Ekonomika
Īpašums

Sirsniņmājas būs jāreģistrē 16

Foto – Shutterstock

Lai gan jau kopš 1. jūlija spēkā stājušies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotie noteikumi decentralizēto kanalizācijas sistēmu, tas ir, individuālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu, septiķu un krājtvertņu reģistrācijai un apsaimniekošanai, ne privātmāju īpašnieki, ne pašvaldības nesteidz tos īstenot.

Lai gan jauno noteikumu mērķis ir cēls – mazināt grodu aku un citu ūdens ņemšanas vietu piesārņojuma risku, ko rada notekūdeņi no ēkām, kas nav pieslēgtas centralizētajām kanalizācijas sistēmām, taču ateju reģistrācija vien nenodrošinās, ka neattīrīti notekūdeņi netiek novadīti vidē, uzsver pašvaldību vadītāji. Turklāt viņi ir sašutuši par kārtējo pienākumu novelšanu uz pašvaldību pleciem, neparedzot tam atbilstošu finansējumu.

Lai nenoslīktu savos mēslos

Jaunie noteikumi attiecas uz ciemu un pilsētu teritorijās esošo ēku individuālajām kanalizācijas sistēmām, kurās notekūdeņu savākšanai vai attīrīšanai izmanto rūpnieciski izgatavotas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kā arī septiķus un krājtvertnes, proti, jebkāda veida rezervuārus, nosēdakas vai izsmeļamās bedres, pārvietojamās vai sausās tualetes. Jaunie noteikumi neregulē decentralizēto kanalizācijas sistēmu ierīkošanu, tie nosaka prasības, kas jāievēro gan esošu, gan jaunu decentralizēto kanalizācijas sistēmu īpašniekiem. Uz lauku teritorijām, tostarp viensētām, šīs prasības netiek attiecinātas.

Reizi gadā individuālajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām būs jāveic tehniskā apkope. To nevarēs veikt saviem spēkiem. Šo darbiņu par noteiktu samaksu veiks “atbilstošs komersants, kas specializējies decentralizēto kanalizācijas sistēmu projektēšanā, būvniecībā, tirdzniecībā vai apkopē”.

Septiķa izmantošana ir pieļaujama tikai vienlaikus ar speciāli ierīkotu infiltrācijas sistēmu kopā ar filtrācijas laukiem, apakšzemes filtrējošām drenām, smilts–grants filtriem, filtrācijas grāvjiem vai filtrācijas akām, niedru laukiem u. c.

Būtiski – tā sauktajai kanalizācijas krājtvertnei jābūt hermētiski noslēgtai un tā regulāri jāiztukšo. Ko nozīmē “regulāri jāiztukšo”, ir atkarīgs no pašvaldības – tai jānosaka minimālais izvešanas biežums, ņemot vērā ūdens patēriņu konkrētajā nekustamajā īpašumā un krājtvertnes tilpumu.

Privātmāju īpašniekiem, kuru rīcībā nav rūpnieciski izgatavotas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ražotāja izdotas tehniskās dokumentācijas, līdz 2020. gada 1. janvārim būs jāiegūst apliecinājums par iekārtas tehnisko stāvokli un norādījumi ekspluatācijai. Šādu apliecinājumu varēs izsniegt atbilstoši komersanti. Šis pakalpojums, protams, arī nebūs bez maksas.

Ja iekārtas tehniskais stāvoklis neatbildīs vides prasībām, īpašniekam līdz 2021. gada 31. decembrim būs jānodrošina tās pārbūve vai jaunas decentralizētās kanalizācijas sistēmas izbūve vai uzstādīšana.


Kur ņemt naudu?

Pašvaldības iebilst pret jauno funkciju – reģistrēt kanalizācijas sistēmas. Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis ir sašutis: “Uzdot jau var visu ko, bet, ja nav naudas, kā tad to izdarīt? Līdz šim novadā neesam izjutuši problēmas ar individuālo kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu, pašvaldību mājas, kur bija kanalizācijas bedres, pieslēdzām centralizētās kanalizācijas sistēmai. Šobrīd aktuālākas ir paredzamās nodokļu sistēmas izmaiņas, redzēsim, vai mums vispār būs no kā dzīvot, un tad domāsim par kanalizāciju.”

Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks norāda, ka šobrīd pašvaldībai būtu jāapseko visas privātmājas, lai apzinātu kanalizācijas sistēmas. “Ne mums ir cilvēki, kas to varētu izdarīt, ne struktūras, kas tam būtu gatavas. Tas prasītu lielus līdzekļus. Un kas notiks, ja, piemēram, konstatēsim mājā, kur dzīvo vientuļa pensionāre, koka ateju? Vai viņai būs nauda, par ko kanalizāciju sakārtot? Vai mēs liksim sodus par to? Es vēl varētu saprast, ja ir izbūvēta centralizētā kanalizācija, bet, ja tās nav, kādas mums tiesības vērsties pret saviem iedzīvotājiem?”

G. Libeks izsaka aizdomas, ka jaunie kanalizācijas noteikumi ir “rafinēti izdomāts kāda cilvēka bizness”, jo nav zināms, kas var veikt kanalizācijas sistēmu sertifikāciju un par kādām izmaksām. “Ir atklāts jautājums, kādi komersanti tiks atzīti par atbilstošiem šim darbam – tie, kuri tirgo bioloģiskās attīrīšanas iekārtas, septiķus, krājtvertnes, vai tie, kuri iebūvē šādas iekārtas, vai tie, kuri projektē šādu iekārtu izmantošanu?”

Pašvaldības vēlas centralizētu reģistru

Individuālo kanalizācijas sistēmu reģistra izveide jāuzsāk ne vēlāk kā 2019. gada 1. janvārī un jāpabeidz ne vēlāk kā 2021. gada 31. decembrī.

Pašvaldību Savienība rosināja reģistru veidot nevis individuāli katrā pašvaldībā savu, bet centralizēti visā valstī vienotu, izmantojot kādu no pašvaldību rīcībā esošiem IT risinājumiem, piemēram, programmatūru “NĪNO”. To izmanto praktiski visas pašvaldības, kas satur lielāko daļu informācijas par iedzīvotājiem, to īpašumiem. Ar samērā nelielām izmaksām to būtu iespējams papildināt ar decentralizēto kanalizācijas sistēmu uzskaitei nepieciešamiem datiem.

Šobrīd apmēram 21% no Latvijas lielāko apdzīvoto vietu iedzīvotājiem izmanto decentralizētās kanalizācijas sistēmas. Turklāt šādu iedzīvotāju īpatsvars dažādās apdzīvotajās vietās variē no 4 līdz 88%. VARAM aplēses liecina, ka decentralizētās kanalizācijas sistēmas būtu reģistrējamas apmēram 113 tūkst. mājsaimniecību.

LA.lv