Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
7. novembris, 2015
Drukāt

Valsts prezidents neizsludina grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (7)

Foto-LETAFoto-LETA

Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents neizsludina grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, no kuriem izriet, ka pāriešana uz valsts valodas izmantošanu radiostacijās tiks veikta mazākā mērā, nekā sākotnēji noteikts.

Kā paziņojumā medijiem informē Valsts prezidenta preses dienests, secinot, ka likums “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” pieņemts, neievērojot labas likumdošanas principu un lemjot par sasteigtu risinājumu Latvijas valstiskumam un sabiedrībai būtiskā jautājumā, Valsts prezidents Raimonds Vējonis 7.novembrī nodevis likumu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.

Saeimas šī gada 29.oktobrī pieņemtais likums “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” paredz izmaiņas prasībās pārejai uz elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmu apraidi vienā valodā – valsts valodā vai svešvalodā.

Iepazīstoties ar daudzajiem lūgumiem neizsludināt Saeimas pieņemto likumu, likuma izstrādes materiāliem, kā arī likuma otrreizējai caurlūkošanai veltītajā sanāksmē izskanējušajiem viedokļiem, Valsts prezidents secinājis, ka Saeima nav veikusi pienācīgu lēmuma ietekmes izvērtējumu.

Likuma normas, kas tiek grozītas, vēl tikai 2014.gada 23.oktobrī tika pieņemtas ar skaidri definētiem mērķiem stiprināt latviešu valodas konstitucionālo statusu un tās lomu kultūrvidē. “Pamatojums, kāpēc nepieciešamas steidzamas izmaiņas sabiedrībai tik būtiskā jautājumā un kas ir mainījies tikai nedaudz vairāk kā gada laikā pēc regulējuma pieņemšanas, netika rasts arī likuma otrreizējai caurlūkošanai veltītajā sanāksmē,” teikts Valsts prezidenta paziņojumā.

“Likumdošanas process, jo īpaši Latvijas valstiskumam un sabiedrībai būtiskos jautājumos, nedrīkst būt sasteigts un necaurskatāms,” uzsver Valsts prezidents. Tāpēc Vējonis aicina Saeimu no likuma strīdīgos grozījumus izslēgt. Ja Saeima tomēr uzskata, ka šādi grozījumi ir nepieciešami, Valsts prezidents aicina tos virzīt izskatīšanai kā atsevišķu likumprojektu atbilstoši labas likumdošanas principam.

“Latvijas ģeopolitiskajā situācijā ir jāmazina ārvalstu informatīvās telpas ietekmi uz Latviju. Ir nepieciešama noteikta un skaidra valsts politika attiecībā uz valsts valodas un svešvalodu lietojumu elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. Saeimai ir plaša rīcības brīvība, lai rastu Latvijas valsts un sabiedrības interesēm atbilstošus risinājumus,” norāda Valsts prezidents.

Kā ziņots, Latvijas Reģionu apvienība (LRA) lūdza Valsts prezidentam neizsludināt likuma grozījumus, kas samazināšot latviešu valodas lietojuma proporcijas radio stacijās.

LRA aicina Vējoni nodot atkārtotai izskatīšanai Saeimā grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Politiskajam spēkam esot bažas, ka, stājoties spēkā likuma grozījumiem, kas ietekmē valodu lietojuma sadalījumu un samazina latviešu valodas lietojuma proporcijas radio stacijās, tiek apzināti vai neapzināti mazināta latviešu valodas loma. Tādējādi tiek nevis sargāta Latvijas jau tā sašķeltā informatīvā telpa, bet gan gluži pretēji – vēl vairāk veicināta divkopienu valsts veidošanās, kas ir uzskatāma par nopietnu risku valsts drošībai, pauž LRA.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Ja šeit ir Latvija vai latvija? ja ir Latvija, tad visiem radio ir teksti jāraida latviski un varbūt var kādus gadiem samazinošus % valodu tekstus raidīt kādās svešvalodās – pat portugāļu, krievu, hotentotu u.t.t.. Kā Raidīšanas sākuma nosacījums 5 minūšu ziņu bloks latviešu valodā no 1 radiokanāla un katrai jaunajai stundai sākoties. Tāds varētu būt pamatnosacījums un pārējais lai paliek likumam.
    Tikai ar to Izglītības ministra Piebalga 90. gadu skolu beidzēji spēs to saprast? Vāji mācīti un tad…

  2. valdība vai prezidents? kurš kritīs? Atbildēt

    kas tālāk? kas kritī s- valdība vai prezidents? Ja Nacionālā Apvienība nepanāks otrreizēju šī likuma nosūtīšanu šim “prezidentam,” tad var teikt ka nav uz ko šai valstī cerēt, tad Latvijas vairāk nav.

  3. Kāpēc tiek dzēsti nosodoši viedokļi par ši, tā saucamā “prezidenta” darbību?

  4. laikam jau nu beidzot tas Prezidents mums būs trāpījies īstais, jo šķiet, ka viņš šiem “tolerantajiem” politikāņiem nekādu tautas nodevību nepieļaus.

  5. Zvanot uz Austrumu slimnīcas reģistratūru man piedāvā izvēlēties vai nu latviešu vai krievu valodu. Tad jau ir jāiekļauj arī angļu valoda, ja esam orientēti atbildēt svešvalodās. Jūtos diskriminēts

  6. Man liekas, ka tu nesaprati būtību. Prezidents aizstāvēja latviešu valodu! Tā jau nav nodevība, bet tieši lojalitāte pret valsti un latviešu tautu. Ja būtu PIEŅĒMIS tos grozījumus, tad būtu sliktais…
    Padomā pirms raksti savus anonīmos komentārus, citādāk pats pēc tāda muļķīša izskaties.

  7. Pozitivs

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (5)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+