“Omīte gultā praktiski nekustīga sāpju dēļ tagad!” Pansionāta nolaidība satricina mazdēlu Jāni
0
Mēs neviens nezinām, kāda būs mūsu veselība dzīves izskaņā. Varbūt mēs dzīvosim mājās, varbūt pie bērniem, varbūt pansionātā. Ievietot savu tuvinieku pilna laika aprūpes iestādē vienmēr ir grūts lēmums, bet dažreiz nav citu iespēju. Mēs, radinieki, no šīs iestādes sagaidām vissiltāko attieksmi pret mūsu mīļajiem, ceram, ka par vecmāmiņām un vectētiņiem tur ar atbildības sajūtu un cieņu arī parūpējas. Diemžēl realitāte nereti krietni atšķiras no gaidām, sistēmā ir daudz kļūdu – trūkst darbinieku, algas ir mazas, ne vienmēr pieejami visi nepieciešamie aprūpes materiāli, līdz ar to arī pats pēdējais un svarīgākais faktors – cilvēcība pazūd. Jānis atsūtīja mums savu pieredzes stāstu un lūgumu palīdzēt – kā šādā situācijā rīkoties?
“Vēlējos dalīties ar gadījumu, kad aizbraucot uz pansionātu apraudzīt tuvinieku, ieraudzījām viņu gultā praktiski nekustīgu sāpju dēļ. Omītei ir jau krietni pāri 90, bet viņa bija staigājoša pirms tam.
Šobrīd ļoti pamatoti šķiet ka lauzta gūža. Neviens nespēj noteikti kritiena brīdi, domājams pirms vairākām nedēļām. Netika izsaukta ātrā palīdzība, nedz ari ģimenes ārsts, lai gan pansionāts atrodas tajā pašā ēkā! Tas tika izsaukts tikai tad, kad mēs to pieprasījām! Šis ģimenes ārsts atrodas tieši tajā pašā ēkā, es atkārtošu! Absurds!
Konsultējoties vienojāmies, ka vest omi uz rentgenu diagnozes noskaidrošanai nav lielas jēgas, jo sāpes, kā jau gūžas lūzumam pienākas, ir pamatīgas, uz rentgenu jāved uz pilsētu, kas atrodas vairāk kā 30 kilometru attālumā.) Tagad varam tikai mazināt omes sāpes, bet ko mums darīt tālāk?
Vērsos pie Labklājības ministrijas, lai palīdzētu noskaidrot, kā Jānim rīkoties šādā situācijā?
“Konkrētajā gadījumā vērojamas pazīmes, ka sociālās aprūpes centrs (SAC) nenodrošina normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus kvalitatīva pakalpojuma nodrošināšanai. Šajā situācijā iespējamā rīcība:
1 ) informēt SAC vadību par konstatēto faktu;
2) informēt SAC dibinātāju (komersants, NVO, pašvaldība) – tā kā lielākajā daļā gadījumu SAC dibinātājs ir pašvaldība vai arī pašvaldībām ir līgumi par SAC par attiecīgā pakalpojuma sniegšanu, tad primāri pakalpojuma kvalitāti pārbauda attiecīgā pašvaldība;
3) ja saskatāmi būtiski sociālā pakalpojuma kvalitātes pārkāpumi, tad attiecīga informācija jānosūta Labklājības ministrijai (LM);
4) ja saskatāmi pārkāpumi veselības aprūpes nodrošināšanas procesā (ārstniecības personu darbība vai bezdarbība), tad informācija jānosūta Veselības inspekcijai (VI);
5) ja saskatāmas pazīmes SAC klienta atstāšanai novārtā, kas rada dzīvības vai veselības apdraudējumu, tad par minēto faktu jāinformē Valsts policija,” atbild Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta direktors Aldis Dūdiņš un Sociālā darba un sociālās palīdzības politikas departamenta direktore Ilze Skrotdele-Dubrovska.
Šādās situācijās parasti SAC vadība saprot kļūdas un veic nepieciešamās darbības pakalpojuma uzlabošanai;
2 ) Atbilstoši kompetencei LM un VI šādos gadījumos veic pakalpojuma kvalitātes pārbaudes un sniedz ieteikumus pakalpojuma kvalitātes uzlabošanai. Tāpat LM un VI ir tiesības piemērot administratīvos sodus SAC amatpersonām.
3) nopietnu un atkārtotu pārkāpumu gadījumā SAC var izslēgt no Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistra, līdz ar to liedzot sniegt konkrēto pakalpojumu.
“Sūdzības par SAC pakalpojumu kvalitāti tiek saņemtas regulāri. Atbildīgs par SAC pakalpojuma kvalitātes nodrošināšanu ir konkrētā SAC vadītājs, kuram ir jānodrošina normatīvajos aktos noteikto prasību izpilde.
Lai uzlabotu SAC pakalpojumu kvalitāti Ministru kabinetā ir apstiprināts ‘’Plāns ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamības un attīstības veicināšanai 2024. – 2029. gadam’’, kurā ir noteikti nepieciešamie pasākumi un virzieni šo pakalpojumu uzlabošanai, kā arī nepieciešamais finansējums. Diemžēl ņemot vērā valsts fiskālo situāciju lielākajai daļai nepieciešamo pasākumu finansējums netika piešķirts,” ministrijas pārstāvji atbild.
