Reklāmraksti

Ziemas riepas un citas balstiekārtas daļas – ko tām nodara bedres?0

Foto: Shutterstock.com

Gada aukstais laiks ir klāt, jaunas ziemas riepas ir iegādātas un uzstādītas. Šķiet par visu ir padomāts, lai brauciens būtu drošs. Te nu gan jāpadomā vēlreiz un jāatceras par vienu no lielākajiem autovadītāju ienaidniekiem, sevišķi, ziemas sezonā – bedrēm. Kādus riskus sevī slēpj iebraukšana šajās nelūgtajās un mūsu ceļiem klātajās viešņās, šajā rakstā!

Kā bedres rodas?

Bedres asfalta segumā, vairumā gadījumu, rodas brīdī, kad augsne zem seguma ir novājināta un nenoturīga. Uz ceļiem bedru veidošanās visaktīvāk norit ziemas un pavasara mēnešos, kad ledus un uzkusušais ūdens “izgrauž” un bojā zem seguma esošos augsnes slāņus. Kad automašīnas šīm vājajām vietām brauc pāri, tās deformē asfalta segumu, veidojot plaisas un izraujot nelielas šķembas. Sākumā bedres ir nelielas, bet satiksmes plūsmai braucot tām pāri, pamazām tās paliek lielākas līdz kļūst tik dziļas, ka var nopietni bojāt automašīnu ritošo daļu.

Kā bedres ietekmē autovadītājus

Pie mums bedru spēja nopietni sabojāt autovadītāju dienu un viņu automašīnas jau ir kļuvusi leģendāra. Apdrošināšanas sabiedrības BALTA veiktais pētījums rāda, ka 2017. gadā izmaksātais atlīdzību apjoms par bojājumiem automašīnām nekvalitatīva ceļa seguma dēļ sasniedzis 40 000 eiro, savukārt, kopējie zaudējumi tautsaimniecībai, kurus samaksājuši transporta uzņēmumi un privāto auto īpašnieki sasnieguši 880 miljonus eiro. Ar bedrēm uz ceļa un to izraisītiem automašīnas bojājumiem sastopas teju vai katrs autobraucējs, tāpēc lielākajai daļai, gadskārtēji bedru izraisītu bojājumu remonti jau kļuvuši par ierastu lietu.

Kam pievērst uzmanību, ja ir iebraukts bedrē?

Ikviens, iespēju robežās, no bedrēm cenšas izvairīties, tomēr katram kaut reizi ir gadījies kādu no tām nepamanīt. Ja ar automašīnu ir iebraukts bedrē, ir jāpārbauda šīs četras automašīnas ritošās daļas komponentes:

Riepas

Pieņemsim, ka nejaukā situācija ir notikusi gada aukstajā laikā un automašīnai ir ziemas riepas. Liktenīgais ceļa posms bijis klāts ar sniega segu un tās nepamanīšana beigusies ar iebraukšanu dziļā bedrē ar asām malām. Riepa būs pirmā, kura uzņems šo triecienu un būs pakļauta lielam spēkam. Lai arī ziemas riepas gumija ir elastīga, tik spējam triecienam ir potenciāls to pārdurt, bojāt tās sānu malas vai pat daļēji atdalīt protektoru no riepas. Lielais spēks rodas no tā, ka riepa tiek burtiski saspiesta starp bedri un automašīnas disku, kas var sagriezt gumiju vai pārplēst jostas, kas atrodas ziemas riepas iekšpusē un satur to kopā. Caurdurtu riepu ir iespējams salabot, taču riepu ar bojātu sānu malu vai nopietni bojātu protektora joslu būs nekavējoties jāmaina pret jaunu!

Vislielākais risks sabojāt riepas ir tieši zemprofila riepu īpašniekiem vasarā. Ziemā šī problēma ir mazāk aktuāla, jo ziemas riepas ar radzēm un bezradžu riepas parasti ir ar augstākiem profiliem, tomēr arī tās var tik itin viegli pārdurt, sevišķi, ja spiediens tajās ir pārāk liels vai mazs!

Foto: Shutterstock.com

Diski

Noskrāpēts disks vienmēr ir nepatīkams atgadījums, tomēr pat negantākās apmales “skūpsts” nevar sacensties ar bojājumiem, kādi diskiem var rasties iebraucot kārtīgā bedrē. Asās bedru šķautnes uz disku iedarbojas ar spēku, kādam tas nav bijis paredzēts, rezultējoties locījumos, plaisās un gabalu izlūšanā. Salocīts disks vairs nebūs balansā un vibrēs, kā arī nespēs nodrošināt hermētisku savienojumu ar riepu.

No diska izrauti gabali parasti ir samērā viegli pamanāmi, taču mikroplaisas, kas reizēm ir vien cilvēka mata biezumā var tikt nepamanītas. Ja uz diska vēl ir ziemas riepas uzmestie dubļi un bremžu putekļi, tad izredzes pamanīt nelielo plaisu un līdzvērtīgi nelielas, tāpēc pie pirmās iespējas ieteicams disku nomazgāt. Ja atklāsies, ka disks ir tikai saliekts, to nereti ir iespējams salabot, taču plaisājis disks braucot salūzt, tāpēc tādu ieteicams nekavējoties mainīt pret jaunu!

Piekare

Automašīnas piekare ir domāta sitienu absorbēšanai un komfortabla brauciena nodrošināšanai, taču tai ir savs izturības limits. Pēkšņi un spēcīgi sitieni pret bedrēm var izraisīt virkni dažādu bojājumu auto piekarei – sākot ar savirzes ģeometrijas izjaukšanu, lodveida savienojumu lūzumiem un beidzot ar bojātiem amortizātoriem un statņiem. Trieciena radītās savirzes problēmas parasti novērsīs labs servisa mehāniķis, bet līdz tas būs izdarīts, tās par sevi liks manīt kā nenocentrēts stūres rats, automašīnas vēlme vilkt uz vienu pusi, nekonkrēta vadāmība kā arī nevienmērīgs riepu nodilums. Neparastas vibrācijas un skaņas, vaļīga stūres iekārta, slikta nelīdzenumu absorbācija un automašīnas sasvēršanās uz vienu pusi var norādīt uz bojātiem lodveida balstiem, statņiem vai amortizātoriem, kurus vairumā gadījumu būs jāmaina. Vadītājam pašam ne vienmēr izdosies precīzi noteikt konkrēto problēmu, tāpēc novērojot kādu no šiem simptomiem, ieteicams vērsties pie profesionāla mehāniķa, kurš spēj ne vien nomainīt ziemas riepas, bet arī atjaunot visa auto balstiekārtu.

Izplūdes sistēma

Ņemot vērā, ka automašīnas izplūdes sistēma atrodas automašīnas apakšā, tā ir ideāls mērķis bedrēm. Dziļas bedres var likt automašīnai iesēsties un skrāpēties pret asfatlu, iebuktējot izplūdes caurules, katalizatorus un izpūtēja bunduļus. Sliktākos gadījumos šīs izplūdes detaļās var izveidoties plaisas un caurumi. Šādi bojājumi būs jūtami kā automašīnas jaudas zudums un nepatīkami trokšņi. Bojāta izplūdes sistēma tāpat nespēj korekti slāpēt indīgās izplūdes gāzes, kas retos gadījumos var iekļūt arī salonā.

Foto: Shutterstock.com

Virsbūve

Automašīnas, kuru klīrenss ir zemāks, parasti uz ceļa turas labāk un to vadāmība ir sportiskāka. Tieši sporta auto parasti ir ar zemākiem klīrensiem, taču nereti autovadītāji paši tās pazemina, lai iegūtu sportiskāku izskatu un vadāmību. Šādi auto parasti iegūst labākas gaitas īpašības, taču pieaug arī to iespējas iegūt bedru izraisītus virsbūves bojājumus. Lai arī parasti šādi bojājumi skar automašīnu sliekšņus un bamperus un tie parasti ir vien kosmētiski, neietekmējot drošību, neviens nevēlās sabojāt sava auto vizuālo izskatu. Arī kosmētiskie remonti nebūt nav lēti, tāpēc zemo un sportisko auto īpašniekiem bedru tuvumā jabūt īpaši piesardzīgiem!

Labās ziņas ir tādas, ka lielākā daļa bedru uz galvenās nozīmes ceļiem ir salīdzinoši nelielas, lai automašīnām radītu katastrofālus bojājumus. Pareizi uzpumpētas ziemas riepas un saregulēta savirze nodrošinās, ka lielākā daļa bedru tiks atstātas aiz sevis bez bojājumiem automašīnai, tomēr ziemas sezonā, kad jaunu bedru rašanās ir pastiprināta, ir jāsaglabā paaugstināta uzmanība uz ceļa! Ja tas netiks darīts, tad dārgi remonti un drošība būs neizbēgamas problēmas šajā ziemas sezonā!

Netaupi uz vasaras riepām bedru dēļ!

Ne vien ziema, bet arī pavasaris ir jaunu bedru “pļaujas laiks” jeb laiks, kad jaunu bedru veidošanās ir pastiprināta. Daļa autovadītāju, pirms sagaidīt ceļu uzturētāju ikgadējos bedru aizlāpīšanas remontdarbus, nolemj ar jaunu vasaras riepu uzstādīšanu nesteigties un tā vietā uz diskiem atstāt ziemas riepas. Viņu ideja ir tāda, ka, ja neveiksme liks pārsist riepu bedrē, labāk, lai cieš ziemas riepas nevis jaunais vasaras komplekts. Turklāt ja jau ziemas riepas pavasarī un vasarā nav aizliegtas, kur ir problēma? Patiesībā ir un pat vairākas!

Ziemas riepas ir paredzētas zemākām temperatūrām kā vasaras riepas

Ziemas riepas ar radzēm (tāpat kā bezradžu ziemas riepas) ir radītas tā, lai to protektors saglabātu elastību arī zem 0 grādiem. Salīdzinot ar vasaras riepām, kuru protektoru bloki ir lielāki un gludāki, radot maksimālu saķeres laukumu, ziemas riepu dizainā izmantoti daudz platu kanālu un mīksta sastāva protektoru bloku. Šāds protektora risinājums ir veidots tā, lai veidotu saķeri ar nelīdzenu sniegotu vai apledojušu virsmu, bet ne ar sausu un gludu asfalta segumu.

Foto: Shutterstock.com

Ziemas riepu dilšana siltos laikapstākļos pastiprinās

Pārāk augsta temperatūra ir viena no ziemas riepas lielākajām ienaidniecēm. Jau pierasts, ka pārāk karsts laiks pavasarī pie mums ir retums, taču pietiek vien ar desmit grādiem virs nulles, lai ziemas riepas pastiprināti diltu. Ziemas riepai paredzētās darba temperatūras pārsniegšana, nozīmē riepas gumijas īpašību pasliktināšanos, kas var novest pie:

saķeres samazināšanās;

paaugstināta nodiluma;

vadāmības zuduma;

garāka bremzēšanas ceļa.

Var jau teikt, lai dilst – drīz tāpat jāpērk jaunas vasaras riepas, tomēr vadītāja un pasažieru drošība ir daudz svarīgāka par nenozīmīgu ietaupījumu. Pārāk nodilušas ziemas riepas ir sevišķi bīstamas uz mitra ceļa, jo nespēj efektīvi novadīt ūdeni un novērst akvaplanēšanas risku!

Garāks bremzēšanas ceļš

Salīdzinot ar vasaras riepām, ziemas riepām ir par vidēji 2-3 reizēm lielāks protektora bloku skaits. Uz sausa un silta asfalta šis dizains bremzēšanas ceļu nopietni pagarina. Neatkarīgi no riepas tipa, pārāk daudz siltuma tās padara pārāk elastīgas – riepas gumija kļūs mīksta un ķepīga, jo tā sāk ķīmiski sadalīties. Ar ziemas riepām aprīkota automobiļa bremzēšanas ceļš pavasarī, pilsētas ātrumā, var būt pat līdz 2 automašīnu garumiem tālāks kā ar vasaras riepām aprīkotam auto. Jo karstāks laiks, jo garāks bremzēšanas ceļš pirms apstāšanās.

Pasliktinās automašīnas vadāmība

Ziemas/vasaras riepu testi ir parādījuši, ka automašīnas vadīšanas precizitāte izmantojot pat jaunas ziemas riepas siltajā laikā, samazinās par aptuveni 15 procentiem. Ir noskaidrots, ka saķeres robežas veicot ārkārtas manevru vasaras apstākļos, ziemas riepām tiek sasniegts jau zem 70km/h liela ātruma. Salīdzinājumam šis pats manevrs ar vasaras riepām tiek veikts bez problēmām braucot pat ar 80km/h lielu ātrumu.

Pieaug automašīnas degvielas patēriņš

Ziemas riepu rites pretestība siltos laika apstākļos būs lielāka kā vasaras riepām, pateicoties to mīkstākam gumijas sastāvam. Galvenais enerģijas zuduma cēlonis ir ziemas riepas protektora deformācija, kas gada siltajos mēnešos nozīmē par līdz pat 15% lielāku degvielas patēriņu salīdzinājumā ar šim gadalaikam paredzētajām riepām.

Foto: Shutterstock.com

Ieteikumi autobraucējiem

Ne vien bedres apdraud autovadītājus gada aukstākajos mēnešos. Braukšana ziemā vienmēr ir pārbaudījums šofera iemaņām, tāpēc, lai brauciens būtu drošāks, zemāk norādīti daži padomi pirms došanās sniegotajā ceļā:

Pieļaujamais minimālais ziemas riepas protektora dziļums Latvijā ir 4 milimetri, ja protektora dziļums ir mazāks, netaupi uz drošības rēķina un iegādājies jaunu riepu komplektu;

Automobili, kurš netiek lietots, nepieciešams pārvietot ik pa 3 mēnešiem, lai izvairītos no riepu ieliekšanās;

Ja ziemas riepas glabājas uzmontētas uz diskiem, pirms uzlikšanas uz automobiļa, tās jāpārbalansē;

Vienlaikus ar riepu maiņu, vajadzētu pārbaudīt automašīnas ritošo daļu un savirzi – nepareiza savirze nozīmē sliktākus riepas veiktspējas rādītājus un ātrāku gumijas nodilšanu;

Regulāri pārbaudiet spiedienu riepās! Jo zemāka ir temperatūra, jo zemāks ir nolasītais spiediens attiecībā pret reālo spiedienu.

Ja viens riepu pāris ir labāks par otru, tas vienmēr jāuzstāda priekšā – neatkarīgi no piedziņas veida!

Cerams, ka šis raksts sniedza ieskatu iespējamos riskos un bojājumos, kurus bedres uz ceļiem potenciāli var radīt, lai palīdzētu Tev būt vērīgam un no tām izvairītos.

Tomēr, ja piemeklējusi neveiksme un riepa ir caura, vērsies pie www.riepas1.lv speciālistiem, kur saņemsi bezmaksas konsultāciju un jaunas ziemas riepas par labākajām cenām!

LA.lv