Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
29. janvāris, 2016
Drukāt

Žurku civilizācija ir gatava pārņemt planētu (6)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock
Fakti par žurkām

Žurkas uz Zemes radušās 48 miljonus gadus agrāk par cilvēkiem.

Žurkas var peldēt trīs dienas bez apstājas. Fiksētais rekords ir 29 kilometri.

Žurkas spēj pārvietoties ar ātrumu 10 kilometri stundā, uzlēkt vismaz 80 centimetrus, bet agresīvā stāvoklī – pat divu metru augstumā.

Žurkas sirds pulsē ar ātrumu 500 reizes minūtē.

Žurkas lieliski nirst un rāpo pa virvēm, caurulēm, kokiem. Vienas dienas laikā pa sauszemi žurkas spēj pārvarēt līdz pat 50 kilometru lielu attālumu.

Žurkām zobi aug visu dzīves laiku, tāpēc tām nepārtraukti nepieciešams kaut ko grauzt, lai tos novīlētu.

Žurkas izdala īpašu smilkstoņu ultraskaņas diapazonā, kas ļauj tām savstarpēji sazināties, nepievēršot plēsoņu uzmanību. Turklāt žurkas smilkst jeb svilpj nevis ar lūpām, bet ar rīkli. Tās arī spēj pēkšņi mainīt izdalīto signālu frekvenci.

Stresa mirklī žurka izdala skaņu, kas skaļuma ziņā pielīdzināma troksnim, kādu rada darbībā esošs pneimatiskais āmurs. Šī skaņa cilvēkam nav dzirdama, jo tai ir īpaši augsta frekvence.

Žurkai nepieciešamas tikai 50 milisekundes, lai saprastu, no kurienes nāk aromāts.

Žurkas spēj atšķirt saindētu pārtiku pat tajā gadījumā, ja indes klātbūtne barībā mērāma miljonos daļu.

Žurkas ir vienīgie zīdītāji bez cilvēka, kas prot smieties.

Arī žurkas redz sapņus.

Viena žurku ģimene parasti pārvalda teritoriju aptuveni 150 metru rādiusā.

Viens žurku pāris gada laikā spēj radīt aptuveni 2000 žurku lielu koloniju.

Žurkām raksturīga tieksme uz visu spīdīgo un pareizām ģeometriskām formām.

Žurkas nespēj paciest rokmūziku. Ēkās, kurās regulāri notiek koncerti vai vienkārši bieži skan skaļa rokmūzika, žurku parasti nav.

Žurkai ir augstāks intelekts nekā kaķim.

Viduslaikos viens no katoļu pāvestiem pilnā nopietnībā izslēdza žurkas no Baznīcas...

1929. gadā PSRS teritorijā Saratovā visslepenākajos apstākļos sāka darboties bioloģiskā laboratorija, kurā militāristi un zinātnieki kopīgiem spēkiem mēģināja izaudzēt superbūtnes, kas izpilda visas pavēles, ir fiziski ļoti izturīgas, spēj izdzīvot jebkuros apstākļos un vienlaikus neizraisa aizdomas pretiniekam. Par izejas materiālu šiem eksperimentiem kalpoja… žurkas, kurām jau tāpat piemīt unikālas maņas un fantastiska dzīvesdziņa, piemēram – to žokļi spēj pārgrauzt metālu, savukārt skelets ir ļoti līdzīgs cilvēka skeletam.

Maskavas metro gigantiskās žurkas
Saratovas laboratorijā iesaistītie zinātnieki izvirzīja pieņēmumu, ka mākslīgas evolūcijas rezultātā šo žurku priekšējās ķepas maksimāli pietuvosies cilvēka roku uzbūvei, bet galvenais – pētnieki bija pārliecināti, ka žurkām radītajos apstākļos tās neilgā laikā savā attīstībā uz priekšu virzīsies ātrāk nekā cilvēce gadsimta laikā.

Iespējams, tā ir tikai kārtējā neparastā sakritība, taču sanāca tā, ka 60 gadus vēlāk – 1989. gadā – šīs laboratorijas žurkas izkļuva brīvībā, slepeno laboratoriju pēkšņi slēdza, savukārt padomju plašsaziņas līdzekļi sāka aizgūtnēm rakstīt par Maskavas metro sastopamajām dīvainām superbūtnēm, kuras tuneļos apgaitās sastapuši metropolitēna darbinieki un kuras kaut kādā veidā spēja notriekt no sliedēm braucošus vilcienu sastāvus. Tostarp metro nav tikai stacijas, vilcieni un sliežu ceļi. Tā vēl ir arī visnotaļ sarežģīta ūdensnovadīšanas sistēma, kas sevī ietver lielu daudzumu kolektoru un noplūdes kanālu, kas savienoti ar pilsētas kanalizāciju un pazemes upēm. Turklāt šo būtņu pēdas esot atrastas arī stacijās, sak, – uz augšu pa trepēm, laukā uz īsto brīvību.

Oficiāli, protams, Maskavas metro vadība visiem iespējamiem veidiem joprojām cenšas norobežoties no idejas par to, ka tur varētu mitināties kaut kādas mutantu žurkas, taču tajā laikā bija grūti paturēt noslēpumā faktu, ka vienubrīd risinājusies pat ļoti nopietna cīņa ar dīvainiem pazemes grauzējiem, un īpašas militarizētās vienības ar automātiem un ugunsmetējiem nakts laikā staigājušas pa sliežu tuneļiem, iznīcinot tur ikvienu sastapto “nestandarta” būtni.

Tostarp neticami liela izmēra žurkas sastapuši arī tā dēvētie Maskavas digeri (aptuveni – visa noslēpumainā, apslēptā meklētāji), kuri apgalvo, ka šādas dīvainas būtnes arī mūsdienās sakoncentrējušās zem Maskavas gaļas kombinātiem un lopu dzīšanas tuneļos, kur žurku dzīve asins un visu veidu subproduktu pārpilnībā pārvērtusies īstenā paradīzē.

Savukārt daudzviet Maskavas pazemes kolektoros ņemto ūdens paraugu analīzes speciālistiem uzdzen šausmas, jo slāpekļa un smago metālu saturs tajā pārsniedz normu pat 20 reižu. Tādos apstākļos liela daļa organismu izmirst, savukārt citi ne tikai izdzīvo, bet pat triumfē, un to vidū esot arī žurkas-mutanti, kas spēj pielāgoties jebkuriem apstākļiem.

Mutanti izlaužas no laboratorijas
Vai šie radījumi patiešām ir zem Krievijas galvaspilsētas notikušās ekoloģiskās katastrofas rezultāts? Lai gan daži pētnieki pauž, ka daudzkārt ticamāka esot gluži cita versija, proti: šīs gigantiskās būtnes esot jau minētās slepenās laboratorijas, kurā vairākas desmitgades miermīlīgos grauzējus mēģināja pārvērst agresīvos diversantos, kļūmīga gadījuma rezultāts.

Neviens no speciālistiem, kuri strādājuši Saratovas laboratorijā, nevēlas stāstīt par šo konkrēto laika periodu savā dzīvē, taču tas, ko daži runīgākie pavēstījuši, patiešām spēj pārsteigt pat visbagātākās iztēles īpašniekus. Laboratorijā bijuši tikai trīs voljeri. Vienu reizi divās nedēļās vienā no šiem voljeriem imitēja gadalaika maiņas, lai tādējādi žurkas iespējami ātrāk evolucionētu. Otrā voljerā pastāvīgi uzturēja noteiktu radiācijas līmeni. Savukārt trešajā voljerā vienkārši turēja grauzēju kontroles grupu, ar kuriem nedarīja neko. Dienā laboratorijas jaunākie līdzstrādnieki baroja grauzējus, uzkopa voljerus, sekoja paredzēto apstākļu uzturēšanai. Šajā diennakts laikā grauzēji parasti gulējuši. Toties nakts aktivitāšu grafiks esot bijis aizpildīts līdz pēdējai minūtei. Ar žurkām strādājuši psihologi, ģenētiķi un mediķi, tajā laikā laboratorijas telpās nav ielaists neviens no jaunākajiem līdzstrādniekiem.

Šie īpašie jeb “militārie” grauzēji no parastajām žurkām patiešām ievērojami atšķīrušies, vispirms jau tieši ārējā izskata ziņā. Šīm žurkām bijušas lielas galvas un priekšējās ķepas ļoti atgādinājušas cilvēka rokas. Zināms, ka šādi nakts treniņi Saratovas laboratorijā turpinājušies līdz 1989. gada jūnijam. Tiklīdz izdota pavēle par šīs bioloģiskās laboratorijas likvidēšanu, vajadzējis pilnībā likvidēt arī visu tajā uzkrāto un ar eksperimentiem saistīto dokumentāciju. Taču to neizdevās īsti paveikt, jo līdz tam laikam gigantiskās superžurkas jau pašas bija izgrauzušās cauri betona sienai un izkļuvušas tunelī, kas veda uz visiem trim voljeriem un savienoja tos ar ventilācijas sistēmu. No turienes grauzēji arī izkļuvuši brīvībā. Turklāt daudzi bijušie laboratorijas darbinieki pauduši, ka šīs žurkas iepriekš jau zinājušas, ka laboratorijas likvidēšanas gadījumā tās paredzēts nogalināt, tāpēc sarīkojušas sekmīgu bēgšanu.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Izrādās, ka diezgan daudzi tura žurkas, tāpat kā kāmīšus mājā…

  2. par tām milzu žurkām Maskavas metro
    bija 80.gadu beigās palaista pīle
    lai zombētu tautu,ka OMOH-ieši ir
    tie piemērotākie kārtības uzturētāji…
    Pēcāk avīzē “Argumenti i fakti”,bija
    atsaukums,jo daudzi bija to ņēmuši
    par pilnu un krituši panikā .

  3. labs humors autoram, pasmējos …

  4. Sviests kaut káds

Vācijā afgāņu pusaudzis izvarojis un nogalinājis studenti (1)Vācijā ir aizturēts 17 gadus vecs patvēruma meklētājs afgānis, kuru tur aizdomās par 19 gadus vecas studentes izvarošanu un slepkavību, sestdien paziņoja policija un prokuratūras darbinieki.
Ceļā uz SKS pazudis Krievijas kravas kuģis (1)Īsi pēc pacelšanās ceturtdien pazudis Krievijas bezpilota kravas kuģis, kam bija jānogādā Starptautiskajā Kosmosa stacijā (SKS) 2,5 tonnas liela krava, tostarp pārtika
Draugiem Facebook Twitter Google+