Brasla Gaujas Nacionālajā parkā.
Brasla Gaujas Nacionālajā parkā.
Foto – Shutterstock

Atklāj Vidzemi: vēstures liecības, alas, kalni un lejas. Ceļvedis Latvijas apceļotājiem 0

Vidzeme ir vislielākais Latvijas novads, un ne tikai platības, bet arī reljefa un dabas daudzveidības ziņā, kas neapšaubāmi ietekmē tūrisma piedāvājumu. Vidzeme sākas jau no Jūrmalas un Rīgas, kas ir atsevišķa stāsta vērtas, un tās dienvidu robeža iet pa Daugavu līdz pat Pļaviņām. Tātad arī Doles sala ietilpst Vidzemē, un mūsu ceļojums var sākties.

VIDEO. “Zilīšu bataljonam” pirmie zaudējumi. Pa ceļam uz fronti pārdzērušies krievi sakaujas savā starpā
VIDEO. “Vai ar viņu viss ir labi? Putina dīvainā uzvedība atkal piesaista uzmanību
“Sekas var būt nepatīkamas.” Politiķis par risku, ka Krievijā pie varas var nonākt daudz radikālāki spēki
Lasīt citas ziņas

Doles sala un muzejs

Pēc Rīgas HES uzbūvēšanas Doles sala sarukusi par trešo daļu, un tagad ir 5,2 km gara un 2 – 2,5 km plata. Daļēji saglabājusies agrākās Daugavas attekas Lebjavas gultne, nosacīti sadalot nedaudz viļņoto līdzenumu divās daļās. Lejasdaļa lielākoties apaugusi ar mežu un maz apdzīvota, bet augšdaļa, kas piekļaujas ūdenskrātuves desmit metru augstajam aizsprostam, vairāk pārveidota. Salas centrā Sausās Daugavas krastā iepretim Ķekavai Doles muižas apbūves kompleksa jaunajā kungu mājā (1898) atrodas Daugavas muzejs. Arheoloģijas ekspozīcijā apskatāmas pirms ūdenskrātuves izveides veiktajos izrakumos iegūtās unikālās liecības gan par akmens laikmeta cilvēku dzīvi Salaspils Laukskolas apmetnē (9. g. t. pr. Kr.), gan Ikšķiles pils un baznīcas laikos (no 1198. gada), kas bija pirmā mūra celtne Baltijā. Muzejā aplūkojami zvejnieku, laivinieku un plostnieku amata rīki, fotogrāfijas, pastkartes, etnogrāfiskie priekšmeti, bet parkā – lašu un nēģu taču konstrukcijas. Var salīdzināt, kāda izskatījās Daugavas ieleja pirms HES kaskādes izveidošanas un šodien. Šobrīd visu Doles salas teritoriju (975 ha) aizņem dabas parks. Interesanti, ka te ir bijušās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas bērnības zeme.

CITI ŠOBRĪD LASA

Līgatnes alu pasaule

Braucot uz Līgatni, noteikti jāieplāno vairākas dienas, jo laiku prasīs gan smilšakmens pagrabu alas, kas kaltas iežos kopš 18. gs. beigām, un pazemes bunkurs zem rehabilitācijas centra, gan dabas takas Gaujas nacionālā parka teritorijā, kur iežogojumos, uzsmaidot veiksmei, varēs ieraudzīt dažādus zvērus un putnus, tostarp aļņus, lapsas, lāčus, stirnas, jenotsuņus, lūšus, vilkus, suņuvilkus, mežacūkas, vāveres, ežus, stārķus, ūpjus un pūces.

Šogad Līgatnes papīrfabrikai aprit divsimt gadi, jo 1815. gadā Rīgas zīda tirgotājs Konrāds Justus Štorhs no Paltmales muižas nopirka zemesgabalu, lai uz tā celtu papīra dzirnavas. Kamēr tās būvētas, papīru ražoja pielāgotās miltu dzirnavās.

Kaut gan jubileja jau nosvinēta maijā, 8. augustā pilsēta gaida ciemos uz Papīra svētkiem. Vasarā katru sestdienu un svētdienu plkst. 13 un 15 notiks ekskursijas pa Līgatnes papīrfabrikas ciematu. Tikšanās tūrisma informācijas centrā, kas iekārtots vēsturiskajā fabrikas sardzes namiņā pilsētas centrā Spriņģu ielā 2. Pastaigas laikā būs iespēja izsekot līgatniešu ikdienas gaitām mūža garumā, sākot ar seno dzemdību namu un veco skolu līdz pat darbam papīrfabrikā un ģimenes dzīvei īpatnējās koka rindu mājās. Greznajā kultūras namā filmētas iemīļotā TV seriāla “Likteņa līdumnieki” ainas.

Pavisam Līgatnē uzskaitītas 333 alas un alu sistēmas. Vietējais vēstures pētnieks Aivars Balodis noskaidrojis, ka pirmie pagrabi te izcirsti ap 1770. gadu, bet pēdējie – vien pirms četrdesmit gadiem, un izmantoti gan sadzīves, gan rūpniecības vajadzībām. Pagrabu alas apmeklējamas tikai gida pavadībā. Valsts aizsardzībā atrodas Lustūzis, Spriņģu ieži un Ānfabrikas klintis, kas savu nosaukumu guvušas no vācu valodas vārda “Handfabrik”, jo tolaik viss ražošanas process bijis roku darbs. Taču Līgatnes apkaimē atrodami vēl citi smilšakmens atsegumi, no kuriem pazīstamākie ir Gūdu klintis, Ķūķu klintis un Zvārtas iezis.



Melānijas Vanagas muzejs

Amatas novads ir bagāts ar apskates vietām. Īstu Latvijas vēstures mācībstundu sniedz rakstnieces Melānijas Vanagas muzejs, kas iekārtots Amatas pamatskolā un iepazīstina arī ar skolas vēsturi. Apbrīnas vērts ir M. Vanagas (1905 – 1997), dzim. Šleijas, kultūrvēsturiskais pētījums, kas īstenojies dzimtas ciltskokā – sešus metrus garā rullī, uz kura grafiski atainota dzimtas vēsture 14 paaudzēs. Melānija plašākai sabiedrībai kļuva pazīstama, izstāstot savu likteņstāstu par sešpadsmit izsūtījumā pavadītajiem gadiem, kas apkopots epopejā “Dvēseļu pulcēšana”. Katrai no tajā ietilpstošajām septiņām grāmatām muzejā veltīta atsevišķa ekspozīcija – par cilvēkiem, kas izdzīvojuši savu laiku un vairs nav mūsu vidū. Starp daudzajām rakstnieces personīgajām mantām unikālas ir dažas no vairāk nekā simt rokrakstā sarakstītajām, bet nepublicētajām grāmatām, kas sniedz daudz interesantas informācijas par vēstures notikumiem, novada ģeogrāfiju un šīs puses cilvēkiem. Iespējams noskatīties arī režisores M. Jurjānes videofilmu par Melāniju Vanagu. Muzejam šobrīd nav noteikta darbalaika, tādēļ ciemošanās jāpiesaka pa tālruni 29445480.

Pirms gandrīz pieciem gadiem Svētakmens tuvumā tika atklāta Sibīrijas zemnīca – vienīgā tāda būve Latvijā, kuras izskats un iekārtojums rada reālu priekšstatu par dzīvi izsūtījumā, kādu piedzīvoja arī Melānija Vanaga.

Cēsu un Valmieras kultūrtelpa

Ja Lietuvā vienā tūrisma piedāvājumā pasniegtas lielākās pilsētas Viļņa un Kauņa, kuras šķir 95 kilometri, tad pie mums droši vienā paņēmienā var aplūkot lielākās Ziemeļlatvijas pilsētas Cēsis un Valmieru.

Tās abas izceļas ar augstvērtīgu kultūras pasākumu klāstu, kurā jau labi pazīstamajam Valmieras drāmas teātrim pirms gada pievienojusies arī Vidzemes koncertzāle Cēsīs, kas klausītājus aicina ciemos arī vasarā. Renovētās un daļēji no jauna uzbūvētās ēkas sestajā stāvā iemitinājies Vīna bārs, no kura paveras burvīgs skats uz pilsētu, ko koncertu apmeklētāji var baudīt ar vīna glāzi rokās, izvēloties noskaņai piemērotāko dzērienu no vairāk nekā 200 vīna šķirnēm.

Savukārt vislabākais veids, kā iepazīt Valmieru, ir doties ekskursijā pa Gauju ar upes tramvaju, kas dod iespēju aplūkot pilsētu no cita skatupunkta un kursē gar Valmieras skaistākajām apskates vietām posmā starp Kazu krācēm un Šaursliežu dzelzceļa tiltu. Tramvaja kapteinis vienlaikus arī gids atklās pasažieriem interesantus un nedzirdētus stāstus, teikas un leģendas par Valmieru. Pilsētu no putna lidojuma drīzumā varēs apraudzīt uzkāpjot Svētā Sīmaņa baznīcas tornī, kas nule ieguvis jaunu vara jumtu un ir Valmieras dibināšanas simbols (1283).

Aktīvās atpūtas cienītājiem lieliska pastaiga gaidāma Gaujas Stāvajos krastos izveidotā Sajūtu parka 2,7 km garajā takā. Tur, basām kājām ejot, varēs izbaudīt gan Valmieras stikla šķiedras zilo lodīšu, gan oļu, egļu un priežu čiekuru, smilšu, keramzīta, mulčas, kastaņu un mālu pieskārienus. Taka papildināta ar dažādiem koordinācijas elementiem, piemēram, kokos iesietiem dēlīšiem, kāpnēm un laipām. Atgriežoties no pastaigas, iespējams pēdas palutināt siltās vanniņās ar gadalaikam atbilstošām piedevām – pumpuriem, ziediem, lapām un ogām. Drīzumā parku papildinās baltu zīmes. Līdzās Sajūtu parkam esošajā Vidzemes Olimpiskajā centrā šogad no 3. līdz 5. jūlijam risināsies Latvijas Jaunatnes vasaras olimpiāde, bet atsevišķas disciplīnas – arī Cēsīs.



Latvijas vēstures taka Nītaurē

Latvijas vēstures entuziastus Amatas novads aicina doties pagātnē pa Laika ķeramo taku, kurā būs iespējams izsekot posmam no 13. līdz 21. gadsimtam, klausoties nostāstus un patiesus notikumus, aplūkojot senus attēlus un fotogrāfijas, kas glabāsies vides gides Daces Eipuras ceļasomā. Senajā latviešu pilskalnā Vaļņa kalnā ceļotāji varēs iejusties arheologa lomā, uz Vācu ordeņa pilsdrupām nobaudīt kaut ko no “mūku virtuves” un virtuāli atgriezties poļu un zviedru laikos Latvijā, uzzinot par toreiz lietotajiem soda rīkiem. Nītaures luterāņu baznīcā gaidīs kāpiens līdz pat zvanu tornim, bet pareizticīgajā baznīcā – sakrālie dziedājumi. Savukārt muižas pilī (vidusskolā) varēs uzzināt, kas to saista ar Krievijas cariem un karavadoni grāfu Vilhelmu Fermoru un cik lielu postu nodarīja mēris Vidzemē. Muižas parks ļaus iejusties traģiskajos 1905. gada revolūcijas notikumos Nītaurē, bet noslēgumā Brāļu kapos, kur atdusas 1. un 2. pasaules kara upuri, gids izstāstīs par slavenajām Mores kaujām.

Dabas un vēstures ieskautā Rauna

Raunas pils pirmo reizi rakstos minēta 1381. gadā, taču, pētot vēsturi, atrastas pretrunīgas ziņas – viena apgalvo, ka tā celta 1262. gadā pēc Rīgas arhibīskapa Alberta II ierosinājuma, cita runā par Johanu I, kurš valdījis nedaudz vēlāk. Lai vai kā, deviņas reizes gan krievu un poļu, gan zviedru un vāciešu karapulku postītas, Raunas pilsdrupas ir vēl gana labi saglabājušās. Līdz ar pili tikusi būvēta arī baznīca, kur no 16. gs. darbojas luterāņu draudze. Virs rietumu portāla apskatāms unikāls 13. – 14. gs. veidots cilnis “Ādams un Ieva”, bet virs galvenās ieejas – “Kristus pie krusta” (16. gs.).

Raunas lepnums ir 16 metrus platā un četrarpus metrus augstā šūnakmens radze – Staburags, kas atrodas Raunas upes labajā krastā apmēram kilometru no centra. Biologi Staburagā atklājuši vairāk nekā simts aļģu un sūnu sugu. Vēl upes kreisajā krastā netālu no Dzirnezera atrodas Velnala, bet pie Līčupes ietekas Raunā paceļas Tanīsa kalns, no kura paveras brīnišķīgs skats uz pilsdrupām, baznīcu, Dzirnezeru, dzirnavām un abām upēm. Pēc nostāstiem, Tanīsa kalnu ar cepurēm sanesuši krievu zaldāti, lai ar lielgabaliem varētu labāk apšaudīt pilī dzīvojošos zviedrus.

Strūves ģeodēziskā loka punkts

Ērgļu novada Sausnējas pagastā morēnas paugura virsotnē 216,5 m v. j. l. atrodas Sestukalns – viens no 16 Latvijas teritorijā esošajiem Strūves ģeodēziskā loka punktiem, kas turklāt ir viens no diviem UNESCO pasaules mantojuma sarakstā ierakstītajiem. Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve bija vācu astronoms, Tērbatas universitātes profesors un observatorijas direktors, kurš 1816. gadā sāka savus triangulācijas mērījumus, lai precīzi noteiktu zemeslodes formu, un turpināja tos līdz pat 1855. gadam. Ģeodēziskais loks ir uzmērīšanas līnija, kas pa 260. meridiānu ziemeļu–dienvidu virzienā 2820 kilometrus stiepjas no Hammerfestas apkārtnes Ziemeļnorvēģijā līdz Izmailas pilsētas apkārtnei pie Melnās jūras.

Ērgļu apkaime saistās arī ar iracionālās pasaules liecībām. Nāružiņas upītes gultnē atrodams liels akmeņu krāvums gandrīz kilometra garumā, kur vasarās ūdens tek zem akmeņiem, bet pavasaros sagriež ap tiem baltu putu vērpetes. Teika vēsta, ka senos laikos kāds zvejnieks te licis tīklus un cepis noķertās zivis. Smaržas pievilināts, uzradies velns un prasījis, lai šim arī iedodot. Kad zvejnieks nedevis, nelabais sadusmojies un upi aizbēris.

Arnolda Burova Leļļu māja

Latvijas animācijas filmu pamatlicējam Arnoldam Burovam (1915 – 2006) šogad apritētu simts gadu. 1966. gadā viņš Rīgas kinostudijā radīja pirmo leļļu filmu studiju un tajā pašā gadā uzņēma pirmo Latvijas animācijas filmu “Ki-ke-ri-gū”, kurai sekoja teju 40 citas multiplikācijas filmas, izpelnoties gan daudzus goda nosaukumus, gan Triju Zvaigžņu ordeni un Lielo Kristapu – balvu par mūža ieguldījumu kinomākslā.

Mākslinieka simtgadīgā lauku māja “Kadiķi” atrodas Vestienas pagastā netālu no Gaiziņkalna, un, jau pārkāpjot tās slieksnim, šķiet, pats leļļu meistars tūlīt iznāks pretī, jo te viss saglabāts, kā tas bijis režisora dzīves laikā. Uz galdiņa noliktas brilles, turpat tikko saņemtā vēstule no dzīvesbiedres aktrises Eleonoras Dūdas, burtnīcas ar makšķerēšanas piezīmēm – viss akurāti savā vietā. Lai saglabātu seno auru, Leļļu mājas saimnieki neko nav mainījuši – pat drēbes, dvieļi, zeķītes uz mūrīša malas atrodas tur, kur tās bija Burova laikā. Vienīgi telpas ir papildinātas ar meistara darinātajām lellēm, kas šeit pēc filmēšanās turpina dzīvot savu otro dzīvi, piemēram, Anša mamma no “Pasakas par vērdiņu” ir teju pusgadsimtu veca, jo filma uzņemta 1969. gadā. Visām Burova lellēm ir ļoti rūpīgi izstrādāta ikviena detaļa neatkarīgi, vai tas ir galvenais varonis vai tēls, kas tikai uz brīdi pazib kadrā.

Līdz muzejmājai var ērti nokļūt ar vieglo automašīnu. Lielie tūristu autobusi gan būs jāatstāj stāvvietā, taču šīs neērtības atsvērs apmēram kilometru garais pārgājiens pa skaisto, kalnaino Vestienas aizsargājamo ainavu apvidus ceļu.



Gulbju pilsētas jaunumi

Gulbenes novads pēc administratīvi teritoriālās reformas Latvijā ir vienīgais, kas apvienoja visus 13 bijušā Gulbenes rajona pagastus. Šogad te ceļotājus gaidīs vairāki jauni tūrisma objekti. Lauku viensēta “Purenes” (Beļavas pag.) piedāvās izjādes zirga mugurā pa dažādiem saimnieku sagatavotiem maršrutiem, jāšanas apmācību un jāšanas skoliņu bērniem. Saimniecības teritorijā būs pieejamas arī telšu un piknika vietas. Beļavas pagasta “Ozolkalnā” bijušās pamatskolas telpās iekārtota ekspozīcija, kas veltīta kordiriģentiem Imantam un Gido Kokariem. Tajā aplūkojami viņu svētku tērpi, apbalvojumi, koru karogi, kā arī dvīņubrāļu mēbeles un dažādi interjera priekšmeti.

Tehnisko sporta veidu cienītāji un līdzjutēji var doties un motorparku ”Dimanti” (Stāmerienas pag.), kur jau 20. jūnijā notiks stadionmotokross. Ziemā šajā trasē risinās autosprinta sacensības.Stadions izveidots četros līmeņos, un skatītājiem paveras plašs skats uz visiem līkumiem un tramplīniem, bet bērnus te iepriecinās neliela trošu un dabas taka.

Pirts rituālus un pēršanos ar dažādu augu slotiņām aicina izbaudīt “Pincikājas” (Lejasciema pag.), kur pilnvērtīgi atpūsties palīdzēs sertificēts masieris. Līdzās atrodas arī peldvieta, telšu vieta un volejbola laukums.

SAISTĪTIE RAKSTI

Alūksnes četri gadalaiki

Jo tālāk uz austrumiem, jo vairāk mainās dabas apstākļi arī mūsu mazajā Latvijā. Alūksnieši teic, ka pie viņiem vienmēr esot četri gadalaiki, kuru pāreja no viena otrā ir labi pamanāma. Te dabā viss notiek ar pāris nedēļu nobīdi, piemēram, jūnija sākumā uz Alūksni vēl var braukt skatīties ceriņus, kaut Pierīgā tie jau sen noziedējuši. Iespējas tūrisma attīstībai te tiek lēnām, bet neatlaidīgi meklētas – vasarā Alūksnē tiks atklāts jaunais Kultūras centrs, jau drīz varēs izmēģināt jauno Tempļakalna gājēju tiltu, kas savienos Pilssalu ar Tempļakalnu un tālāk taka aizvedīs līdz pērn uzbūvētajam ugunsnovērošanas skatu tornim (34 m), no kura pavērsies jauks skats uz Alūksnes ezeru un pilsētu. Jauns skatu tornis uzstādīts arī Veclaicenes pagasta Kornetos, kas pāri simtgadīgu ozolu galotnēm ļaus priecāties par Kornetu senleju un Pilskalna, Dzērves, Ievas un Mazā Trumulīša ezeriem. Savukārt Jaunlaicenes muižas muzejā būs interesanti iepazīties ar malēniešiem, viņu valodu un paradumiem, starp kuriem ir izdaudzinātā gaismas nešana ar maisiem un vāveru tīšana – malēniešu bērnu rotaļa ziemas vakariem. No Jaunlaicenes sācies arī baronu Volfu dzimtas Vidzemes atzars, par kuru vairāk stāsta muzeja pamatekspozīcija.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Vai tiešām sašķobījusies Raimonda Paula veselība? Krauze atklāj, kā patiesībā jūtas komponists 16
Tavas iespējas šodien kaut ko sasniegt ir ļoti lielas! Horoskopi 25.septembrim
Agris un Agrita – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
FOTO. Princis Harijs karalienes nāves dienā bijis tik saniknots, ka noraidījis sava tēva Čārlza ielūgumu uz vakariņām. Kas starp abiem notika? 38
VIDEO. “Zilīšu bataljonam” pirmie zaudējumi. Pa ceļam uz fronti pārdzērušies krievi sakaujas savā starpā
VIDEO. “Vai ar viņu viss ir labi? Putina dīvainā uzvedība atkal piesaista uzmanību
“Sekas var būt nepatīkamas.” Politiķis par risku, ka Krievijā pie varas var nonākt daudz radikālāki spēki
Vai mežā kritušu koku drīkst sazāģēt un vest to mājās, lai izmantotu malkai? 104
Pilnībā mainījis savu dzīvi! Ar ko tagad nodarbojas kādreiz TV skatītāju iemīļotais Valters Krauze? 19
Lasīt citas ziņas
VIDEO. Kāds ir vienmēr perfektās frizūras noslēpums? Latviešu aktrise Ieva Florence-Vīksne atklāj, kā rūpējas par saviem matiem 5
FOTO. Dziedātāja Līga Rīdere kļuvusi par māmiņu ceturto reizi: bērniņam dots pavisam neparasts vārds
“Facebook” dibinātājs Marks Zakerbergs priecīgs paziņo – kļūs par daudzbērnu tēvu
Tu ar savu neatlaidīgo attieksmi šodien pārsteigsi daudzus! Horoskopi 24.septembrim
Vanda, Veneranda un Venija – šīs dienas gaviļnieces. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi? 1
FOTO. “Kamilla gandrīz aizrijās ar tēju”: princis Harijs neierasti piedāvājis atrisināt domstarpības karaliskajā ģimenē
“Sekas var būt nepatīkamas.” Politiķis par risku, ka Krievijā pie varas var nonākt daudz radikālāki spēki
Pirmdien Latvijā demonstrēs augstas mobilitātes raķešu artilērijas sistēmas HIMARS
VIDEO. “Vai ar viņu viss ir labi? Putina dīvainā uzvedība atkal piesaista uzmanību
Vēl gaidāma atvasara? Vai tomēr pirmais sniegs? Izskan pirmās prognozes par laikapstākļiem oktobrī 4
Slepenas pazemes pilis ar mākslīgiem dārziem un peldbaseiniem, pārtikas krājumi pieciem gadiem – miljardieri gatavojas apokalipsei
Ukrainā diennakts laikā iznīcināti 400 iebrucēji
Krievu, kurš protestēja pret tanka T-34 Narvā pārvietošanu, deportē no Igaunijas 85
FOTO. VIDEO. Policija brutāli izrēķinās ar Krievijas iedzīvotājiem, kuri izgājuši ielās, protestējot pret mobilizāciju 92
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs
Ukrainā diennakts laikā iznīcināti 400 iebrucēji
11:20
Pirmdien Latvijā demonstrēs augstas mobilitātes raķešu artilērijas sistēmas HIMARS
11:13
Ditas Lases ideāla buljona noslēpumi: “Svarīgi izmantot aukstu ūdeni!”
10:06