadsimtā sievietes savas dzīves laikā mēdza dzemdēt līdz desmit bērniem, no kuriem labākajā gadījumā izdzīvoja puse. Mūsdienās sievietes dzemdē 1–2 bērnus, turklāt pat bērniem ar smagām pārmantotām slimībām ir cerības izdzīvot un socializēties. Liela loma mūsdienās ir arī abortu legalizācijai un kontracepcijas pieejamībai.

Turklāt mūsdienās cilvēki vispār dzīvo ilgāk nekā jebkad. Sauklis, ka 35 gados dzīve tikai sākas, pat jau sāk novecot, gluži nopietni šo robežu atbīdot vēl tālāk. Piemēram, Šekspīra gara darbā mazgadīgās Džuljetas mātei bija 28 gadi. Tolstoja varonei Annai Kareņinai bojā ejas mirklī – tikpat. Nejaukajai večai Dostojevska romānā bija 42 gadi. Arī Puškins Tatjanas māti raksturojis kā “vienkāršu, bet jauku vecenīti”, lai gan viņai tad bija aptuveni 35 gadi, bet viņas meitai Tatjanai – 17. Mūsdienās sievietes vidēji nodzīvo 70 gadus, un speciālistu prognozes pauž, ka 2030. gadā dzimušo sieviešu vidējais dzīves ilgums visā pasaulē sasniegs 85 gadus.

Jaunzēlandiešu pētnieks Džeimss Flinns pēc ilgstošiem pētījumiem saistībā ar intelektu un tā attīstību nācis klajā ar paziņojumu, kas šķiet mazliet šokējošs: patlaban pirmo reizi pēdējo 100 gadu laikā vīrieši sākuši piekāpties sievietēm intelektuālā koeficienta (IQ) testos. Vēl tikai pirms dažām desmitgadēm sieviešu rādītājs šajā testā vidēji bija par sešiem punktiem zemāks, taču šodien viņas jau apsteigušas vīriešus, sasniedzot 12 punktu pārsvaru.

Tiesa, ne visi kolēģi viņam piekrīt. Piemēram, kanādiešu pētnieks Kreigs Kinslijs uzskata, ka sieviešu IQ testos uzrādīto augsto rādītāju iemesls ir tikai acumirklīgu hormonālo uzliesmojumu rezultāts. Viņaprāt, estrogēns stimulē dendrītu pieaugumu, kas savukārt palielina galvas smadzeņu darbību, un tāpēc labi zināmajās sieviešu cikla dienās viņas formāli it kā strauji “kļūst gudrākas”, taču pēc šā cikla šīs spējas viņas atkal pamet. Sarežģītas būtnes, patiešām!

Kā mainījušies vīrieši 100 gadu laikā

Un ko tad vīrieši? Mūsdienās par augumā raženākajiem vīriešiem atzīti holandieši – vidēji 185 cm. Interesanti, ka 2. Pasaules kara gados šajā aspektā līderos bija amerikāņi ar 177 cm, taču tieši ASV iedzīvotāji faktiski kopš gadsimta vidusdaļas šajā izaugsmes aspektā apstājušies. Bet, piemēram, mūsdienu ideoloģiskās pretstāves barjeras pretējā pusē esošie krievi piedzīvo gluži pretējo: 60. gados Krievijas vīrieša vidējais augums bija 168 cm, bet mūsdienās tas ir 178 cm.

Visaktuālākā problēma šeit ir aptaukošanās. Pasaules veselības organizācijas (PVO) 2013. gadā veiktie pētījumi apliecinājuši, ka 29% vispār visas pasaules pieaugušo sirgst ar pārlieku lielu ķermeņa svaru. Un vīrieši nav nekāds izņēmums. Pirmajā acumirklī iemesli varbūt šķiet skaidri, sak, mazkustīgs dzīves veids, kaitīgā ātro uzkodu kultūra un viss tamlīdzīgais. Taču speciālisti pauž, ka tik vienkārši tas nav. Pārlieku aptaukošanos var veicināt arī epiģenētiski iemesli. Proti, ja senčiem nācās pārciest smagus bada laikus, tad mūsdienās uzkrājusies pārlieku lielā enerģija var lielā mērā “atsaukties” pēcnācējos. Vienkārši daba nesaprot: kas notiek?

Tostarp ievērojami sarucis mūsdienu vīrieša fiziskais spēks. Pētījumos konstatēts, ka, piemēram, pagājušā gadsimta 30. gados pusaudži vidēji spēja guļus uzcelt 55 kg smagu svara stieni, bet mūsdienās šis vidējais rādītājs vairs nepārsniedz 36 kg.

Saistībā ar intelekta rādītājiem konstatēts, ka pirms 100 gadiem vīrieša vidējais IQ rādītājs bijis par 14 punktiem augstāks, nekā spēj uzrādīt mūsdienu vīrieši. Tiesa, šis noteikti nevar būt izšķirošais rādītājs, tikai tāds formāls atskaites punkts. Kaut vai tāpēc, ka jau 80. gados tas pats Džeimss Flinns pierādīja, ka laika ritējumā šā jau tāpat neviennozīmīgi vērtējamā testa norma pakāpeniski pieaug – aptuveni par 3–5 punktiem katru desmitgadi. Līdz ar to nepieciešams zinātniski perfekti izvērtēt šos rādītājus pirms 100 gadiem un mūsdienās. Taču tas vēl nav gluži atrisināts jautājums.

Pētnieki pauž, ka krietni vien objektīvāk par intelekta attīstību var pavēstīt reakcijas ātrums. Pateicoties tā mērījumiem, var noteikt cilvēka spēju koncentrēties un operatīvi risināt dažādus uzdevumus. Amsterdamas universitātes pētnieku grupa izanalizēja 9000 cilvēku reakcijas testu rezultātus, kas fiksēti laikā no 1884. līdz 2004. gadam, secinot visnotaļ neiepriecinošu faktu. Proti, vidējais reakcijas ātrums samazinājies tik lielā mērā, ka šis rādītājs patiešām ir savietojams ar 14 punktiem IQ sistēmā. Protams, no tā vēl nevar neapšaubāmi secināt, ka vīrieši vienkārši kļuvuši aprobežotāki, taču tas, ka viņi vairs nespēj tik labi koncentrēties, diemžēl ir fakts.

Saistītie raksti

Bet visbūtiskākā tomēr ir vīriešu vispārējā feminizācija. Turklāt psihologi uzsver to, ka vīriešu feminizācijas process risinās paralēli sieviešu masveida maskulināzijai. Un, lūgtum, nejaukt – šeit nav runa par kaut kādu izlīdzināšanos vai tamlīdzīgu “politkorekto” tiesību atjaunošanu. Vīrieši sievišķojas, bet sievietes vīrišķojas. Ievērojami mainījušās un straujā tempā turpina mainīties sociālās lomas. Mūsdienās aizvien vairāk sastopamas ģimenes (ja tādas vispār ir), kurās vīrietis atrodas pasīvā pozīcijā.

Psihologi vīriešu feminizācijas fenomenu skaidro ar vairākiem faktoriem – no šķirto laulību daudzuma palielināšanās (bērni uzaug nepilnvērtīgās ģimenēs un automātiski pārņem vecāku lomu modeļus) līdz mūsdienās īpaši nežēlīgas formas ieguvušajam agresīvajam “sieviešu tiesību” karam. Krievu psihologs un pētnieks Igors Kons šo sociālo lomu nomaiņas faktu mūsdienu pasaulē vērtē kā tādu, kurai raksturīga absolūti nekritiska pieeja, jo viss liecina, ka tā jau tagad ir disfunkcionāla, un no tās izrietošā savstarpējo attiecību nosacījumu ietekme uz cilvēci kopumā ir vai nu grūti prognozējama, vai arī faktiski tāda, par kuru tagad pieņemts “labāk neteikt patiesību, jo var norauties pa galvu”.

LA.lv