1922. gada 16. decembrī. Atentāts Varšavā 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 100 gadiem tikai piecas dienas pēc stāšanās amatā atentātā Varšavā tika nogalināts 1918. gadā atjaunotās Polijas republikas pirmais prezidents Gabriels Narutovičs, kurš pirms ievēlēšanas ieņēma dažādu ministru amatus valdībā un Eiropā bija pazīstams kā izcils spēkstaciju projektētājs un elektroinženieris.
Lietuvas teritorijā, Telšos, dzimušais politiķis desmit bērnības un jaunības gadus pavadīja Liepājā, viņa ģimenei glābjoties no rusifikācijas viļņa, kas sekoja 1863. gada poļu sacelšanās apspiešanai. 1883. gadā viņš absolvēja Liepājas Nikolaja klasisko ģimnāziju; vēlāk studēja inženierzinības Sanktpēterburgā un Šveicē.
Narutoviča kā prezidenta kandidatūru Polijas parlamentā virzīja maršals Juzefs Pilsudskis, kurš līdz tam pildīja Polijas valsts pagaidu galvas pienākumus. Mēreno un liberālo uzskatu dēļ 1922. gada 9. decembrī Narutoviču kā kompromisa figūru ievēlēja ar kreisā spārna, zemniecības un nacionālo minoritāšu pārstāvju balsīm.
Tas izraisīja radikāli nacionāli noskaņotās Polijas sabiedrības daļas naidu. Labējā prese Narutoviču nodēvēja par “žīdu prezidentu” un apsūdzēja “poļu nacionālās lietas nodevībā”. Huligāniski uzbrukumi Narutovičam sākās jau viņa inaugurācijas dienā 11. decembrī. 16. decembrī, kad prezidents apmeklēja izstādes atklāšanu mākslas muzeju “Zacheta” Varšavas centrā, viņu ar trim šāvieniem mugurā nogalināja gleznotājs, mākslas pedagogs un kritiķis Eligiušs Ņevjadomskis. Ņevjadomskis uzskatīja, ka šādā veidā “atbrīvo nāciju no kauna”. Viņa nodarījums radīja šoku gan Polijā, gan visā Eiropā, arī Latvijā. Rīgā Sv. Marijas
Magdalēnas baznīcā tika sarīkots piemiņas dievkalpojums ar premjera Zigfrīda Annas Meierovica, valdības ministru, Saeimas deputātu līdzdalību. Līdzīgs dievkalpojums notika arī Liepājā. Varšavā Narutoviča bērēs piedalījās vairāk nekā pusmiljons cilvēku. Fanātiskajam Ņevjadomskim piesprieda nāvessodu, ko viņš tiesas gaitā pats sev arī pieprasīja.
