Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
22. janvāris, 2013
Drukāt

Uz mēles gala ir!.. Aizmāršība vai atmiņas traucējumi?

memory3

Vai tā aizmāršība vai izklaidība, bet reizēm no atmiņas izgaist pavisam vienkāršas lietas. Bet mieru, tikai mieru! Tas ne vienmēr ir pats ļaunākais. Varbūt šis cietais disks jau ir pārpildīts ar informāciju?

 

 

Konsultēja medicīnas sabiedrības “ARS” neiroloģe Aīda Smiļģe.

 

Skaitļošanas iekārta

Atmiņa ir viena no svarīgākajām smadzeņu funkcijām, kas nodrošina nepieciešamās informācijas uztveršanu, saglabāšanu, rada iepriekšēju pieredzi un nodrošina tās izmantošanu tagadnē, veicot aktuālus uzdevumus, nosakot uzvedības, prāta un apziņas izpausmes.

Nav nepareizi smadzenes nosaukt par cilvēka cieto disku, jo operatīvā jeb darba atmiņa spēj aktīvi uzreiz prātā apstrādāt informāciju, fokusējot uzmanību, neapjukt un manipulēt ar šo informāciju, lai veiktu kompleksus uzdevumus, izprastu cēloņus, noteiktu uzvedību, rīcību un spētu iemācīties. Šī atmiņas ilgums nepārsniedz 30 sekundes, un tajā ietilpst tikai apmēram septiņi elementi: skaitļi, vārdi, burti vai citas informācijas vienības. To ļoti spēj ietekmēt apjukums, apmulsums, izklaidība un stress.

Īslaicīgā jeb epizodiskā atmiņa aptver laiku no minūtēm līdz mēnešiem, retāk – gadu. Tā uzkrāj sevī autobiogrāfiskus (personiskās pieredzes) notikumus par kādu vietu, laiku, emocijām, piemēram, pirmo skūpstu, kā arī ir saistīta ar epizodisku mācīšanos (bailes no suņa, ja kādreiz tas ir iekodis).

Ilgtermiņa atmiņa informāciju saglabā ilgstoši, pat visu mūžu. Tiesa, tā var šo informāciju arī dzēst vai noslēpt. Tas nozīmē, ka atcerēšanās ir daudz sarežģītāka nekā atpazīšana. Droši vien katram zināms arī mēles gala fenomens – jūs it kā zināt vārda nozīmi vai atbildi uz jautājumu, tomēr lāgā nevarat to atcerēties. Dažas teorijas uzskata, ka labai ilgtermiņa atmiņai ļoti svarīgs ir miegs, jo tad tā tiekot formēta.

 

Aktīvie ar gaišu galvu

Ilgstošs, hronisks stress rada anatomiskas izmaiņas smadzenēs un dziļākus atmiņas traucējumus, turklāt veciem ļaudīm samazinās smadzeņu šūnu daudzums. Pat neatkarīgi no gadiem atmiņu nosaka iedzimtība, galvas traumas, dažādas slimības, asinsrites traucējumi.

Diemžēl atmiņas trenēšana nepalielina tās ietilpību, taču ar asociācijām, izmantojot redzes, dzirdes vai citus atmiņas veidus var iemācīties atcerēties jaunus faktus vai vārdus. Šajā nolūkā ir pat izstrādātas speciālas metodikas.

Noteiktām uzturvielām nav tiešas saistības ar atmiņas uzlabošanu, taču ir novērots, ka veciem cilvēkiem, kuriem nav slimību, kas ietekmē smadzeņu darbību, un kuri nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm 2 – 3 reizes nedēļā, atmiņas testi uzlabojas.

Lai atrisinātu atmiņas pavājināšanās problēmu, vispirms jānoskaidro tās iemesls – stress, depresija vai tomēr nopietnāki veselības traucējumi. Tas noteiks piemērotāko ārstēšanas metodi un medikamentus atmiņas uzlabošanai, nervu sistēmas stabilizēšanai un palīdzībai stresa situācijās, asins cirkulācijas uzlabošanai vai nervu šūnu stiprināšanai.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+