Krišjānis Kariņš: “Mans viedoklis – Latvijā OIK izveidoja, lai konkrēti cilvēki nopelnītu naudu, aizbildinoties ar Eiropas klimata politiku. Pamatdoma ir veidot shēmas, lai liktu sabiedrības vairākumam maksāt – mēs turpinām dzīvot ar šīs domāšanas nastu.”
Krišjānis Kariņš: “Mans viedoklis – Latvijā OIK izveidoja, lai konkrēti cilvēki nopelnītu naudu, aizbildinoties ar Eiropas klimata politiku. Pamatdoma ir veidot shēmas, lai liktu sabiedrības vairākumam maksāt – mēs turpinām dzīvot ar šīs domāšanas nastu.”
Foto – Ivars Bušmanis

Kur ņemt jaudu 13

Kad Dānija saražojusi daudz zaļās enerģijas, tā netiek Vācijas tirgū. Kad Polijai un Čehijai trūkst jaudas, tā nevar pieslēgties augstspriegumam, kas no Ziemeļvācijas iet caur viņu valstīm, jo vadi ved uz Dienvidvāciju. Kad vienai valstij pietrūkst jaudas, visgrūtākais ir atrast to pārrobežu sadarbības modeli, kas varētu piegādāt elektroenerģiju. Pasaulē pirmais un Eiropā lielākais starpnacionālais elektroenerģijas tīkls – Ziemeļvalstu un Baltijas kopīgais tirgus “Nord Pool” ir tas labais reģionalizācijas piemērs, uz kuru vajadzētu virzīties visai Eiropai. Vajadzētu kādus piecus sešus tādus, lēš Krišjānis Kariņš. Tā kā jaudas nodrošināšanas mehānisms ir pārnacionāls, sākušies strīdi, kuram to radīt un vadīt: Eiropas Komisijai vai dalībvalstīm.

Reklāma
Reklāma
Veselam
Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā 8
Mājas īpašnieki remontdarbu laikā nejauši savā virtuvē atklāj apslēptu mantu
Vai esi pārliecināts, ka tavā noīrētajā miteklītī nav slēptās kameras? Lūk, kā pārbaudīt!
Lasīt citas ziņas

Polijas deputāts Zdzislavs Krasnodebskis savas Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas vārdā paziņoja, ka dalībvalstīm nevajadzētu atteikties no enerģētiskās pašpietiekamības. Reģionalizācija esot riskanta, jo valstis tad varot zaudēt savus dažus avotus, kas neatbilst vispārējām prasībām, viņš pavēstīja skaļi, liekot noprast, ka poļi un viņa politiskā grupa aizstāvēs ogļu izmantošanu.

Neraugoties uz vairāku valstu pārstāvju bažām, arī turpmāk dalībvalstis pašas varēs noteikt, ko un kā ražot – šai ziņā nekas nemainīsies, apliecināja EK Enerģētikas ģenerāldirektorāta Iekšējā tirgus direktors Klauss Dīters Borčards. Rumānijas deputāts Dans Nica, atsaukdamies uz arktisko salu savā valstī, kurā mirstot sirmgalvji, centās attaisnot ogļu izmantošanu enerģijas ražošanā. Uz to EK direktors attrauca: ka tad jau arī ogles sasalušas, taču “mēs nenoteiksim, kā enerģiju ražot Rumānijā, mēs tikai vēlamies sasniegt klimata [pārmaiņu samazināšanas] mērķus”. Tāpat Eiropas Komisija negrasoties harmonizēt tarifus, bet tā vēlas panākt lielāku caurredzamību tiem, kas par to visu maksā. Nacionālajiem regulatoriem ar tarifu jāregulē investīcijas tam vai citam enerģijas ražošanas veidam, uzsvēra EK pārstāvis. Galvenais, lai ogles nepiesārņo gaisu vairāk par pieļaujamo un lai to dedzināšana netiktu subsidēta.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.