Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
28. februāris, 2013
Drukāt

Vissvarīgākais ir turpināt iesākto 


Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Par norisēm Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības nozarē un nākotnes iecerēm stāsta Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis.


 

– Situācija Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības nozarē patlaban ir stabilizējusies. Pēdējos trīs gados bioloģisko saimniecību daudzums tikpat kā nemainās. To ir aptuveni 
3 500. Nedaudz kāpj šo saimniecību apstrādāto zemju kopējā platība, kas sasniegusi 195 000 ha un veido 9% lielu īpatsvaru no Latvijas lauksaimniecībā izmantojamās kopējās zemes platības. Pēc šā rādītāja atrodamies 5. vietā ES. Nacionālajā attīstības plānā līdz 2020. gadam šo īpatsvaru ir iecerēts palielināt līdz 10%.

Latvijā bioloģiskās saimniecības visvairāk nodarbojas ar piena lopkopību, graudkopību un gaļas liellopu audzēšanu, kas pēdējos gados strauji attīstās. Grūtāk mums sokas dārzeņu audzēšanā – tas skaidrojams ar saimniecību mazajām platībām un mazo produktu daudzumu tirgū. Ļoti augstā līmenī Latvijā ir bioloģisko kartupeļu audzēšana. Augļkopībā esam labi, tomēr varētu būt vēl labāk. Latvijas bioloģiskajiem lauksaimniekiem ir grūti konkurēt ar Polijas kolēģiem, kas lielāku tiešmaksājumu dēļ ražu var pārdot lētāk.

Mūsu nozares asociācija nav mierā ar esošo kārtību, kad nereti nevaram savus produktus piegādāt blakus esošajām skolām un bērnudārziem, jo iepirkuma konkursā uzvar Polijas piegādātājs. Mēs gribētu vairāk patriotisma sagaidīt no ēdināšanas iestādēm un pašvaldībām.

Lai situāciju mainītu, Zemkopības ministrijai gatavojam priekšlikumu, kas paredz noteikt minimālo bioloģisko produktu daudzumu pašvaldību iestāžu kopējā iepirkumā. Dažās ES valstīs šis iepirkums līdz 2020. gadam sasniegs 100%.

Latvijā patlaban darbojas vien divi bioloģisko lauksaimnieku kooperatīvi. Šī situācija dažādām nozarēm skaidrojama ar atšķirīgiem iemesliem. Graudu audzētāji darbojas esošajos kooperatīvos, viņiem ir arī tieši kontakti ar pircējiem Somijā, Vācijā un Lietuvā. Līdzīgi situācija ir ar bioloģiskās lauksaimniecības kooperatīviem piena lopkopībā. Ja šajā nozarē nebūs pārstrādes, tad nav īstas vajadzības bioloģisko lauksaimnieku kooperatīvu veidot. Visvairāk kooperatīvs ir vajadzīgs gaļas liellopu audzētājiem, tomēr viņi saistībā ar slikto agrāko gadu pieredzi ir ļoti piesardzīgi tā veidošanā. Dārzeņu audzēšanā nav tik liela kopraža, lai veidotu bioloģisko kooperatīvu. Paredzu, ka vieta bioloģiskajā lauksaimniecībā ir vēl diviem kooperatīviem.

Nākotnē svarīgi būs, cik lielu valsts un ES atbalstu mūsu nozare saņems nākamajā plānošanas periodā. Mūsu nozarei līdz šim svarīgs bija un arī patlaban ir ES fondu naudas atbalsts. Ja Latvijā vidējā saimniecības platība ir aptuveni 20 ha, tad bioloģiskajā lauksaimniecībā tā ir aptuveni 50 ha liela. Tātad vairāk nekā konvencionālie ražotāji virzāmies uz efektīvāku ražošanu.

Lielākā daļa no mūsu nozares 140 pārstrādes uzņēmumiem, tostarp veikaliem, darbojas savā saimniecībā – kā mājražotāji, kas pārstrādā savus produktus. ES patlaban notiek diskusija par iespējami īsas pārtikas ķēdes veidošanu: saimniecība – pārstrāde – veikals.

Latvijas bioloģiskajiem saimniekiem svarīga būtu lielāku pārstrādes uzņēmumu izveide vai izmantošana, jo, piemēram, darbojoties ar esošajām jaudām, nevaram nodrošināt piegādes kādam Sanktpēterburgas veikalu tīklam. ES tirgus mums ir grūtāks.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+