“140 000 eiro, lai noskaidrotu pašsaprotamo?” Ļaudis ironizē par SPKC iecerēto pētījumu 0
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) konkursā izraudzīsies pētījuma veicēju par Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāju alkoholisko dzērienu iegādes paradumiem Latvijā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) tīmekļvietnē.
Kā liecina iepirkuma nolikums, maksimālā līgumcena plānota 140 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), bet pakalpojuma izpildes termiņš paredzēts ne ilgāk kā līdz 2029. gada 21. decembrim. Pretendenti piedāvājumus var iesniegt līdz 6. jūlijam.
Sociālajā tīklā “X” uzmanību šim iepirkumam pievērsis uzņēmējs Armands Broks, kurš paudis skepsi par pētījuma nepieciešamību un izmaksām.
“Slimību profilakses un kontroles centrs par 140 000 eiro plāno pētīt igauņu un lietuviešu alkohola iegādes paradumus Latvijā.
140 000 eiro, lai noskaidrotu, kāpēc igauņi un lietuvieši brauc uz Latviju pirkt alkoholu. Es varu atbildēt – tas, visticamāk, ir šeit lētāks, jo īpaši pierobežā.
Dažkārt šķiet, ka valsts aparāts dzīvo paralēlā realitātē. Kamēr uzņēmēji domā, kā radīt vērtību, ierēdniecība meklē veidus, kā dārgi noskaidrot pašsaprotamo.
Ar nepacietību, protams, gaidīsim pētījuma secinājumus,” raksta Broks.
Slimību profilakses un kontroles centrs par 140 000 eiro plāno pētīt igauņu un lietuviešu alkohola iegādes paradumus Latvijā.
140 000 eiro, lai noskaidrotu, kāpēc igauņi un lietuvieši brauc uz Latviju pirkt alkoholu. Es varu atbildēt – tas, visticamāk, ir šeit lētāks, jo īpaši…
— Armands Broks (@Broks) June 10, 2026
Ieraksts izraisījis plašu diskusiju komentāru sadaļā. Daļa cilvēku piekrituši uzņēmēja viedoklim, uzskatot, ka pētījuma rezultāts jau iepriekš ir paredzams.
Vēl varētu pētītījumus kāpēc no Zimbabves nebrauc un nepērk. Un tad turpināt ar visām pasaules valstīm.
Vienkārši latvāņu birokrātija parāda, ka Ostaps Benders ar Vasjukiem un Starpgalaktiku šaha čempionātu bija tāds sīks iesācējs. Nebija pilsonim mērogs un iztēle.— Diego Mustafa 🏴 (@DiegoMustafa5) June 10, 2026
Varbūt izpētīs, kādas markas alkoholu leiši un igauņi pie mums pērk, kā tas atšķiras no mūsu pirkšanas paradumiem un kādā veidā ietekmē valstu atšķirīgo ekonomisko attīstību? Tad arī mēs varētu sākt vairāk patērēt leišu un igauņu iecienītāko alkoholu.
— Māris Mednis 🇱🇻❤️🇵🇱🇱🇹🇪🇪🇭🇷🇺🇦🇮🇱 (@BTiesiskums) June 10, 2026
Pilnībā pievienojos! Pa to laiku padsmit neatliekamā dienesta auto stāv vairāku stundu rindā pie slimnīcas.
— UG 🇱🇻 🇺🇦 (@UldisGelins) June 10, 2026
Jo valsts aparāts strādā no otra gala. Ja privātie tikai pēc nepieciešamības veic izpēti (vai jebkāda cita veida darbus), tad valsts maizē otrādi – ienāk nauda un jāizdomā kā to iztērēt. Un tad sākās visādi mistiski pētījumi apšaubāmiem (lasīt: silei pietuvinātiem) pretendentiem.
— Lama Vulgaris (@schizoLama) June 10, 2026
Vienīgā pievienotā vērtība, ko es redzu, saprast patieso alko daudzumu, ko no LV izved uz LT un EE, lai precīzāk varētu aprēķināt, cik daudz mēs patiesībā patērējam. Varbūt, var izrādīties, ka neesam lielākie dzērāji Eiropā. pic.twitter.com/oFdf8aLP11
— Jānis Skrabulis (@JanisSkrabulis) June 10, 2026
140 liekas štukas. Kāda mums daļa par kaiminu paradumiem.
— NeapmierinātsPilsonis (@stacionaars) June 10, 2026
Lai uzņēmums valstij UIN veidā samaksātu 140 000 EUR, uzņēmuma peļņai pirms nodokļiem ir jābūt 700 000 EUR. Tie kas nodarbojas ar uzņēmēj darbību labi zina, ka nav nemaz tik vienkārši šo nopelnīt.
— ELEVEN🚀 💳🏄🏻🇩🇰🇪🇪 (@ELEVEN_665) June 10, 2026
Protams vienkāršāk ir vnk izlīdzināt akcīzes nodokli ar kaimiņvalstīm, bet tad alko tirgotāju nozare brēc ak vai, ak vai ar mums ir cauri !!! Un Ne jau latvieši to izdzer !!! Tikmēr ekonomika zaudē n-tos miljonus alkoholisma dēļ. Ja jau tiešām visu izdzer kaimiņi – vajag datus
— Ronalds (@Rodzha) June 10, 2026
Nezinu vai tas pētījums palīdzēs iegūt reālus datus. Bet lai beidzot noskaidrotu cik tad no legālā alkohola patēriņa Latvijā ir lokāls un cik nopērk kaimiņi – dati kādam ir jāapkopo. Iespējams ka to var izdarīt analizējot akcīzes nodokļu datus, ja VID tādi ir veikalu griezumā.
— Ronalds (@Rodzha) June 10, 2026
Pētījumā paredzēts noskaidrot Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāju alkoholisko dzērienu iegādes paradumus Latvijā, pilnveidot absolūtā alkohola patēriņa aprēķinu metodoloģiju un iegūtos datus izmantot veselības statistikas kvalitātes uzlabošanai, kā arī alkohola lietošanas ierobežošanas politikas plānošanai.
Iepirkuma nolikumā norādīts, ka alkohola patēriņš Latvijā joprojām ir būtiska sabiedrības veselības un sociālekonomiska problēma. SPKC dati liecina, ka 2024. gadā reģistrētais absolūtā alkohola patēriņš uz vienu vismaz 15 gadus vecu iedzīvotāju, ieskaitot tūristu patēriņu, bija 12 litri. Lai gan tas ir nedaudz mazāk nekā 2023. gadā, kad patēriņš bija 12,4 litri, Latvija joprojām saglabā augstu alkohola patēriņa rādītāju Eiropas mērogā.
SPKC norāda, ka daļu no Latvijā reģistrētā alkohola patēriņa veido ārvalstu, galvenokārt Igaunijas un Lietuvas, iedzīvotāju pirkumi Latvijā. Šo tendenci, pēc SPKC paustā, apliecina gan Valsts ieņēmumu dienesta pētījums par alkoholisko dzērienu realizāciju Latvijas-Igaunijas pierobežā, gan Igaunijas Ekonomiskās pētniecības institūta dati, kas rāda, ka pēc akcīzes nodokļa paaugstināšanas Igaunijā 2017.-2019. gadā alkohola iegādes biežums un apjoms Latvijā būtiski pieauga.
Pētījuma mērķa grupa būs 18 līdz 74 gadus veci Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji, kuri alkoholiskos dzērienus iegādājušies Latvijā. Pētījumu paredzēts veikt kā kompleksu analītisku un šķērsgriezuma populācijas pētījumu, izmantojot elektroniski pašaizpildāmu aptaujas anketu jeb CAWI metodi.
Pētījuma veicējam būs jāsagatavo metodoloģija Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāju alkoholisko dzērienu iegādes paradumu identificēšanai Latvijā, kā arī metodoloģija tūristu Latvijā iegādātā absolūtā alkohola patēriņa aprēķināšanai. Tās izstrādē būs jāizmanto zinātniskā literatūra, datu avotu analīze un vismaz divu ārvalstu institūciju ekspertu vai ārvalstu ekspertu konsultācijas.
Anketā būs jāiekļauj jautājumi par respondentu vecumu, dzimumu, dzīvesvietu un ienākumu līmeni, Latvijas apmeklējumiem pēdējo 12 mēnešu laikā, Latvijā iegādātā alkohola apjomiem pa dzērienu veidiem, iegādes motivāciju, kā arī iegādes vietām, tostarp reģionālā griezumā un izdalot pierobežu.
Pētījumā dati būs jāiegūst trīs periodos. Pirmais datu ieguves periods paredzēts ne vēlāk kā līdz 2027. gada 1. jūlijam, otrais – no 2028. gada 1. marta līdz 2028. gada 30. jūnijam, bet trešais – no 2029. gada 1. marta līdz 2029. gada 1. jūnijam. Pētījuma gala ziņojums un anotācija SPKC būs jāiesniedz līdz 2029. gada 1. novembrim.
Pētījumu paredzēts īstenot “Eiropas Sociālā fonda Plus” projektā “Nacionāla mēroga veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi”. Piedāvājumu izvēlē paredzēts vērtēt cenu bez PVN.
Kā ziņots, maijā Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) maijā aizliedza Veselības ministrijai (VM) bez grozījumiem turpināt iepirkuma procedūru un slēgt līgumu pētījumam par Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāju alkohola iegādes paradumiem Latvijā.
IUB par pamatotu atzina SIA “PricewaterhouseCoopers” iesniegumu par VM rīkoto atklāto konkursu. Iesniegumā tika apstrīdētas konkursa nolikumā noteiktās prasības, ka pretendentam nedrīkst būt sadarbība ar alkohola nozari un ka gan pretendentam, gan tā piedāvātajiem speciālistiem jāapliecina, ka tie no 1990. gada 4. maija nav saņēmuši un līguma izpildes laikā nesaņems finansējumu no alkohola nozares.
Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka šāds ierobežojums, kas aptver vairāk nekā 35 gadu periodu, nav samērīgs ar iepirkuma priekšmetu un faktiski pieprasa, lai pretendentam un tā personālam kopš 1990. gada 4. maija nebūtu bijusi jebkāda sadarbība ar alkohola nozari.
VM savukārt skaidroja, ka alkohola nozarei ir interese ietekmēt sabiedrības uztveri, pētījumu interpretāciju un politikas veidošanu sev labvēlīgā virzienā, tostarp apgalvojot, ka alkohola patēriņš nav tik augsts, cik aprēķināts pēc SPKC metodoloģijas, jo būtisku daļu no pārdotā alkohola patērējot tūristi, galvenokārt kaimiņvalstu iedzīvotāji.
Ministrijas ieskatā iepriekšēja sadarbība ar alkohola nozari rada būtisku interešu konflikta risku un apdraud pētījuma rezultātu objektivitāti, zinātnisko neatkarību un sabiedrības veselības politikas dokumentu sagatavošanu.
IUB komisija atzina, ka prasību mērķis novērst interešu konflikta risku ir leģitīms, tomēr sadarbības ierobežojumam noteiktais laika periods ir nesamērīgs. Komisija norādīja, ka iepriekšējās darbības ierobežojumi interešu konflikta novēršanai parasti saistāmi ar saprātīgu laika periodu, piemēram, diviem gadiem, bet nav objektīva pamatojuma uzskatīt, ka vairākas desmitgades senas saites ar alkohola nozares uzņēmumiem varētu radīt interešu konflikta risku konkrētā līguma izpildē.
Tāpat IUB secināja, ka nav pamatota VM pieeja ierobežojumus attiecināt uz jebkādu finanšu plūsmu starp alkohola nozares uzņēmumiem un pretendentu. Komisijas ieskatā apstāklis, ka pretendents alkohola nozares uzņēmumam, piemēram, sniedzis nodokļu audita pakalpojumu, pats par sevi nav pamats secinājumam par interešu konflikta risku.
Vienlaikus IUB atzina, ka ierobežojums speciālistiem, kuri ir veikuši vai piedalījušies alkohola nozares pasūtītu pētījumu veikšanā, vispārīgi varētu būt pamatots, ja tas būtu noteikts saprātīgam laika periodam.
IUB nolēma atcelt konkursa nolikumā iekļautos noteikumus par pretendenta un tā speciālistu sadarbības ar alkohola nozari neesību.
