Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
24. septembris, 2012
Drukāt

Studiju kredītu vidējā summa šogad pieaugusi par 8 līdz 11%

Foto - LETAFoto - LETA

Lai arī Latvijas lielākās augstskolas iepriekš apgalvoja, ka studiju maksu šogad nepalielinās, banku izsniegto studiju kredītu mācību maksas segšanai vidējā summa pieaugusi par aptuveni 8 līdz 11%, aģentūra BNS noskaidroja, aptaujājot Latvijas trīs lielākās bankas pēc aktīvu apmēra.

Visas trīs aptaujātās bankas – “Swedbank”, SEB un “Nordea” – atzina, ka vidējā kredītu summa šogad ir palielinājusies. “Swedbank” vidējā kredītu summa pieaugusi par 8%, bet “SEB bankā” – par 11%, arī “Nordea” bankā sacīja, ka summa ir pieaugusi, neatklājot precīzu vidējās kredītu summas pieaugumu. Studiju kredītu apmērs šogad svārstās no 1300 līdz 2500 latiem.

“Visvairāk aizņēmušies tie studenti, kas nāk no Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Universitātes, jo tur mācās aptuveni 50% no visiem jaunajiem studentiem,” aģentūrai BNS pastāstīja “Nordea” bankas nenodrošināto kredītu un līzinga produktu attīstības vadītājs Miks Miķelsons.

Banka novērojusi, ka studenti biežāk aizņemas naudu tikai pirmajam mācību gadam, jo pēc tam cer saņemt budžeta vietas augstskolā vai arī nejūtas pārliecināti, ka izvēlētajā studiju programmā mācīsies līdz galam, norādīja Miķelsons.

Saskaņā ar banku sniegto informāciju salīdzinoši mazāks ir to studentu skaits, kas vēršas bankā, lai segtu savus ikdienas tēriņus studēšanas laikā, aizņemoties studējošā kredītu. Tie pārsvarā ir studenti, kas vēlas nodoties tikai mācībām vai nevēlas lūgt vecāku atbalstu. Šādu aizdevumu skaits ir samazinājies, taču pieaugušas to vidējās izmaksas līdz pat trim tūkstošiem latu gadā, informēja Miķelsons.

“Ja salīdzinām studiju un studējošā kredīta apmērus, tad skaita ziņā studiju kredīti tiek ņemti gandrīz trīs reizes vairāk nekā studējošā kredīti, savukārt naudas izteiksmē pagājušajā gadā studiju kredītu apmērs bija divas reizes lielāks nekā studējošā kredīta apmērs,” pavēstīja “SEB bankas” valdes locekle Ieva Tetere un piebilda, ka šogad astoņos mēnešos apmēra ziņā starpība ir nedaudz samazinājusies.

Lai arī izsniegto studiju kredītu summas pieaug, bankas norādīja, ka izsniegto kredītu skaits samazinās, kas ir izskaidrojams ar studentu skaita kritumu, un sagaidāms, ka šāda tendence turpināsies arī nākotnē.

“Studentu skaita samazinājums izskaidrojams ar zemajiem dzimstības rādītājiem deviņdesmito gadu sākumā, arī turpmākajos gados negaidām studentu kredītu pieprasījuma pieaugumu,” minēja Miķelsons.

“Swedbank” komunikāciju vadītāja Kristīne Jakubovska aģentūrai BNS atzina, ka šogad jauniešu pieprasījums pēc studiju kredītiem bez valsts galvojuma ir nedaudz mazāks kā iepriekšējā gadā. Viņa paskaidroja, ka tas sasaucas ar kopējo studentu skaita samazinājumu valstī, jo 2011./2012.mācību gadā pret iepriekšējo studentu skaits ir samazinājies par 14%. Vidējā darījumu summa gan ir pieaugusi par 8% pret iepriekšējo gadu, sasniedzot 1300 latu un vairāk, sacīja Jakubovska.

Lielāks pieprasījums pēc kredītiem gan vērojams “SEB bankā”, kura izsniedz valsts galvotos aizdevumus studentiem. “Ja vērtējam apkopotos datus par pirmajiem astoņiem mēnešiem, tad par vairāk nekā 3% ir pieaudzis piešķirto studējošā kredītu skaits, savukārt par 9% samazinājies studiju kredītu skaits. Ja vērtē kredītu skaita dinamiku, apmērs ir nedaudz mazāks abu veidu kredītiem, bet jāuzsver, ka aktīvākais studiju un studējošā kredītu piešķiršanas laiks vēl ir tikai priekšā,” norādīja Tetere.

Pēc viņas teiktā, lielākais pieprasījums pēc studiju kredītiem izveidojas rudens sezonā līdz pat kalendārā gada beigām.

Aģentūra BNS iepriekš veica Latvijas lielāko augstskolu – Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Rīgas Stradiņa universitātes (RTU) – aptauju, un augstskolas norādīja, ka lielas izmaiņas studiju maksā nav gaidāmas un lielākoties tās palikušas iepriekšējā gada līmenī. Savukārt Vidzemes Augstskolā atzina, ka sagaidāms studiju maksas pieaugums par 4%, jo tā studiju maksai pierēķinājusi inflāciju.

Piemēram, LU paskaidroja, ka tajā šogad izlīdzinātas studiju maksas viena studiju līmeņa ietvaros. Piemēram, bakalaura studiju programmu līmenī studiju maksa lielākajā daļā Latvijas Universitātes studiju programmu pilna laika klātienē ir 1200 latu pirmajā studiju gadā, tāpēc dažām atsevišķām programmām studiju maksa tika nedaudz samazināta, citām – nedaudz paaugstināta.

Arī RSU lielākoties studiju maksa paliks nemainīga, dažās programmās tā samazināta, bet dažās pieaugusi. Kopumā medicīnas un veselības aprūpes pamatstudiju gada maksa RSU ir pieaugusi par nepilniem 0,5%, toties RSU piedāvātajās sociālo zinātņu studiju programmās palikusi nemainīga.

RTU šajā mācību gadā par aptuveni 6% pieaugusi maksa programmai “Arhitektūra”, taču citās programmās maksa saglabājusies iepriekšējo gadu līmenī.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+