Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
27. maijs, 2013
Drukāt

Trukšņa kompetence, Trukšņa argumenti


Truksnis3

Saruna ar ZZS Jūrmalas pašvaldības vēlēšanu saraksta līderi GATI TRUKSNI .


 

Gatis Truksnis (43), Zaļās partijas biedrs, Jūrmalas domes priekšsēdētājs no 2010. g. septembra līdz 2013. g. aprīlim.

– Trukšņa kungs, kāpēc šīs pašvaldību vēlēšanas Jūrmalā ir izšķirošas un kāpēc gribat atgriezties pilsētas mēra amatā?

– Tāpēc, ka Jūrmala bija uz pareizā ceļa! Ar lielām pūlēm divarpus gados man kā mēram beidzot izdevās radīt domē zināmu stabilitāti un sēt labus aizsākumus, lai Jūrmala kļūtu par pērli, kādai tai pienākas būt. Gan kā pilsētai, gan kā kūrortam, gan kā saimnieciskai un sociālai videi. Taču bija cilvēki, kuri panāca manu atcelšanu no amata, jo Trukšņa ieturētais kurss nesakrita ar viņu privātinteresēm, un tas tika darīts pēdējā brīdī pirms vēlēšanām, jo viņiem skauda, cik daudzi jūrmalnieki izsaka atbalstu manai pilsētas attīstības politikai. Truksnis, viņuprāt, kļuva pārāk populārs. Pilsētu man nācās vadīt no raiba deķa salāpītā koalīcijā, jo domē ir 15 deputāti no 10 sarakstiem, un pat šais apstākļos daudz ko paveicām. Nereti deputāti vienojās vienprātībā, kas Jūrmalā ir nebijis retums. Taču tā turpināt nevar. Jūrmalai vajag viengabalaināku, nevis no visām pusēm raustītu vadību. Un tad, kā saka, varētu kalnus gāzt.

– Kādus kalnus gribat gāzt, un kas ir pozitīvie darbi, kurus jums izdevās paveikt?

– Panācām risinājumu ar nekustamā īpašuma nodokli, kas daudziem, īpaši “iedzimtajiem” jūrmalniekiem, bija kļuvis nesamaksājams. Teikšu, ka pārcirtām Gordija mezglu, un ieguvēji bija visi – gan pilsēta un tās budžets, gan iedzīvotāji. Jūrmalā deklarējušies cilvēki saņēma 70% NĪN atlaidi, līdz ar to gigantiskie rēķini ievērojami kritās, savukārt pilsētas kasi papildināja to īpašnieku maksājumi, kuri, redzot šādu domes politiku, bez kavēšanās piedeklarējās Jūrmalā. Šo sistēmu nedrīkst atcelt, jaukt, bojāt. Otrs panākums, ka izdevās pieņemt pilsētas maksimāli dabai saudzīgu attīstības plānu ar vienprātīgu deputātu atbalstu. Sociālajā jomā pieņēmām iedzīvotājiem labvēlīgus lēmumus, jo daudzi cilvēki joprojām cīnās ar nepārvarētām krīzes sekām, kad ik ietaupīts lats ģimenēm ir no svara. Skolēni, studenti, pensionāri pilsētas transportā brauc bez maksas, skolā brīvpusdienas ir līdz 9. klasei, represētajām personām katru mēnesi maksājam 50 latus, bet par jaundzimušo vecāki saņem 200 latus – mūsu kompleksā sociālās palīdzības programma iedzīvotājiem tiek vērtēta kā priekšzīmīgākā Latvijā. Tas ir tas, ko pilsēta varēja un gribēja darīt jūrmalnieku labā.

Piebildīšu, ka Jūrmalā netika slēgta neviena skola. Slēgt, likvidēt – tas ir vienkārši. Tomēr pilsēta ir ļoti izstiepta, Vaivaros, Pumpuros, Ķemeros, citos centros ir bērniem ērti sasniedzamas skolas, kuru mājīgā vidē viņi ir iejutušies un kopā ar vecākiem ir savas skolas patrioti. Šo sajūtu jo sevišķi bērniem nedrīkstējām atņemt, tāpēc skolas darbojās kā darbojušās.

Un, ja tic valdībā deklarētajam, tad būs risinājumi demogrāfijā, dzimstības pieaugums – skolas vajadzēs. Jūrmalā jau tagad iedzīvotāju skaits ir ar plusa zīmi – mūsu kļūst vairāk. ZZS listes kandidātes Anita Adijāne un Ingrīda Vilkārse nāca klajā ar ideju, ka vecāki jāatsvabina no uzliktās maksas, bērnam nodarbojoties interešu pulciņā, sporta un mākslas skolās. Turpmāk šīs summas uzņemsimies segt no domes budžeta.

– Kāpēc tieši Jūrmalā pēc vēlēšanām ir tik sadrumstalots deputātu sastāvs un ceļas tāds kā politisks biezenis?

– Vienā ziņā tamdēļ, ka pilsēta ir stipri neviendabīga no Ķemeriem un Slokas līdz Dzintariem un pat Priedainei. Bet galvenokārt tāpēc, jo bija sazarojusies sīkpartiju virsbūve, kur viens ar otru nesatika, plēsās un tik kārtoja savas intereses. Viena puse gribēja gūt virsroku pār otru pusi, un ilgus gadus Jūrmalā nenorisa normāls domes darbs. Te valdīja vienas dienas saimnieki. Šīs saknes bija tik dziļi ielaistas, ka vēlētāji pat neticēja, ka var strādāt citādi un ka pārmaiņas būs iespējamas. Tāpēc es atbildu – jā, šīs vēlēšanas būs izšķirošas, un sabiedrības atbalsts liecina, ka domāšana sāk mainīties.

Turpretī, ja ieslīgsim vēlreiz sīkpartiju dūkstī, tad nebūs ne lēmumu, ne attīstības. Lūk, redzējām sižetu. “Jūrmalas ūdens” brangus līdzekļus maksā “Saskaņas centra” deputātiem pietuvinātu cilvēku privātfirmai par starpniekpakalpojumiem. Mēram Visockim rociņas augšā. Neko nevarot padarīt – esot viens no vienpadsmit, kas sēž pie koalīcijas galda. Te nu bija lielais cīnītājs!

Nevar izdot rīkojumu, lai nākamajā dienā ir paskaidrojums un revīzija, kā tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda. Savā ziņā varu piekrist – vajadzīga īpaša griba un spēja vadīt šāda tipa koalīciju, kura paralizē jebkuru rīcību un lēmumu pieņemšanu.

– Trukšņa kungs, jūs esat pieteicis sevi kā līderi. Kas tālāk notiks pēc 1. jūnija?

– Ja jūrmalnieki uzticēsies ZZS sarakstam un nodos mums balsis, tad pirmoreiz ilgā pilsētas vēsturē izveidosim stabilu vairākumu. Mums ir komanda, idejas virzībai un padarītie darbi, ko parādīt kā veikumu divarpus gadu laikā. Ķildām domē tiks pielikts punkts, jo mums ir mērķtiecīgas attīstības programma, nevis pēc vecās kārtības, kurā likās – ko pa dienu esi noaudis, to naktī kāds izārda. Tagad vairāk būs adītāju. Ārdošā enerģija lai nu “atpūšas”. Ne velti ZZS sarakstā neesmu izvēlējies nevienu līdzšinējo domes deputātu, kaut tur ne visi pār vienu kārti metami. Lai garantēti izbeigtu vecos politiskos stiķus un niķus, vadu lietpratīgu domubiedru komandu. Mēs sabiedrotos meklēsim un koalīciju veidosim vēlētāju vidū, un es ceru uz viņu atsaucīgu līdzdalību. Pašvaldība nozīmē vietu, kur tu dzīvo.

No katra vēlētāja atkarīgs, kāds būs ceļš pie viņa mājas, apgaismojums, parks, skola, pabalsti, ūdens, siltums mājoklī, tarifi, svētki un saiešanas pilsētā. Radīt mājīgu Jūrmalu ir viens no manas programmas stūrakmeņiem. Tādēļ mēram ikkatras pilsētas varā vajag iespējami daudz cilvēku, kuriem droši varu uzticēties un balstīties.

– Pavilksim garāku šo vēlētāju uzticības mērauklu – kādēļ viņiem jābalsta sava izvēle par labu Trukšņa sarakstam?

– Divarpus darba gados pārliecinājos, cik svarīgi, lai jebkuras pilsētas galvu ieredzētu, uzklausītu un saprastu ministriju, valdības un arī starptautiskā līmenī. Jūrmalas iepriekšējiem mēriem ar šo sadarbību pagalam neveicās, un pilsēta no tā cieta. Man izdevās panākt, ka Jūrmalas vadību atkal sāk novērtēt. Šāda līmeņa sarunām nepieciešama kompetence, cilvēciskas attiecības, argumenti, un mans tālaika bezpartijiskums nebija par traucēkli, lai atvērtos amatpersonu durvis. Piemēram, bijām aizbraukuši pie premjera, jo Jūrmala kārtējoreiz nekur nebija iekļauta sporta būvju un attīstības programmās. Pārliecinājām Dombrovski, izcīnījām finansējumu, bet tas notika pirms diviem mēnešiem. Dokumentu sagatavoja projektā. Šobrīd tā tas palicis – tagadējai vadībai nav laika vai intereses. Daudz kas apstājas un vairs nenotiek. Sporta haļļu būvniecība “sabremzējusies”, domes darbinieki zvana man, uztraucas. Ko šobrīd atbildu? Atsāksim darbu pēc 2. jūnija.

– Jā, ir dzirdētas domas, ka jūs kā Pilsētu asociācijas, Pašvaldību savienības vadības locekli un kā pilsētas galvu amatpersonas ir novērtējušas – ka ar jums var runāt, ka atbildi parādā nepaliksiet. Tas “centrā” rada zināmu cieņu.

– Tādās sarunās ir divas lietas. Pirmkārt, minētā kompetence un argumenti. Ja ej ar faktiem, ja zini savu lietu no A līdz Z, tad tavu cīņu par pilsētas interesēm novērtēs un bieži vien atbalstīs. “Arguments” – nostāšos un bļaušu, kamēr sarkans ģīmis, – Ministru kabinetā nestrādā. Tā vietā noderēs pieredze un funktieris, kāds ir pašvaldību un valdības darbs no augšas līdz apakšai. Tad būs rezultāts.

Otrkārt, saskarsmē svarīgi runāt cilvēciski, lai cik sauss liktos pretī sēdošais ierēdnis. Saglabājot pašcieņu, vajag saprast arī otru. Tā ir zināma diplomātija, takts, ja gribat, attiecību kultūra, ko ilgtermiņā cilvēki novērtē. Un no mēra ir atkarīgs, kā pēc tam uzlūkos viņa pārstāvēto pilsētu.

– Kā vērtējat – vai pēdējos gados nav sarežģījušās pašvaldību attiecības ar Rīgas varu? Vai tām nav jākļūst līdztiesīgākām?

– Par šo tematu esam runājuši Valsts un Ministru prezidentu kabinetos un citur. Es iestājos par stingriem spēles noteikumiem, lai nenotiktu tirgošanās starp “centru” un “perifēriju”, cik procentiņus atmetīs, cik ņems vērā pašvaldību vajadzības, kā dalīs funkcijas. Arī Pašvaldību savienību nav viegli saturēt kopā, ja lielai pilsētai ir viena, bet mazam novadam – cita izpratne un interese. Šīs pretišķības pastāvēs, taču tik nelielā valstī kā Latvija mēs nedrīk-stam nodarboties cits ar cita apkarošanu un konkurenci sliktā nozīmē. Tieksimies pēc sadarbības, pastāvēsim par savām interesēm, bet atcerēsimies, ka arī otram ir intereses, un savu reizi piekāpties ne vienmēr ir vājuma, bet drīzāk gudrības pazīme. To mēs mācāmies – arī attiecībās ar valdību – un pieredze krājas. Mans princips ir: galvenais, lai no sarunu telpas neiznāktu ārā vispār bez kāda rezultāta. Nepieņemti lēmumi nozīmē, ka nesekos rīcība, un nebūs rīcības – nekas uz labu nenotiks. Nē, var jau cirst durvis ciet, bet es šādos gadījumos noskaitu līdz desmit, jo durvis vienmēr paspēsi aizcirst.

– Pirms pašām pašvaldības vēlēšanām nospraudiet ceļa mērķi, kādu tam jāsasniedz četru varas gadu laikā!

– Gludas ielas un zemāki siltumtarifi – arī tā varētu teikt, bet atļaujiet mazliet filozofiskāk. Manis minētā mājīguma sajūta rodas ne vien no sadzīviskā komforta.

Lai cilvēks teiktu – esmu lepns, ka esmu jūrmalnieks! – viņam vajag apziņu, ka viņš līdzdarbojies sev iespējamā veidā, lai pilsēta pārtaptu par labāku dzīvesvietu un uzplauktu. Tāpēc es aicinu jūrmalniekus šos četrus gadus piedalīties talkā, lai ikviens lepotos, ka dzīvo skaistā Jūrmalā.

Mēģināsim tagad kopā noturēt un vairot pašapziņu, ka pēc četriem gadiem varam kļūt par Latvijas pozitīvo paraugpilsētu – bagātu, daiļu un ērtu mājvietu.

Mans sapnis un mērķis – beidzot nodrošināt Jūrmalā mieru, stabilitāti un uzplaukumu, izbeigt sīkpartiju ķildu un sadrumstalotības laikus, pārvērst pilsētu par īstu Baltijas pērli – viesmīlīgu un pievilcīgu kūrortu tūristiem un viesiem, stabilu un prognozējamu attīstības reģionu uzņēmējiem un tīru, sakoptu un mājīgu pilsētu jūrmalniekiem.

 

Publikāciju apmaksā PO 
”Zaļo un zemnieku savienība”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+