Tehnika
Auto un moto

Nerejiet par degvielas cenām! Ejiet uz autobusu, samaziniet nobraukumu, saka eksperts 16


Degvielas cenas “Neste” degvielas uzpildes stacijā Skanstes ielā gada pirmajā dienā.
Degvielas cenas “Neste” degvielas uzpildes stacijā Skanstes ielā gada pirmajā dienā.
Foto – Dainis Bušmanis

Šīs rindas rakstu vecā gada pēdējā dienā, sirsnīgu, lirisku apsveikumu (galvenokārt digitālu) jūrā izpeldējies un, piedodiet, tādu kā vienkāršības un konkrētības badu sajutis. Saceru savu vēlējumu, ko ar šķelmīgu smaidu sūtu draugiem – lai Suņa gadā mums pilnas bļodas, lai nerejam skaļi bez vajadzības un jēgas!

Tas tā filozofiski un visaptveroši. Bet avīzes tematiskais plāns liek rakstīt par akcīzes nodokli degvielai, kas ar vakardienu ir paaugstināts. Un, citu mediju šim tematam veltītu publikāciju komentārus palasījis, redzu, ka aicinājums “neriet bez jēgas” šeit lieliski iederas.

Sevis un ģimenes pārvietošana

Pirmkārt, tas attiecas uz privāta transporta izmantotājiem, kuri gaudo par laupīšanu un dzīšanu nabadzībā. Nu, nu, nabadziņi… Ja jau mēs varam atļauties vairākus tūkstošus auto iegādei, kādu tūkstoti gadā riepām, remontiņiem un apkopēm, vai tiešām tie daži eiro, ko jaunais nodoklis ik mēnesi pieskaitīs degvielas rēķiniem, mūs izputinās?

Privātas pārvietošanās degvielas izmaksas nav lielas (relatīvi). Latvijas iedzīvotājs ar savu auto vidēji nobrauc nepilnu tūkstoti kilometru mēnesī. Tātad sadedzina mazāk nekā 100 litrus degvielas (ja vien auto nav izšķērdīgi liels un netiek pilsētā vien dzenāts). 100 reizināts ar jaunā nodokļa trim (dīzelis) vai pieciem (benzīns) centiem ir tikai dažas monētas vai piecītis mēnesī. Nav jums piecīša? Nerejiet. Ejiet uz autobusu (neiznāks daudz lētāk). Vai samaziniet mēneša nobraukumu par 50 km. Nevarat nebraukt? Tad pārskatiet vēlreiz savu braukšanas stilu un paradumus. Atsakieties beidzot no apdzīšanas situācijās, kurās tā nedod neko (izņemot bonbongu jūsu šķībajam ego). Katra no tām maksā naudu, kuras jums neesot. Atsakieties no nu jau vispārpieņemtajiem 70 km/h pilsētā un 110 km/h uz šosejas. Pirmie drīz vien būs jādzēš, pret lēnāku līdzpilsoni atduroties, un bremzējot metīsiet enerģiju (naudu!) miskastē, otrie ir rijīgi visiem auto ar sliktu aerodinamiku – “džipiem”, mikrobusiem, pikapiem utt. Un neizmantotu akcīzes nodokļa mēnesī paņemto piecīti var atdot vienā rāmākā braucienā Rīga–Ventspils–Rīga.

Nevar tā rāmi pabraukt? Atmetiet pīpēšanu. Varēsiet tad veselīgi ar to pašu budžetu vālēt vairāk un ātrāk. Pat tad, ja degvielas akcīze mums būs tāda kā Holandē un Beļģijā…

Komerciāli pārvadājumi Latvijā

Otrkārt – pilnīgs blefs ir čīkstēšana, ka nu jau visu preču cenas veikalos dārgāku pārvadājumu dēļ skries vai debesīs. Jēzuliņ, paskaitiet taču. Ja tonnu sviesta (vismaz 10 000 eiro) ved kaut 1000 km, par to jaunajā degvielas akcīzē piemaksājot piecīti, par cik tad nu kāps tās jums vajadzīgās 200 g paciņas cena?

Bet – pat šādas nelielas degvielas cenas izmaiņas būtiski iespaido tos iekšzemes pārvadājumus, kuros krava ir smaga, bet relatīvi lēta. Un Latvijai viena tāda ļoti būtiska tautsaimniecības nozare ir. Kokmateriālu eksports veido gandrīz piektdaļu no visa mūsu eksporta. Un tas baļķis vai dēlis no meža līdz gaterim un tālāk līdz ostai ir jāaizved. Tie ir pārvadājumi, kuru matemātika pavisam cita. “Kokvedēju” gada nobraukumi pārsniedz 150 000 km (darbs divās, pat trijās maiņās), degvielas patēriņš reizes trīs pārsniedz vieglā auto prasīto. Pavisam aptuveni aprēķini liecina, ka šīs nozares patērētā dīzeļdegviela veido gandrīz pusi no visa valsts patēriņa (2017. gada 10 mēnešos 762 800 tonnas – dati CSP). Un te nu plus trīs centi uz litru ir daudz. Miljoni. Kokvedējiem draud bankrots? Šķiet, ka ne. Tie ir uzņēmumi, kas apkalpo koksnes eksportētājus. Pirmkārt, lielāko no tiem – “Latvijas valsts mežus” (LVM). Un, kā paskaidroja LVM saimniecības pārvaldes vadītājs Jānis Bite, pārvadājumu līgumos klients ir apņēmies kompensēt degvielas cenu izmaiņas. Tātad no akcīzes iegūtais var samazināt valsts uzņēmuma peļņu.

Otrs iekšzemes kustības veids, kurš no jaunās akcīzes cietīs, ir jau tā komerciāli ne visai veiksmīgie (valstij dotācijas prasošie) pasažieru pārvadājumi. 2017. gada pirmajā pusgadā reģionālo maršrutu autobusos tika pārvadāti vairāk nekā 14,5 miljoni pasažieru, un tas ir par 3% mazāk, salīdzinot ar analogu periodu pērn. Pēdējo septiņu gadu laikā reģionālo maršrutu autobusos pārvadāto pasažieru skaits ik gadu samazinās aptuveni par 5%.

Tomēr 2017. gada pirmajā pusgadā kopējais autobusu nobraukums reģionālajā maršrutu tīklā veido 39,5 miljonus kilometru, un tas ir par 0,1% vairāk nekā pagājušā gada pirmajā pusgadā. Maršrutu tīkla apjomu izdevies saglabāt nemainīgu, pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar vairākām pašvaldībām, piemēram, Rojas, Cēsu vai Grobiņas, kas, aprēķinot visas izmaksas, kuras rodas, nogādājot skolēnus līdz izglītības iestādei saviem spēkiem, daļēji vai pilnībā ir atteikušās no skolēnu pārvadājumu veikšanas.

Nevar nepieminēt “Rīgas satiksmi”. Tās pakalpojumu pašizmaksa augs. Un uzņēmums prasīs kārtējo dotāciju domei. Kur tā ņems? No rīdziniekiem…


Starptautiskie pārvadājumi

Asociācijas “Latvijas auto” prezidents Valdis Trēziņš, lūgts piedalīties sarunā par akcīzes nodokļa izmaiņām, ar smaidu uztver un turpina manu “sunisko” novēlējumu. “Nu ko varu teikt – suņi rej, karavāna iet tālāk. Mēs braucām pa visu Eiropu, mēs brauksim arī turpmāk. Mūsu darba specifika ļauj veikt dažādus stratēģiskus degvielas uzpildes manevrus. Mūs neskar akcīze Igaunijā, kura jau ir augstāka nekā Latvijā un augšot vēl. Mēs izmantosim zemāku nodokli un dīzeļdegvielas cenu citās Eiropas valstīs. Skaidrs, ka tas rada zaudējumus (precīzāk – samazina peļņu) degvielas tirgotājiem Latvijā. Šī problēma pastāv visā Eiropā. Pat krasāka nekā mūsu reģionā. Paskatieties, piemēram, dīzeļa akcīzes nodokļa atšķirības kontinenta dienvidos. Itālija – 0,6, Spānija – 0,33… Pastāv (dažās valstīs jau darbojas) tikai viens paņēmiens, kā šo problēmu risināt. Valsts var Latvijas komercpārvadātājam, kurš tankojies šeit, nevis Lietuvā vai Polijā, atmaksāt nodokļa starpību, tā zināmā mērā negodīgu konkurenci nodokļu jomā mazinot.”

Vai iegūsim gaidīto?

Skaidrs, ka akcīzes nodoklis degvielai bija, ir un būs (nākamais solis paredzēts 2019./20. gadu mijā) jāpaaugstina. Var riet, var smilkstēt, bet tas ir vienīgais taisnīgais, objektīvais veids, kā papildināt valsts ceļu uzturēšanai nepieciešamās finanses. Kurš vairāk lej, tas vairāk brauc, tas vairāk kopējā katlā (autoceļu fonds) iegulda. Problēma viena, jau iepriekš iezīmēta. Es (tu, jūs) varam, jauno cenu spiesti, savu pārvietošanos minimalizēt. Tā jau dara (pāriet uz darbu attālināti, mājās) daudzi. Ne tikai privātpersonas. Arī lielas tā saukto dienesta auto saimniecības.

Zigmārs Krūmiņš, VAS “Latvijas valsts ceļi” administratīvās daļas vadītājs, piemēram, stāsta, ka ikgadējais uzņēmuma energoaudits jau trešo gadu fiksē šāda transporta patēriņa kritumu par tiem pašiem 3 – 5 procentiem, par kuriem kāpj degvielas cena. Līdzīgu ainu savā saimniecībā redz “Valsts mežu” Jānis Bite. Ja tā – gaidītais akcīzes ieņēmumu kāpums izpaliks.

Un, ja arī optimistiskās prognozes (plus 30 – 40 miljoni eiro gadā) piepildīsies, vai tie nonāks ceļu fondā?

“Latvijas ceļu būvētāja” (LCB) prezidents Andris Bērziņš saka: “Saeima beidzot ir spērusi mazu pussolīti normālas ceļu būves nozares finansēšanas virzienā. Proti, parlaments ir atbalstījis bijušā satiksmes ministra, deputāta Anrija Matīsa ierosinājumu un uzdevis valdībai līdz nākamā gada 1. jūlijam apstiprināt plānu finansējuma palielināšanai valsts budžeta programmai ceļiem. Nozarei paredzēts pakāpeniski novirzīt 80 procentus no iekasētā akcīzes nodokļa degvielai.

Diemžēl Saeimai ir piemirsies skaidri un precīzi norādīt, kad tieši nozarei jāsaņem šie 80 procenti degvielas akcīzes nodokļa: valdībai ir dota iespēja sastādīt grafiku gan līdz 2025., gan 2225. gadam… Pēdējos 10 gadus tā vienmēr ir izmantojusi iespēju reāla finansējuma piešķiršanu atlikt uz iespējami attālāku nākotni. Tāda tradīcija.

Tomēr LCB pauž cerību, ka šoreiz viss būs citādi, ka ceļiem tik nepieciešamais finansējums tiks piešķirts jau 2020. gadā, kad visi ES fondi būs beigušies, un ka tas tiks paziņots nekavējoties, lai lēmēji varētu noteikt, kurus ceļus rekonstruēt, bet projektētāji uzprojektēt un pasūtītāji darbus izsolīt.”

Pievienojos ceļu būvētāju perspektīvajam optimismam. Un jaunā gada rītā cenšos neriet, “Nestes” interneta lapā ieraudzījis, ka Rīgas lētākajā (Kurzemes prospekts) uzpildes stacijā pērno 1,10 par litru 95. benzīnam nomainījis 1,148, dīzelim attiecīgi ir 1,058 veco 1,02 vietā. Karavāna iet tālāk…

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv