Viedokļi
Komentāri

Inese Lībiņa-Egnere: Ugunsgrēks jādzēš Saeimai 16


Inese Lībiņa-Egnere
Inese Lībiņa-Egnere
Foto – Edijs Pālens/LETA

“Atjaunot Padomju Savienību ar visām bijušajām teritorijām, kurām nav tiesību uz patstāvību un neatkarību.” – “Noslaucīt no zemes virsas Baltijas valstis.”

Šie ir tikai daži no Kremļa rupora Vladimira Žirinovska aicinājumiem, kas regulāri izskan Latvijas mediju telpā, RTR «Planeta» pārraidēs. Ik dienas sastopamies ar naidīgiem vai sagrozītiem faktiem mediju saturā, aiz kuriem slēpjas neatlaidīgi centieni iedēstīt pārliecību, ka Latvija ir neizdevusies valsts, ka Eiropas Savienība (ES) kaitē mūsu tautsaimniecībai, bet NATO ir tik vāja, ka nespēs aizstāvēt ne Baltijas valstis, ne pati sevi. Noskaņojot sabiedrību pret mūsu vērtībām, ar meliem un provokācijām pavērst to Kremlim nepieciešamajā virzienā. Sabiedrība, kura netic pati sev un savai valstij, ir viegls upuris agresoram un ērts ierocis cīņā par politisko interešu īstenošanu.

Latvija šajā ziņā nav unikāla – Kremļa propaganda ir problēma informācijas telpā visur. Latvijā jāizveido mehānisms, kas spētu aizkavēt un pārtraukt kaitīga satura izplatību televīzijas kanālos. Valstis, kurās informatīvā kara izpausmes ir ikdiena, lietojušas dažādus mehānismus cīņā ar tām. Piemēram, Moldovā nesen tika ieviests aizliegums izplatīt Krievijā ražotu mediju saturu vietējos televīzijas kanālos. Krietni priekšā Latvijai šajā ziņā ir Lietuva, kas spērusi vairākus būtiskus soļus Krievijas propagandas ierobežošanā.

Kopš 2013. gada Lietuvas mediju uzraugs vairāk nekā desmit reižu vērsies pret kara propagandas un naida runas izplatību tādās Krievijas TV programmās kā “PBK Lithuania”, “NTV MIR Lithuania”,  “RTR Planeta” u. c., piemēram, vairākkārt aizliedzot “RTR Planeta” retranslāciju Lietuvā. Tas liek uzdot jautājumu – vai Lietuvu Krievijas propaganda apdraud plašākā mērogā nekā Latvijā, vai arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes rīcības trūkums liecina par neizdarību? Dažu Krievijas telekanālu programmu izplatītāji Lietuvā koriģē pārraižu saturu, lai izvairītos no iespējamām sankcijām par naida kurināšanu. Rediģēšanu veic izplatītāji, kas bāzējušies Latvijā. Jādomā, ka uz šādu soli kabeļoperatorus pamudina ievērojamais sods – līdz pat 3% no iepriekšējā gada peļņas. Lietuvieši ieviesuši arī valodas kritērijus elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbībā, proti, 90% satura, kas iekļauts telekanālu pro-grammu izplatītāju pamatpakās, ir jābūt ES valodās.

Saistītie raksti

Viens no iespējamiem mehānismiem Kremļa naidīgās informācijas ierobežošanai ir arī kanālu izvietojums kabeļoperatoru piedāvājumos. Diemžēl Latvijas iedzīvotājam, pērkot oriģinālo programmu paku, nav iespējas atteikties no tajā iekļautajiem oficiālajiem Krievijas kanāliem un to vietā saņemt kādu ES dalībvalsts kanālu. Tāpat apsverams kanālu secības regulējums, paredzot, ka ne ES valodās raidošiem kanāliem ir jābūt sarindotiem kā pēdējiem. Līdztekus nevēlamā satura ierobežošanai nenoliedzami jāmeklē iespējas piedāvāt tam kvalitatīvas alternatīvas. Tāpat jādomā, kā ar Kremļa dezinformācijas un viltus ziņu atspēkojumiem sasniegt cilvēkus, kas informāciju pārsvarā iegūst interneta vidē.

Šis ir vēlēšanu gads, būtu naivi, pat bīstami domāt, ka netiksim aizvien vairāk ierauti kaimiņvalsts dez-informācijas un propagandas tīklos, kuru mērķis ir ietekmēt vēlēšanu procesu un rezultātus. Mūsu pienākums ir pasargāt valsti un sabiedrību no šādiem uzbrukumiem, stiprināt savu informatīvo telpu, spēt piedāvāt Latvijas iedzīvotājiem kvalitatīvu un sabiedrības interesēm atbilstošu mediju saturu. Par nozari atbildīgās Kultūras ministrijas un NEPLP nespēja ilgstoši piedāvāt izsvērtu risinājumu ir novedusi pie situācijas, ka šobrīd jau jādzēš ugunsgrēks un acīmredzot risinājumi cīņai ar arvien pieaugošo Kremļa propagandas mašinēriju steidzami jāizstrādā Saeimai.

LA.lv