Pirms 100 gadiem, 1913. gada 4. septembrī, Krievijas hidrogrāfiskā ekspedīcija, kas bija nosūtīta uz Ziemeļu Ledus okeānu, lai izpētītu kuģošanas iespējas impērijas ziemeļu piekrastē, atklāja Severnaja Zemļas arhipelāgu.

Lasītākie

Kokteilis

Kura slavenība ir dzimusi tavā zodiaka zīmē: noskaidro, kā tu vari iekarot slavu

RAKSTA REDAKTORS

Linda Tunte: 15.maijam ir jābūt brīvdienai – tā ir daudz svarīgāka diena par daudzām citām 24

“Karu ir sākušas abas divas valstis.” Stepaņenko un Švecovas atbildes par karu Ukrainā saniknojušas Latvijas sabiedrību 21

Lasīt citas ziņas

Tas bija vēsturē pēdējais lielais ģeogrāfiskais atklājums. Borisa Viļkicka vadītās divu ledlaužu ekspedīcijas atklājumam piešķīra cara Nikolaja II vārdu, bet vienu no salām nosauca careviča Aleksan­dra vārdā. Tādi nosaukumi nevarēja saglabāties boļševiku varas gados, tādēļ 1926. gadā arhipelāgu pārsauca par Severnaja Zemļu, bet daudzajām salām deva attiecīgus vārdus: Komjaunieša, Boļševika, Pioniera, Oktobra revolūcijas un tamlīdzīgi. Līdzīgi ”komunistiski” vārdi tika doti arī līčiem, zemesragiem. Arhipelāga platība ir 37 tūkstoši kvadrātkilometru, taču bargo klimatisko apstākļu dēļ tajā nav pastāvīgu iedzīvotāju. Arktiskais zemesrags arhipelāga Komjaunieša salā ir tālākais Āzijas ziemeļu punkts.