Pirmie Oranienburgas nometnes ieslodzītie 1933. gadā.
Pirmie Oranienburgas nometnes ieslodzītie 1933. gadā.
Arhīva foto

1933. gada 21. martā. “Pāraudzināšanas” nometnes: Oranienburgas nometne sākumā bija neoficiāla internēšanas vieta 3

Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
“Meita raudāja, zvanīja, nesaprotot, kur atrodas!” Šoferis Ogrē vienaldzīgi izsēdina 10 gadus vecu meitenīti nepareizā pieturā 84
Lasīt citas ziņas

Pirms 90 gadiem Vācu nacionālsociālistiskās strādnieku partijas paramilitārie trieciennieki jeb SA vienību kaujinieki kāda pamesta alus brūža teritorijā Oranienburgā pie Berlīnes iekārtotā nometnē nogādāja pirmās 40 personas, kuras bija aizturētas kā nacistu partijas politiskie pretinieki.

Uzskata, ka šī epizode ir sākums baisā koncentrācijas nometņu tīkla veidošanā, kas drīz pārņēma visu valsti, bet, Otrajam pasaules karam sākoties, arī okupētās teritorijas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kad janvārī/februārī varu Vācijā, kļuvis par kancleru, faktiski sagrāba Ādolfs Hitlers un Reihstāga dedzināšana tam bija devusi īpašas pilnvaras, visā valstī sākās topošajam nacistu režīmam nevēlamo cilvēku aizturēšana. Oranienburgas nometne sākumā bija neoficiāla internēšanas vieta.

SA un SS komandas ar policijas atbalstu turp veda nevēlamus kreisi orientētu strādnieku kustību līderus – kā komunistus, tā sociāldemokrātus, demokrātiski noskaņotus politiķus, žurnālistus, intelektuāļus un mākslas aprindu ļaudis, kuri nebija mierā ar jauno nacistu politiku.

Nometne nonāca Iekšlietu ministrijas pārziņā, un skaitījās, ka tajā ieslodzītie “kaitīgie elementi” stingrā disciplīnā un uzraudzībā tiek pāraudzināti ar sabiedriski lietderīgām nodarbēm – šoseju un dzelzceļu būvi, meža darbiem un tamlīdzīgi. Īstenībā Oranienburgā un citās pirmajās koncentrācijas nometnēs, piemēram, Dahavā un Zaksenhauzenē, ieslodzītos pazemoja, pratināja, sita, spīdzināja un vairākos gadījumos pat nogalināja.

Šīs koncentrācijas nometnes gan vēl nebija tādi nāves konveijeri, kādus vēlāk iedibināja perifērijā. Pirmo nometņu ieslodzīto skaits atspoguļoja augošo politisko represiju un terora apmērus. Oranienburgā līdz 1933. gada beigām ieslodzīja ap 3000 personu, bet kopumā nometnēs visā Vācijā ap 80 tūkstošus personu.

Nacisti vēl nejutās absolūti saimnieki, tādēļ koncentrācijas nometņu pirmais uzdevums bija salauzt jebkādu atklātu opozīciju un organizētas pretestības veidošanos.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.