Mobilā versija
-3.3°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
21. augusts, 2013
Drukāt

Vietējais produkts – labāks un arī dārgāks


Foto - LETAFoto - LETA

Rēzeknes novada zemnieki stāsta, ka vietējās skolas no viņiem vairs nepērk dārzeņus. Tās patlaban apgādā kāda Rīgas firma. Kāpēc neatbalsta vietējos ražotājus?
 Meta Torstere Rīgā


 

Pēc sazināšanās ar lielāko daļu Rēzeknes novada izglītības iestāžu, jāsecina – situācija mainās uz labo pusi. Piemēram, Verēmu pamatskolas saimniecības pārzine Tatjana Krocāne teic, ka šajā gadā pagasta pārvaldes rīkotajā dārzeņu iepirkuma konkursā uzvarēja vietējais ražotājs, Ozolmuižas pagasta zemnieku saimniecība “Lukstiņmājas”. “Pērn, kad mums no Rīgas veda Polijā audzētos dārzeņus, bija reizes, kad sūtījām tos atpakaļ. Vēl neapmierināja nenoteiktība – dažkārt pievedums bija jāgaida līdz vēlam vakaram,” tā T. Krocāne.

Lūcijas Rancānes Makašānu amatu vidusskolas saimniecības pārzine Ineta Apšinika teic, ka Rīgas firma “Kabuleti Fruit” pērn uz Latgali vedusi produktus, kurus galvaspilsētā bija grūti pārdot. “Nebijām apmierināti ar kvalitāti, mums neveda Latvijā audzētos un ražotos produktus,” stāsta I. Apšinika. Šajā gadā skolai dārzeņus piegādās z/s “Lukstiņmājas”.

Izglītības iestādēm pārtikas produktu iepirkumus ik gadu rīko pagastu pārvaldes. Maltas pagastā atrodas divas vidusskolas un pirmsskolas izglītības iestāde. Iepirkuma komisijas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Inese Sileniece stāsta, ka aizvien iepirkumu konkursos uzvar vislētākais piedāvājums.

I. Sileniece skaidro, ka pusdienas bērniem gatavo pašvaldības algoti pavāri. To pašizmaksa ir 35 santīmi. Par šo naudu bērniem piedāvā trīs ēdienus – zupu, otro ēdienu un dzērienu vai tēju. Skolās baidās, ka, izvēloties, iespējams, kvalitātes ziņā labākus, tomēr vienlaikus dārgākus produktus, var samazināties pusdienotāju daudzums, jo cilvēku maksātspēja ir ļoti vāja.

Z/s “Lukstiņmājas”, kur dārzeņus audzē 47 hekt
āru lielā platībā, ir viens no Latgales lielākajiem dārzeņu audzētājiem un ar tiem apgādā ne tikai Rēzeknes novada, bet arī Ludzas pilsētas skolas. “Lukstiņmāju” saimnieks Ivars Ķipurs teic, ka skolām dārzeņus piegādā vienu reizi nedēļā. Ir 50 un pat 80 kilometru gari piegādes maršruti. Cenu nolīgst vienu reizi gadā. Piemēram, kāposti maksā 11 santīmus par kilogramu. “Konkurence ir ļoti sīva. Darboties un ražot mums nekas netraucē, tomēr cenas ir pārāk zemas. Ja tās celsim, tad mūs izstums no tirgus,” tā I. Ķipurs. Viņš stāsta, ka Rēzeknes domē bijusi tikšanās par atbalstu vietējiem ražotājiem, tomēr izmaiņu pēc tās neesot. Proti, konkursos aizvien uzvar vislētākais piedāvājums. Neatbildēts paliek jautājums, vai pagastu skolas ar dārzeņiem var apgādāt vietējie pagasta cilvēki, kas palētinātu transporta izdevumus.

Vietējo ražotāju atbalstīšanā iepirkumos patlaban notiek tāda kā taustīšanās. Piemēram, Tukuma novada dome ir iesaistījusies ES 7. ietvarprogrammas projektā “Foodlinks”, kas citstarp paredz veidot tāda pašvaldības pārtikas produktu iepirkuma nosacījumus, lai konkursa uzvarētāji pasūtītājam piegādātu augstas kvalitātes vietējās izcelsmes pārtikas produktus.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) lauku attīstības nodaļas vadītāja Elīna Ozola atklāj, ka centrs patlaban ir iesaistījies pilotprojektā Tukuma un Limbažu novada pašvaldībās.

“Mūsu lomu vietējā ražotāja atbalstīšanā pašvaldību iepirkumos redzam ražotāju apzināšanā un šīs informācijas nodošanā pašvaldībai. Arī atbalstot lauksaimnieku iepirkumam vajadzīgo dokumentu gatavošanā,” tā E. Ozola. Viņa uzsver – ļoti svarīga vietējo ražotāju atbalstīšanā ir pašvaldības rīcība. Pašvaldība, kā zināms, gatavo iepirkuma konkursa nolikumu.

Limbažu novadā pašvaldība izglītības iestāžu nodrošināšanai ar vietējiem pārtikas produktiem nolēma ieteikt piegādes decentralizēt, lai skolas rosinātu sadarboties ar vietējiem ražotājiem.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+