×
Mobilā versija
Brīdinājums +22.9°C
Astra, Astrīda
Ceturtdiena, 16. augusts, 2018
25. aprīlis, 2018
Drukāt

Inese Vaidere: Slēgtas skolas, “slēgti” ciemi (35)

Foto - LETAFoto - LETA

Sarūkot iedzīvotāju skaitam lauku reģionos, taupot līdzekļus, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) aicina pašvaldības veikt skolu tīkla optimizāciju. Šis vārdu salikums biedē teju ikvienu lauku iedzīvotāju, jo ar šiem vārdiem parasti apzīmē kādas skolas reorganizāciju vai slēgšanu. Tā, piemēram, šogad vien paredzēts likvidēt 14 mācību iestādes.

Skola parasti ir mazo miestu kultūras centrs. Vieta, kur apkārt ir dzīvība. Slēdzot “neizdevīgās” skolas, patiesībā bieži vien tādā veidā tiek slēgta arī apdzīvotā vieta, jo, ja saprātīgā tuvumā nav izglītības iestāžu, kur vecāki vai pašvaldība spēj izvadāt bērnus, tad tas būtībā ir tās vietas nāves spriedums. Bez skolām attīstība nav iespējama.

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Inese Vaidere

No vienas puses, ir saprotama vēlme izglītības iestādes slēgt vai reorganizēt, jo tas var atslogot budžetu. Bet, ja tas tiek darīts ne līdz galam pamatoti, tad tas savā ziņā ir šāviens paša kājā. Ja pedagogi zaudē darbu, bet vecāki apjauš, ka uz tuvāko skolu bērnu izvadāt nav iespējams, tad var gadīties, ka pašvaldība zaudē savus iedzīvotājus – kuri tad – ar lielu varbūtību – emigrēs ārpus novada vai pat valsts.

Īpaši uzsveru – īstenojot skolu tīkla optimizāciju, rūpīgi jāizskata katrs gadījums individuāli, izvērtējot, vai skolas slēgšana neradīs lielāku ļaunumu nekā ietaupītie līdzekļi. Neapšaubāmi, Latvijā ir vietas, kur skolas tiešām ir slēdzamas, bet vai tādas ir visas?

Ja mazā skola tiek likvidēta, cilvēki dažkārt ir spiesti pārcelties tuvāk citām skolām, tomēr dzīvesvietas par brīvu nekur neizsniedz. Turklāt ģimenes, kuras skolu tīkla optimizācijas negatīvo seku dēļ ir spiestas pamest dzimtas mājas, iespējams, pārrauj gadsimtu senas vēstures turpināšanu.

Domāju, ka būsim vienisprātis, ka bērniem vismaz līdz pusaudžu vecumam būtu jāmācās no mājām ērti sasniedzamā attālumā. Uzturoties internātā, prom no mājām, bērniem tiek atņemta regulāra saikne ar ģimeni, kas bērnam, īpaši šai vecumā, ir ļoti svarīga.

Savukārt, kad runa ir par mācību rezultātiem, tad es negribētu piekrist, ka maza skola gandrīz vai automātiski nozīmē sliktu zināšanu līmeni. Mana pieredze, ilgus gadus strādājot Latvijas Universitātē, liecina, ka no lauku skolām ļoti bieži nāk viszinošākie bērni. Turklāt vislabākos rezultātus dažkārt var sasniegt, strādājot tieši ar mazām grupām, jo tad ir iespējama individuālāka pieeja un vielas padziļināta izskaidrošana.

Varu piekrist IZM, kas uzsver, ka matemātiski aprēķini un īslaicīgi ekonomiski ieguvumi nevar kalpot par pamatu lēmumu pieņemšanai par izglītības iestādes likvidēšanu. Pirms apstiprināt kādas skolas slēgšanu, ministrija izvērtē pašvaldību pieņemtos lēmumus no visu iesaistīto pušu perspektīvas. Skolu tīkla sakārtošana jāskata arī kopsakarā ar novadu attīstības stratēģiju.

Ministrs Kārlis Šadurskis ir skaidrojis, ka pašvaldības varēs saņemt kompensācijas no valsts budžeta – proporcionāli ietaupītajiem līdzekļiem no nerentablo skolu slēgšanas, naudu tālāk novirzot pedagogu algu celšanai. Šeit es ļoti vēlētos, lai ministrija rīkotos reģionālpolitiski atbildīgi – lai sasniegtu reģionu attīstības līmeņu izlīdzināšanas mērķus. Proti, dažkārt tomēr vairāk atbal-stot arī kādas “nerentablas”, bet apdzīvotajai vietai ļoti vajadzīgas skolas. Lauku iedzīvotāju saglabāšana ir mūsu nācijas interesēs. Rīkojoties matemātiski proporcionāli, lielajām un bagātākajām pašvaldībām skolu tīkla optimizācija pienestu budžetam krietni lielāku ieguvumu nekā mazajām. Bet tas būtu pretrunā ar reģionālās un kohēzijas politikas mērķiem.

Regulāri apmeklējot reģionu skolas, es uzklausu gan skolotāju, gan iedzīvotāju, tostarp pašu skolēnu viedokļus šajā jautājumā. Jāatzīst, ka daudzviet ļaudis dzīvo nedrošībā un bažās, nezinot, vai rīt viņu skola netiks slēgta. Tāpēc es aicinu tās pašvaldības, kuras plāno tuvākajos gados skolas slēgt, pirms tam kārtīgi apdomāt un izvērtēt, vai kādas mazās skolas slēgšana no kartes “neizdzēsīs” kādu Latvijas ciemu.

Pievienot komentāru

Komentāri (35)

  1. "Ak vai cik žēl,ak vai cik žēl..." Atbildēt

    Un to Vaidere konstatē tikai pirms Saeimas vēlēšanām?!!

  2. Par vēlu pamodusies – Kārlis jau savu ir padarìjis ar draudiem un šantāžu.

  3. vai gadījumā ,,lācis,, no ziemas miega pamodies?

  4. Vaidere” piebrauc” lauku vēlētājam!

  5. ŠADURSKIS -IR LATVIEŠU TAUTAS IENAIDNIEKS.

  6. DARBAVIETU LAUKOS NAV, tāpēc nav cilvēku, arvien mazāk bērnu un skolas tukšas. Izbeidziet filozofēt, un domājiet, kā radīt darbavietas!

  7. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt

    ;)))))))

    “Kas arī bija jāpierāda”, kā ir sacīts. Tātad – šajā pašreizējā MUĻĶU zemes SILES “de(R)mokrātiskās valsts” parodijā “eurolatv(ĀN)ijā” un tās pa lēto angažētajos “lojālpatrEJotiskajos” masmēdekļos klaji PRETLIKUMĪGA un nožēlojami prasta C_E_N_Z_Ū_R_A rullē, vēl joprojām?!? ;)))

    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Šajā Dieva pasaulē kopumā un, īpaši jau, ar mums pašiem notiek TIKAI un VIENĪGI tas, ko mēs PAŠI pieļaujam. Inerti truli noskatoties, nožēlojami gļēvi “klusējot lupatiņā”, vai pat apzināti uz to “parakstoties” un +/- “aktīvi ņemot dalību” – nav būtiskas atšķirības.”

    Un, arī: “Absolūti bezjēdzīga un jebkurā izpratnē nelietderīga cīņa (jeb, visbiežāk, pat tikai “vētrainas rosības” imitācija) ar SEKĀM, nespējot saskatīt vai pat apzināti ignorējot to patiesos CĒLOŅUS, ir viena no lielākajām muļķībām un viens no galvenajiem iemesliem tam, kāpēc “esam tur, kur esam, un ārā netiekam”.”

    =======

    Mediju ziņa (2005. gads): …Attālākajos šīs valsts lauku rajonos un mazpilsētās darba izvēle joprojām ir minimāla un pat tiem retajiem lauku pašvaldību iedzīvotājiem, kuriem laimējas atrast darbu, darba alga bieži vien nepārsniedz 100-150 latus. Šādā situācijā – kad visā valstī un it īpaši tās lauku teritorijās tiek sistemātiski un masveidīgi likvidētas izglītības iestādes, faktiski pārtraukta medicīniskā aprūpe, maksimāli ierobežotas jebkuras sociālās garantijas un pat liegtas iespējas nopelnīt dienišķo iztiku – ļaudis ir spiesti masveidā emigrēt no šīs valsts un cilvēka cienīgu dzīves apstākļu meklējumos doties uz ārzemēm. Turklāt, svešumā jau esošie aizvilina no Latvijas savus radus un draugus, iztukšojot pilsētas, ciemus un pagastus. Sevišķi intensīvi aizbrauc cilvēki no lauku rajoniem un mazpilsētām, tāpēc paredzams, ka vairāki Latvijas rajoni drīzumā zaudēs vismaz līdz pat 20-30% iedzīvotāju, bet līdzšinējai valsts un pašvaldību “tautas kalpu”, administratīvo izpildfunkcionāru, dažāda kalibra / institucionālā izdzimuma “atbildīgo amatpersonu” un tamlīdzīgu varas turētāju / realizētāju attieksmei pret Latviju un tās tautu nemainoties arī turpmākā perspektīvā, šādas iedzīvotāju masveida piespiedu emigrācijas tempi un apjoms neizbēgami varētu arvien straujāk pieaugt, līdz pat nācijas pastāvēšanai kritiskai robežai…
    —–
    .
    Vīzija par Sūnu Ciema (BEZ)perspektīvu.
    ( Iz “Ontūna M.© arChīva”, ‘ANNO’ ~ 2005. gads )
    .
    Pār Sūnu Ciemu lēnām ataust diena,
    Kā negribot, ar pūlēm, pelēcīgi…
    Pa “špūri” aizrūc cisterna pēc piena,
    Starp grāvjiem kārpīdamās, apnicīgi.
    .
    No retas mājas atskan suņu rejas,
    (Maz palicis, ko Sūnu Ciemā sargāt)
    Vīd dažos blāvos logos ļaužu sejas,
    Vējš stabulē uz lievenīšu margām…
    .
    Dveš daži skursteņi pa dūmu grīstei,
    Uz plītsriņķiem silst vakardienas tēja,
    Iekš uguns sprakšķot vecai koka līstei,
    Kas naktī jumtam norauta, dēļ vēja…
    .
    Gar likvidēto skolu, somu plecos,
    Klīst bērņuks kāds, pa aizaugošu taku…
    Kāpj pensionārs Frīdis ‘filčos’ vecos,
    Un, spaiņiem grabot, aizstaigā uz aku…
    .
    Pār pagalmu, uz kūtiņu pie lopiem,
    Ar slauceni pie rokas čāpo Anna,
    Pēc dienišķajiem izslaukuma stopiem,
    (No Brūnaļas tā pieniņa – pus kanna).
    .
    Nīkst Sūnu Ciema “centrā” daži ļaudis,
    (Pie bodes, pārsvarā – pēc lētās maizes)
    Un spriež, kurš “smukāk” masmēdekļos paudis,
    No “priekšstāvjiem” par MZ “valsti” raizes…
    .
    Ver durvis Sūnu Ciema “pagastmājai”,
    Kāds vīrs, no īriem pārbraucis (uz dienu):
    Viņš meklē ‘kundi’ savai Dzimtas Mājai ~
    Sen “mītnes zemē” piedāvā tam vienu.
    .
    Šeit, SILES “valstī”, atgriezties (pēc laika),
    Viņš neplānojot: “Nav (vairs) te ko darīt ~
    Riebj varas SISTĒMA un bada ‘paika’!
    Ar sievu, bērniem projām braucam, parīt…”

    VĒL – Sūnu Ciemā rītos ataust diena ~
    Priekš ‘pensīšiem’ un ‘biedriem’ pagastmājā:
    DRĪZ – MUĻKU zemē nepaliks neviena,
    Kurš “bēgļu” gaitām spējīgs ‘šņorēt kājas’…

    =======

    oriģinālversijas = “O.M.© blogā”:
    [ CENZĒTS ]
    u.c.

    MUĻĶU, totāli nozombētu LUMPEŅU, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, klaji PRETLIKUMĪGAS “revolucionārās pārliecības” lopiski trulu zombijfanu, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju”, nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” un taml. necilu “biogaļas izstrādājumu” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans(et)inbox. lv .

  8. Ja slēdz, tad lai nodrošina skolas autobusus

  9. Tad savaldiet kāds to trako Kārli! Kur vēl lielāks cinisms – algas paaugstināt uz slēgto skolu rēķina. Vai skolotājam, kā visiem valsts iestāžu darbiniekiem, nepienāktos izglītībai atbilstoša amatalga? Cik ilgi vēl ņirgāsies – esot paaugstinātas algas! Nē, palielināta ir slodze, bet algas ir samazinājušās, it īpaši skolās, kuras neatrodas Rīgā un pierīgā! Tādu slodzi “sakasīt” nevar un nauda seko skolēnam!

  10. Pirmsvēlēšanu prātuļošana!

  11. Mums vajag svinēt savus Latvijas 100-gades svētkus , bez valdošā režīma. Neiet un neklausīties viņu tukšās runas krastmalā. Lai uzstājas paši sev. Mums vajag savus svētkus, bez murgainajiem politiķiem.

  12. Slēdzam skolas,slimnīcas,bibliotēkas,un visbeidzot likvidējam ciemus,jo nav iedzīvotāju,nav problēmu,bet pēc manām domām,pirmāmkārtām vajag apturēt zakšanu visās nozarēs.Latvijā miljonāri aug kā sēnes pēc lietus,jo godīgā ceļā par miljonāru nevar kļūt.

  13. Nekas, ārzemēs skolu daudz, var mācīties tur

  14. CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze Atbildēt

    MUĻĶU zeme, XXI gadsimts.

  15. Kārtējā muldēšana kuru tur augšā neviens nesadzirdēs… . Pārdodas valsts ar skatu uz baltijas jūru,bez apgrūtinājumiem(domāts iedzīvotājiem) un kuru mūsu saeimas censoņi sekmīgi cenšas īstenot… . Pašsaprotmi kad viņi arī šeit nepaliks un aizrautīgi pilda savas kabatas ar finansēm vēl no valsts budžeta apvienojot derīgo ar vajadzīgo jo dzīve citā eiropas valstī nebūt nav tik lēti novērtēta kā viņi paši to pasniedz vēl atlikušajiem latvijas aborgēniem… . Latvijas vēsture rāda kad visus gadsimtus izdzīvoja tauta pateicoties viensētām,lieliem iebrucēju pūļiem laupījuma par maz lai par iebrukšanu domātu…tāpēc noalgoja pašas tautas kangaru demokrātijas saeimas darboņus ….

  16. Vvalsts politika – visa Latvija Rīgā , pieRīgā un dažās lielākajās pilsētās. Laukos – kārkli, nātres un balandas /par ko liels prieks svaigēdājiem/.

  17. Ai ai ai, kāda malace! Nemaz nemaz prātā neienāk, ka pati vainīga?

  18. Laukos viss kas mazs tiek likvidēts – skolas,slimnīcas,mazās darba vietas,viensētas ,ekoloģiskā pārtika netiek ražota.Lielzemnieki pārņem laukus ,viņiem peļņas kāres vārdā visus darbus padara modernā lieljaudas tehnika,roboti lopu fermās ,minerālmēsli un indes ko sauc par augu aizsardzības līdzekļiem.
    Saindēto lauksaimniecības produkciju tālāk indē tās pārstrādātāji bagātīgi pievienojot dažādas E vielas.
    Ar pārtikas produktiem saindētais patērētājs cer atgūt vai vismaz uzlabot veselību ārstniecības iestādēs,kas ir pieejamas tikai maksāt spējīgiem.

  19. Labdien! Mani pārsteidz valdības pirmsvēlēšanu solis ar nākamo gadu piešķirt pensionāru atraitņiem pabalstu. Pirmkārt, ar ko šie atraitņi ir labāki par tiem pensionāriem, kuri gadiem dzīvo vieni??? (Pie mums tā ir ikdienas prakse – piešķirt kaut ko tiem, kam jau ir gana dots, bet tiem, kam nav nekā, neko arī neiedos).Otrkārt, šāds solis vairos negodīgu rīcību. Proti, jau tagad dzirdēts, ka jāsteidz izdevīgi apprecēties ar kādu pensionāru…, ievērojot noteikumu, ka tik viņam lielāka pensija… Treškārt, sākam vērot pirmsvēlēšanu teātri, jo pensionāru elektorāts milzīgs…

  20. Un ko darīt tiem cilvēkiem, kuriem mazajā miestā nav darba? Ko līdz tā skola, ja nav iespējas nopelnīt maizi? Šķiet, atbilde sekos tikai tad, kad lauki būs tukši. Skarbā dzīves realitāte.

  21. Atmiņā palicis viena vieda Latgales PAGASTVEČA secinājums apmēram pirms divdesmīt gadiem: Ja pagastā nebūs daktera, skolotāja un mācītāja pagasts mirs.

  22. loģisks, ineses vaideres, gadu desmitiem piekoptās politikas rezultāts.

  23. BŪTU VILKUSIES UZ LAUKIEM UN PATI TAIS SKOLĀS ,KAUT KO DARĪJUSI.

  24. 100% nepatiesība un no pirksta izzīsts apgalvojums – “Skola parasti ir mazo miestu kultūras centrs.” Gandrīz visā Latvijā ir kaut kas neparasts – kultūras centri neatrodas skolās!
    Vaiderien, atbrauc uz laukiem un paskaties kā ir patiesībā. Tas, ka skolā strādā cilvēki ar augstāko izglītību – tas nenozīmē, ka skola ir kultūras centrs! Kultūras centrs ir bibliotēkās un saieta/kultūras namos. Mūsdienās skolotājs kapitālisma sistēmā ir algots strādnieks – novadīja savas stundas un prom uz mājām. Lai ar kultūru nodarbojas tie, kuriem tas ir amats un kuriem par to maksā algu (deju, koru vadīšana, teātra iestudēšana).
    Un atceries Vaiderien – skolā notiek pasākumi priekš skolēniem un nevis priekš pensionāriem. Nu labi, reizēm skolas sporta zāli izmanto pieaugušie.

  25. ja rakstit,l tad ko jēdzīgu Šis ir galīgi garām

  26. Par ko ir raksts-kam tas domāts?

  27. Par ko cīnījās auseklīši 1988.-1991.g. uz tā arī “uzrāvās”! Tirgus tagad sakārtos visu Latviju…

  28. Viņi attīra zemi no latviešiem , lai uz paplātes pasniegtu mūsu zemi cittautiešiem !!!!!!

  29. Saprotu, ka valdība vispār vēlas daļu Latvijas slēgt, jo ceļus laukos arī optimizēs. Apburtais aplis nav cilvēku, nav ceļu, nav skolu un otrādi nav skolu un ceļu, nav cilvēku, un tā tas aplis tik plešas lielāks, un lielāks.

  30. Atbalstu,labs raksts

  31. Autore gribēja uzrakstīt populāru rakstu, jo nākamgad pārvēlēšana ? 🙂

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Un tagad mani 100 grēki Latvijai.

Tuvojoties Latvijas Republikas proklamēšanas simtajai gadadienai, arvien vairāk dažādu ļaužu, organizāciju velta kādu savu darbu, pasākumu vai lietu valsts simtgadei. Aglonā notiek Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svinības ar dažādiem pasākumiem, šodien notiek svētku galvenā mise.

Vai jums ir bažas, ka novecojusi aparatūra medicīnas iestādēs var apdraudēt veiksmīgu jūsu ārstēšanu?
Draugiem Facebook Twitter Google+