Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
23. septembris, 2013
Drukāt

Vācijā pārāk labi, lai vēlētos pārmaiņas

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Vācijas parlamenta vēlēšanās, visticamāk, uzvarējuši kancleres Angelas Merkeles pārstāvētie kristīgie demokrāti un Kristīgi sociālā savienība, liecināja pēdējie aptauju dati pirms redakcijas slēgšanas svētdienas vakarā.

 

Rozes vēlētājiem partiju krāsās

Tas, kas sestdienas pusdienlaikā, dienu pirms vēlēšanām, notika Gesundbrunenas tirdzniecības centrā Berlīnē, atgādināja reliģisku procesiju. Pa galveno eju soļoja ap divdesmit cilvēku liela grupa. Aizmugurē vīrieši un sievietes sarkanos T kreklos, nesdami bukletu kaudzītes, tālāk – pieci vīrieši ar spaiņiem, pilniem sarkanām rozēm. Pašā “procesijas” galvgalī stalti izslējies soļoja Berlīnes mērs Klauss Vovereits. Viņš iegriezās kurpju veikalā, kūkotavā, rotaslietu bodītē. Un visur pasniedza sarkanu rozi. “Jūsu otro balsi mēs lūdzam atdot par Vācijas sociāldemokrātisko partiju,” uzsmaidīdams samulsušajai pārdevējai, kura Berlīnes mēru acīmredzot nav atpazinusi, teica Vovereits (vēlētājiem Vācijā, balsojot parlamenta vēlēšanās, jānodod divas balsis – viena par konkrētu deputāta kandidātu no atbilstošā apgabala, bet otra – par partijas sarakstu – T. A.).

Turpat netālu pie tirdzniecības centra ieejas līdzās Sociāldemokrātu partijas autobusiņam, uzslējis milzīgu plakātu pats ar savu fotogrāfiju, aģitācijas lapiņas dala Zaļo partijas kandidāts Ockans Mutlu.

“Nav svarīgi, ko rāda aptaujas. Nekas vēl nav izšķirts, jo ir ļoti daudz vēlētāju, kuri savu izvēli izdara pēdējā dienā. Mēs cīnīsimies līdz pēdējai minūtei,” viņš atbild, vaicāts, kā vērtē Zaļo partijas izredzes vēlēšanās. Tikpat kareivīgi noskaņots ir Kristīgo demokrātu partijas kandidāts.

Viņš stāv uz ielas dažus kvartālus tālāk un kopā ar partijas kolēģiem apdāvina garāmgājējus ar savas partijas krāsas – oranžām rozēm. “Mēs esam diezgan pārliecināti par uzvaru. Cilvēki novērtē to, ko Vācijas labā paveikusi Angela Merkele.”

 

Eirozonas krīze 
Vācijai nes peļņu

Vēlēšanu pētnieki gan norāda – pat uz neizlēmīgajiem vēlētājiem šādas “pēdējā brīža” akcijas neatstāj lielu iespaidu. Lielāks efekts šoreiz bijis jaunāko aptauju rezultātu publicēšanai īsi pirms vēlēšanām, kas ļāvis vēlētājiem paredzēt, cik lielu atbalstu bauda katra no partijām un “izrēķināt” iespējamo koalīciju. Tomēr izšķiroša nozīme ir tam, kā cilvēki jūtas – apmierināti vai neapmierināti ar stāvokli valstī, saka laikraksta “Die Zeit” žurnālists Marks Šīrics. Tas šajā vēlēšanu kampaņā bija Merkeles pārstāvēto kristīgo demokrātu galvenais trumpis.

Aptaujas rāda, ka 75 procenti vāciešu ir apmierināti ar savām ekonomiskajām perspektīvām. Bezdarba līmenis ir zemākais kopš Vācijas atkalapvienošanās, eksports sasniedzis visu laiku augstākos rādītājus. Budžeta ieņēmumi aug un pirmo reizi pēdējo 40 gadu laikā valdībai ir radusies iespēja samazināt savu vairāk nekā 2000 miljardu lielo valsts ārējo parādu.

Šos panākumus Vācijai paradoksālā kārtā nodrošinājusi eirozonas parādu krīze. Lai gan, parakstot miljardiem eiro vērtās kredītgarantijas eirozonas krīzes skartajām valstīm, Vācija uzņēmusies milzīgu risku, nodokļu maksātājiem glābšanas operācijas reāli līdz šim nav izmaksājušas ne centa. Gluži otrādi – eirozonas krīze Vācijai nes peļņu. To veido Grieķijas un citu valstu procentu maksājumi par izsniegtajiem aizdevumiem, kā arī iespēja ietaupīt uz valsts parādzīmju procentmaksājumu rēķina, jo baņķieri gatavi Vācijai naudu aizdot pat ar negatīvām likmēm. “Laiks, kad lielākajai daļai cilvēku klājas labi, nav piemērots jaunām iniciatīvām,” saka M. Šīrics. Tādēļ Kristīgo demokrātu savienība šajās vēlēšanās spēja gūt panākumus ar “bezsatura kampaņu”. “Galvenais vēstījums, ko piedāvāja Merkele, bija: “Jūs mani jau pazīstat, balsojiet par mani, jo es tā turpināšu arī tālāk.”

 

Grib sociālo taisnīgumu

Taču nebūt ne visi Vācijas iedzīvotāji bauda ekonomisko panākumu augļus. Par to vēlēšanu dienā varēja pārliecināties sarunās ar vēlētājiem. Špitelmarkts ir neliels rajons Berlīnes centrālajā daļā, kura apbūvi veido cita citai līdzīgas Vācijas Demokrātiskās Republikas laikā celtas blokmājas. Vēlēšanu iecirknī, kas šeit ierīkots kādas biroju ēkas apakšstāvā, svētdienas rītā balsotāju ir maz. Galvenokārt ierodas pensijas vecuma pāri. Angelas Merkeles un kristīgo demokrātu atbalstītājus starp viņiem meklēt velti. “Ko es sagaidu no vēlēšanām? Pārmaiņas. Sociālas pārmaiņas,” saka Anne Sokolovski.

“Par daudz ir uzkrauts uz vienkāršo cilvēku pleciem.” Esot jāpārtrauc banku, apdrošināšanas sabiedrību un lielo koncernu kundzība. Tas attiecoties ne tikai uz Vācijas iekšpolitiku: “Arī tai naudai, kas no Vācijas plūst uz Dienvideiropu, uz jaunajām ES dalībvalstīm, arī tai ir jānonāk pie cilvēkiem, nevis jānogulst milzu kompāniju un banku kontos.”

Par sociālo taisnīgumu runā arī Gabriela, kura neslēpj – savu balsi atdevusi par sociāldemokrātiem. “Es domāju, ka viņiem ir ļoti laba programma. Es ceru, ka Vācija šodien nobalsos tā, ka būs iespējams izveidot sarkani–zaļu valdību.” (Sociāldemokrātiskās partijas un Zaļo partijas koalīcija – T. A.) Sociāldemokrātu kanclera kandidāts Pērs Šteinbriks vakar laikrakstam “Bild am Sonntag” atkārtoti apliecināja – ja sociāldemokrātiem un zaļajiem pietrūks balsu, lai divatā šādu koalīciju izveidotu, viņš nepiekritīs kļūt par kancleru.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+