Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
13. aprīlis, 2012
Drukāt

VIENSĒTU STĀSTI: Mediņu sēta, ferma, muižiņa

medins4_ad_16

Bārbeles pagasta “Silavēju” saimnieks Mārtiņš Mediņš, liekot galdā kafiju ar piešprici un vedeklas cepto kūku, nesteidzina, tomēr saka: ģimenes māja ir tikai pirmā pietura, būs vēl divi svarīgi objekti. Kā man vēlāk likās, pat svarīgākie, taču vispirms par “Silavējiem”.


M. Mediņš stāsta, ka, tiklīdz atmodas sākumā sāka atļaut būvēt individuālas mājas ārpus ciematiem, arī viņš ar kundzi pieteicies uz apbūves gabalu. Acīs iekritis klajš lauks netālu no Bārbeles ezera, kam nebijuši mantinieki. Māja tapusi ātri, kā var noprast, pārmaiņu laikos nav bijis daudz laika domāt par cakām un tornīšiem ēkai, pat koridors sanācis lauku cilvēkiem neierasti šaurs. Tolaik nav bijusi arī liela celtniecības materiālu izvēle, brīvdienās pats ar traktoru braucis pakaļ ķieģeļiem uz Bolderājas rūpnīcu, bet pēc gāzbetona – uz Vangažiem, turklāt liela daļa no atvestās preces, kā tolaik pierasts, bijis brāķis. Tagad netālu vecākais dēls guļbūvi ceļ pacietīgi un kvalitatīvu.

 

Ferma ar mūziku
medins1_AD_16

Vienlaikus pārmaiņu laikā kopsaimniecības lauksaimniecības inženieris domājis, kā dzīvot tālāk, jo sapratis, ka kolhoziem un sovhoziem stundiņa situsi. Acīs iekritusi govju ferma, taču šaubījies, ka viens 108 govis varēs pavilkt, tāpēc sametušies kopā ar kolēģi Valdi Rusiņu un par pajām fermu privatizējuši. Viens par otru galvojot, ņemti bankā kredīti, katram savi algoti darbinieki, bet ferma viena. Neiztiekot ar bez viedokļu daudzveidības, taču līdz šim kompromisi atrasti. Moderna ferma, kurā par prieku 80 govīm un 70 sīklopiem skan “Latvijas radio 2” (autortiesību aģentūras vēl rēķinus nav piestādījušas) un darbojas elektriskie muguras kasāmie veltņi. M. Mediņam pašam apsaimniekošanā 150 hektāri zemes un četras bišu saimes.

Zīmīgi, ka pats veiksmīgais lielsaimnieks par kopsaimniecību likvidāciju, kā varētu domāt, nemaz tā nejūsmo: “Daudzi kolhoznieki, kas par pajām iegūto ātri vien izsaimniekoja, pat grūsnas govis veda uz gaļas kombinātu, tagad ir sociālo pabalstu lūdzēji. Pēdējos padomju gados laukos nāca iekšā jaunas tehnoloģijas, mūsu kolhozā “Bārbele” maksāja labas algas, varēja strādāt, bet atmoda darīja savu. Revolūciju jau vajadzēja, bet evolūcijas ceļā. Lauki tagad ir tukši un paliek arvien tukšāki. Liela daļa jauniešu jau labprāt nekur neskrietu, ja laukos redzētu sev nākotni un būtu atbalsts no valsts.”

 

 

Senlaiku liecības

medins2_AD_16Trešais objekts ir Ausekļu dzirnavas, ko Mediņi nopirka 2005. gadā. To pazīst arī kā brīvdabas muzeju. Arī kā tūristu mītni, svētku un atpūtas vietu. Man to gribētos dēvēt par muižu. Jo tik iespaidīga ir atjaunotā trīsstāvu dzirnavu ēka un 4,6 hektāru lielais iekoptais placis Iecavas upes ielokā – tur atradīsiet iespaidīgu seno latviešu lauku sētu darbarīku, citu senu mantu kolekciju un vairākas seno laiku stilā ierīkotas guļbūvju celtnes. Ideju par seno darbarīku muzeju saimnieks loloja jau kopš kolhoza laikiem, visus šos gadus krājis dažādas senas lietas. Turklāt mantas ir nevis vienkārši kaut kur saliktas, bet tematiski un gaumīgi sakārtotas, piemēram, ir atsevišķa smēde, klēts, galdniecība, zāģētava, garāža utt., kā jau kārtīgā muižā pieklājas. Daudzas no senajām mantām ir darba kārtībā un vismaz divreiz gadā svētkos – “Pavasara darbi lauku sētā” maija otrajā sestdienā un “Pļaujas svētki” septembra pirmajā sestdienā – arī redzamas darbībā, piemēram, senā kuļmašīna. Svētkos piedalās dažādi amatu pratēji ar saviem izstrādājumiem. Tad arī lielā Mediņu saime rāda savas prasmes.

 

 

 

 

Arī muzicē

Pats saimnieks audzis četru brāļu un četru māsu ģimenē. M. Mediņam ar kundzi Ainu trīs atvases. Vecākais dēls Gatis izstudējis uzņēmējdarbību, pašlaik strādā glābšanas dienestā, apņēmis sieviņu Ievu, audzina dēlu Matīsu un ceļ māju. Jaunākais dēls Lauris studē mehāniķos Latvijas Lauksaimniecības universitātē, meita Dita turpat par veterinārārsti, bet vasarās ir Ausekļu dzirnavu pārvaldniece, kur saimnieko kopā ar mammu Ainu. Un visi seši vēl atrod laiku spēlēt lauku kapelā “Bārbeles”! Apbrīnojami darbīga un daudzpusīga ģimene, domāju, ēdot dzirnavu krāsnī saimnieces un vedeklas svaigi cepto rupjmaizi. Saimnieks tikmēr stāsta, ka iecerējis atjaunot arī pašas ūdensdzirnavas ar visu graudu malšanu un dzirnavnieku darba vietām. Lai cikls būtu pavisam senlaicīgi autentisks, tagad meklējot kuļmašīnai tvaikmašīnu (pašlaik kuļmašīnu darbina modernāks enerģijas avots). Tēvs Jānis, kuram tikko nosvinēta 80 gadu jubileja, savulaik ar tvaikmašīnu strādājis un apņēmies to savām rokām savest kārtībā, lai kādā stāvoklī tā būtu.

 

Uzziņa

Raidījumu par Bārbeles pagasta Mediņu saimniecību klausieties Latvijas radio 1. programmā 14. aprīlī plkst. 16.05. Atkārtojums 21. aprīlī plkst. 6.03.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+