Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
7. septembris, 2013
Drukāt

Strauji aug Rīgas bāriņtiesas lēmumu skaits par bērnu izņemšanu no ģimenes

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Pēdējos divos gados strauji pieaudzis Rīgas bāriņtiesas pieņemto vienpersonisko lēmumu skaits par bērnu izņemšanu no ģimenes, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs. Šā gada pirmajā pusgadā bāriņtiesa pieņēmusi 105 vienpersoniskos lēmumus, kamēr visa 2012.gada laikā pieņemti 147 šādi lēmumi, 2011.gadā – ap 115.

Krasnogolovs novērojis apjomīgu tendenci, ka vecākiem ir tieksme lietot alkoholu un citas atkarības vielas. “Tas norāda, ka nauda ir, bet tā tiek tērēta šādām lietām un tiek aizmirsts par bērniem. Domāju, ka vecākiem vienkārši ir citas prioritātes. Viņi jau nesaprot, ka ar to alkoholu nodara pāri – cilvēks piedzeras, izlieto alkohola pudeli, aizmieg, bet divus trīs gadus vecs bērns viens pats staigā apkārt nepieskatīts un nepaēdis. Smagāk ir ar zīdaiņiem, jo tur jābūt īpašai aprūpei,” atzina bāriņtiesas priekšsēdētājs.

“Rīgā bieži gadās, ka mamma vai tētis iet piedzērušies pa ielu, neko nesaprot, un bērns principā vāc savus vecākus. Tad policija šo bērnu paņem, noformē tā saukto izņemšanas aktu, nākamajā dienā iesniedz mums, un mēs uz tā pamata pieņemam vienpersonisko lēmumu. Tad jau sākas parastais ceļš – 15 dienu laikā jāsasauc bāriņtiesas sēde, kurā jau trīs bāriņtiesas locekļi šo jautājumu lemj koleģiāli, tiek veidotas lietas,” skaidroja Krasnogolovs.

Krasnogolovs uzsvēra, ka bāriņtiesa nav sodītāji, bet gan tie, kas saliek kopā visu informāciju un lemj, vai palikšana ģimenē ir bērna interesēs un vai viņš netiks apdraudēts. “Ja ir cerības, ka bērns netiks apdraudēts, protams, mēs viņu nešķirsim no ģimenes, jo bērnam svarīgākais ir palikt ģimenē. Liela daļa lēmumu ir arī tādi, ka aizgādības tiesības netiek atņemtas,” uzsvēra bāriņtiesas vadītājs.

Tā kā bāriņtiesai lēmuma pieņemšanai ir jāpieprasa daudz dažādu dokumentu no vairākām institūcijām, lietas tiek izskatītas divarpus līdz trīs mēnešu laikā, un šajā laikā vecākam ir iespēja situāciju ģimenē mainīt.

Krasnogolovs piebilda, ka, noslēdzoties vasarai, darba mazāk nekļūs – sākoties skolai, sāksies problēmas ar bērniem, kas neapmeklē stundas, kā arī pašas skolas sniegs informāciju, ja pedagogiem būs aizdomas, ka bērns ģimenē cieš no vardarbības vai netiek pienācīgi aprūpēts, piemēram, rudenī, kad ir auksti, nāk uz skolu nevis ar zābaciņiem, bet sandalēs.

“Ziemā būs jautājums par sadzīves apstākļiem, jo ir ģimenes, kas dzīvo dārza būdiņās Rumbulā vai pie lidostas. Parādās problēmas, kad ģimenes meklē vietu, kur palikt,” atzina Krasnogolovs.

Bāriņtiesas priekšsēdētājs gan neapgalvo, ka viss iet uz slikto pusi, bet gan norāda, ka viss iet savu gaitu: “Agrāk, PSRS laikā, vardarbības nebija, visi bija pionieri, viss bija skaisti, neviens neko nezināja. Vardarbība ir bijusi visu laiku, un visu laiku bērni tika šķirti no ģimenēm, cita runa – vai tas nonāca līdz sabiedrībai. Iespējams, situāciju šobrīd ietekmē arī cilvēku psiholoģiskais stāvoklis sabiedrībā – ziņās raksta, ka Sīrijā notiek karš, Rīgā bērns izkritis pa logu, četri noslīkuši. Pozitīvās informācijas – nulle, līdz ar to sabiedrība kļūst negatīva, agresīva, smagnēja, nesaprotoša.”

Krasnogolovs norāda, ka lietu skaits pieaug ne tikai tāpēc, ka situācija sabiedrībā būtu kļuvusi sliktāka, bet arī tāpēc, ka bāriņtiesai ir ļoti plašs informācijas avotu loks un ļoti laba sadarbība, kas ļauj ātri identificēt problēmas – bāriņtiesai informāciju sniedz gan skolas, gan sociālais dienests, gan valsts un pašvaldības policija, gan veselības aprūpes iestādes, ārsti.

Pievienot komentāru

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga -0.8
Alūksne -3.5
Daugavpils -1.7
Saldus +0
Liepāja +0.9
Jelgava +0
Ventspils +0.7
Limbaži -2
Madona -2
Rēzekne -2
Kanādas latvieša dzimtenei veltīts atklājums – sudrabmāli (1)Oriģinālu pulvertehnoloģijas metodi izgudrojis latviešu izcelsmes kanādiešu arhitekts Roberts Dambergs
Draugiem Facebook Twitter Google+