1913. gada 4. septembrī 0
Pirms 100 gadiem, 1913. gada 4. septembrī, Krievijas hidrogrāfiskā ekspedīcija, kas bija nosūtīta uz Ziemeļu Ledus okeānu, lai izpētītu kuģošanas iespējas impērijas ziemeļu piekrastē, atklāja Severnaja Zemļas arhipelāgu.
Tas bija vēsturē pēdējais lielais ģeogrāfiskais atklājums. Borisa Viļkicka vadītās divu ledlaužu ekspedīcijas atklājumam piešķīra cara Nikolaja II vārdu, bet vienu no salām nosauca careviča Aleksandra vārdā. Tādi nosaukumi nevarēja saglabāties boļševiku varas gados, tādēļ 1926. gadā arhipelāgu pārsauca par Severnaja Zemļu, bet daudzajām salām deva attiecīgus vārdus: Komjaunieša, Boļševika, Pioniera, Oktobra revolūcijas un tamlīdzīgi. Līdzīgi ”komunistiski” vārdi tika doti arī līčiem, zemesragiem. Arhipelāga platība ir 37 tūkstoši kvadrātkilometru, taču bargo klimatisko apstākļu dēļ tajā nav pastāvīgu iedzīvotāju. Arktiskais zemesrags arhipelāga Komjaunieša salā ir tālākais Āzijas ziemeļu punkts.
