Ekonomika

Tīru enerģiju tīrām rokām. Kā bez subsīdijām iegūt lētāku zaļo enerģiju? 13


Krišjānis Kariņš: “Mans viedoklis – Latvijā OIK izveidoja, lai konkrēti cilvēki nopelnītu naudu, aizbildinoties ar Eiropas klimata politiku. Pamatdoma ir veidot shēmas, lai liktu sabiedrības vairākumam maksāt – mēs turpinām dzīvot ar šīs domāšanas nastu.”
Krišjānis Kariņš: “Mans viedoklis – Latvijā OIK izveidoja, lai konkrēti cilvēki nopelnītu naudu, aizbildinoties ar Eiropas klimata politiku. Pamatdoma ir veidot shēmas, lai liktu sabiedrības vairākumam maksāt – mēs turpinām dzīvot ar šīs domāšanas nastu.”
Foto – Ivars Bušmanis

“Varbūt ledusskapju ražotāji var dot iespēju elektroenerģijas maksimālā pieprasījuma laikā par vienu grādu no +6C uz +7C paaugstināt temperatūru kamerā, gan attiecīgi arī saldētavā. Viens ledusskapis daudz neietaupītu, bet, ja tā varētu vadīt miljoniem ledusskapju visā Eiropā, būtu milzīgs elektroenerģijas ietaupījums,” ar šādu futūristisku skatījumu uz elektroenerģijas efektīvāku izmantošanu nācis klajā Krišjānis Kariņš, Eiropas Parlamenta deputāts (“Vienotība”, Eiropas Tautas partiju grupa). Tā nav utopija. Lai tas varētu notikt, būtu vajadzīgs ne tikai viedais skaitītājs, kas ļautu uzskaitīt elektroenerģijas patēriņu dažādos laika posmos un attiecīgi maksāt pēc dažādiem tarifiem. Diemžēl tikai 17 valstīs tos ievieš vai plāno. Vajadzīgas arī gudrās mājas, kurās būtu vadības sistēmas, kas ļautu šādi pārslēgt vai ieprogrammēt minēto ledusskapi. Kursu uz to Eiropa jau pieteikusi, sākušās diskusijas, kā to sasniegt.

Mērķis ir nevis likt iedzīvotājam sagaidīt pusnakti, lai tad ieslēgtu veļasmašīnu par pazeminātu tarifu, bet panākt, lai varam ieprogrammēt, ka veļa pati izmazgāsies pēc visizdevīgākā tarifa, “LA” skaidro Krišjānis Kariņš.

Galvenā enerģija – no atjaunīgiem resursiem

Eiropas Komisija pērn novembra beigās ierosināja pasākumu kopumu, kuru mērķis ir gādāt par Eiropas Savienības konkurētspēju, pārejot uz tīru enerģiju. Tā kā ES ir apņēmusies līdz 2030. gadam CO2 emisijas samazināt vismaz par 40%, jaunie priekšlikumi liek uzsvaru uz energoefektivitāti, uz līderību atjaunojamo energoresursu jomā un uz rūpēm par patērētājiem. Nākotnē patērētāji enerģijas tirgos būs aktīvāki dalībnieki, paredz Eiropas Komisija, ar to domājot ne tikai taupīgāku patēriņu, bet arī iesaistīšanos pašapgādē ar enerģiju, piemēram, uzstādot saules baterijas uz jumta vai vēja ģeneratoru sētā.

Krišjānis Kariņš ir izvirzīts par galveno ziņotāju šīs “Tīrās enerģijas” paketes pieņemšanai Eiropas Parlamentā. Otrdien EP Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā (ITRE) notika pirmā domu apmaiņa par Eiropas pakāpenisku pāreju uz tīro enerģiju – gan par regulu, kura attieksies uz vairumtirgotājiem, gan par direktīvu, kas attieksies uz patērētājiem. “Mērķis ir modernizēt iekšējo enerģētikas tirgu, lai samazinātu klimata pārmaiņas,” noteica komitejas priekšsēdētājs polis Jeržijs Buzeks.

“Tirgū atjaunīgā enerģija arvien plašāk tiek izmantota, turpretim fosilie resursi tiek izmantoti mazāk vai atsevišķos gadījumos tiek izmantoti rezervē, piemēram, kad nespīd saule un nevar gūt saules enerģiju,” no tribīnes uzsvēra Krišjānis Kariņš. Pašlaik galveno enerģiju iegūst no AES un fosilajiem resursiem, bet atjaunīgā enerģija ir kā papildu avots. Vajadzētu panākt, lai ir otrādi, – tāds ir Kariņa nodoms.

Kur ņemt jaudu

Kad Dānija saražojusi daudz zaļās enerģijas, tā netiek Vācijas tirgū. Kad Polijai un Čehijai trūkst jaudas, tā nevar pieslēgties augstspriegumam, kas no Ziemeļvācijas iet caur viņu valstīm, jo vadi ved uz Dienvidvāciju. Kad vienai valstij pietrūkst jaudas, visgrūtākais ir atrast to pārrobežu sadarbības modeli, kas varētu piegādāt elektroenerģiju. Pasaulē pirmais un Eiropā lielākais starpnacionālais elektroenerģijas tīkls – Ziemeļvalstu un Baltijas kopīgais tirgus “Nord Pool” ir tas labais reģionalizācijas piemērs, uz kuru vajadzētu virzīties visai Eiropai. Vajadzētu kādus piecus sešus tādus, lēš Krišjānis Kariņš. Tā kā jaudas nodrošināšanas mehānisms ir pārnacionāls, sākušies strīdi, kuram to radīt un vadīt: Eiropas Komisijai vai dalībvalstīm.

Polijas deputāts Zdzislavs Krasnodebskis savas Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas vārdā paziņoja, ka dalībvalstīm nevajadzētu atteikties no enerģētiskās pašpietiekamības. Reģionalizācija esot riskanta, jo valstis tad varot zaudēt savus dažus avotus, kas neatbilst vispārējām prasībām, viņš pavēstīja skaļi, liekot noprast, ka poļi un viņa politiskā grupa aizstāvēs ogļu izmantošanu.

Neraugoties uz vairāku valstu pārstāvju bažām, arī turpmāk dalībvalstis pašas varēs noteikt, ko un kā ražot – šai ziņā nekas nemainīsies, apliecināja EK Enerģētikas ģenerāldirektorāta Iekšējā tirgus direktors Klauss Dīters Borčards. Rumānijas deputāts Dans Nica, atsaukdamies uz arktisko salu savā valstī, kurā mirstot sirmgalvji, centās attaisnot ogļu izmantošanu enerģijas ražošanā. Uz to EK direktors attrauca: ka tad jau arī ogles sasalušas, taču “mēs nenoteiksim, kā enerģiju ražot Rumānijā, mēs tikai vēlamies sasniegt klimata [pārmaiņu samazināšanas] mērķus”. Tāpat Eiropas Komisija negrasoties harmonizēt tarifus, bet tā vēlas panākt lielāku caurredzamību tiem, kas par to visu maksā. Nacionālajiem regulatoriem ar tarifu jāregulē investīcijas tam vai citam enerģijas ražošanas veidam, uzsvēra EK pārstāvis. Galvenais, lai ogles nepiesārņo gaisu vairāk par pieļaujamo un lai to dedzināšana netiktu subsidēta.

Latvijā zaļā politika sakropļota

Latvija no ogļu dedzināšanas atteikusies, bet tranzīts uz citu valstu TEC darbina arī mūsu ekonomiku. Tīrās enerģijas likumdošanas iniciatīvas paredz iztikt bez subsīdijām gāzei, oglēm, kā arī zaļajai enerģijai.

Vai jāatsakās no subsīdijām mazajiem HES un gāzes koģenerācijai, ziņotājam vaicāja “LA”. “Tad, kad maksājam OIK, jāatceras, ka 70% no tā maksājam par gāzes koģenerāciju, lielākoties Rīgas TEC. Tātad tā ir subsīdija Krievijas dabasgāzes piegādātājam. Pārējais – vēja parkiem un mazajiem HES. Man tas liekas savādi, ka Latvijā iespējama pseidomonopolizācija ar licenču izsniegšanu, kad vienam ļauj ražot, bet otram ne. Turklāt neatkarīgi no tā, vai enerģija tajā brīdī ir pieprasīta vai nav,” atbildēja Kariņš. Viņam nav pieņemams, ka ikvienā citā tirgū, piemēram, pārtikas preču tirdzniecībā jārēķinās ar pieprasījumu, bet enerģētikas tirgū – ne. Jebkurā laikā, kad ir enerģija, to var pārdot par paaugstinātu tarifu. Ja nav – nav nekādu pienākumu. Regula vai direktīva varētu mudināt atbrīvoties no šāda veida subsīdijām, uzskata Kariņš. “Latvijā, manuprāt, vienīgā opcija būtu izpirkt šīs mazās spēkstacijas, lai tās izbeigtu darbību,” tāds ir viņa ieteikums.

“Tas, kā Latvijā īstenojas Eiropas klimata politika, ir shēmas ar valsts garantiju likt pārējiem patērētājiem maksāt. Latvijas gadījumā tā ir 90% – tā ir naudas krāpšana no sabiedrības vairākuma ar politisku aizsegu. Pie mums Eiropas politika ir sašķobīta un diezgan sakropļota. Latvijā nav mērķtiecīga klimata atbalsta mehānisma. Tas, ka valdība pieņēma politisku lēmumu no emisiju kvotu naudas atbalstīt Ventspils mūzikas skolu, ir klaji pretrunā ar tās izmantošanas nolūku. Tas, ka ēka ir energoefektīva, ir ņirgāšanās par Eiropas mērķi. Mērķis nav uzbūvēt jaunu, bet efektīvāk izmantot to, kas ir. Šī nauda bija jāiegulda energoefektivitātē tādā nozīmē, lai nākotnē no tā paša enerģijas daudzuma spētu saražot vairāk siltuma un elektrības. Par tiem 20 miljoniem varētu subsidēt elektroautomobiļu iegādi, piemēram, desmit tūkstošu automobiļu iegādi iedzīvotājiem. Tā mēs samazinātu atkarību no importētās naftas,” uzskata Krišjānis Kariņš.

Pašnodrošinājums vai reģionālā sadarbība?

Pašlaik ES dalībvalstis katra savā veidā garantē enerģijas piegāžu drošību, taču neatbildēts ir jautājums, kurš būs atbildīgs par pārrobežu enerģijas piegādēm reģionālā līmenī.

Rebeka Harma, Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas pārstāve no Vācijas, EK noteikto izmešu kvotu 550 g/kwh neatbalsta (kaut arī zaļie prasa 350 g), jo tā attiecas gan uz ogļu, gan uz vecākajām gāzes koģenerācijas stacijām. Kolīdz runa ir par enerģijas avotu ārpus savas valsts, tā pat tie atsevišķie komunisti, kas iekļuvuši EP, pēkšņi iestājas par nacionālu valsti un aizstāv ogļu termoelektrocentrāles… kopā ar zaļajiem. Šajā diskusijā nacionālā piederība izšķirs vairāk nekā politiskā, paredz Krišjānis Kariņš, raugoties arī uz sociālistiem, kuri parasti vienmēr iestājušies par atjaunīgo resursu izmantošanu. Ogles kā rezerves kurināmo vēloties saglabāt pat par Latviju zaļākās Somija un Zviedrija. Skaidri jānorāda, līdz kuram laikam ļaut subsidēt ogļu dedzināšanu, tā uzdevumu sev noteicis Kariņš.

Saistītie raksti

Cenu zonas ir būtisks jautājums. EK priekšlikumi noveda pie tā, ka Vācija ir sadalīta divās zonās, un tas nav pieņemams, protestēja Martina Vernere, ēnu ziņotāja no sociāldemokrātu nometnes. Atkāpšanās no centralizētās enerģijas piegādes nākotnē noteikti ietekmēs tirgu, viņa paredzēja. Tā kā patērētāji kļūs aktīvāki tirgus dalībnieki, viņiem nepieciešama plašāka izvēle attiecībā uz piegādātāju: jādod iespējas salīdzināt cenas un arī pašiem saražot elektrību, kuru varētu uzglabāt un varbūt pat pārdot tā, lai cenas gala iznākumā būtu zemākas. Galarezultātā jānonāk līdz drošākai apgādes sistēmai un drošākām apgādēm.

Visu valstu un visu politisko grupu pārstāvji izteicās, ka atbalsta jaunu enerģētikas tirgus uzbūvi, pārejot uz atjaunīgajiem resursiem. Taču katram bija savs “bet”. Ja šos visus iebildumus ņems vērā, tad esošajā kartībā nekas nemainīsies. Krišjānim Kariņam ir “neiespējamā misija”: ņemot vērā visus priekšlikumus un iebildumus, tomēr pārcelt Eiropu uz modernāku un efektīvāku enerģijas ražošanu. Priekšlikumi jāiesniedz 7. septembrī, diskusijas risināsies līdz gada beigām, lai vēl šogad (28. novembrī) ITRE komiteja varētu par to nobalsot.

LA.lv