Laukos
Gaļa un zivis

Aitu un kazu bakas pie Latvijas robežas. Kā mazināt riskus?0


Slimības izpausmes var būt dažādas.
Attēlā redzamas pāpulas (mezgliņi) uz
kazas astes.
Slimības izpausmes var būt dažādas. Attēlā redzamas pāpulas (mezgliņi) uz kazas astes.
Foto no Agro Tops arhīva

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aizvadītā gada 19. decembrī ziņoja par saslimšanu ar neārstējamu slimību – aitu un kazu bakām – novietnē Krievijā, Puškinogradas rajonā, kas atrodas aptuveni 50 km attālumā no Latvijas robežas. No 1000 aitām novietnē saslimušas 200, bet nobeigušās 100 aitas. Lai slimību neievestu Latvijā, uz ES ārējās robežas ar trešajām valstīm īsteno dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu kontroli. Importa un tranzītā pārvadātajām kravām veic 100% dokumentu un identitātes kontroli, kā arī uz risku balstītu fizisko kontroli, ziņo PVD. Šā gada sākumā ziņu par jauniem slimības uzliesmojumiem Pleskavas apgabalā nebija. Latvijā agrāk saslimšanas ar aitu un kazu bakām nav bijis, tāpēc saimnieku un ekspertu attieksmē pret to jūtama piesardzība un vēlēšanās nodrošināties pret nāvējošās infekcijas ievazāšanu Latvijā.

Saimnieki vērtē apdraudējumu

“Mūsu ganāmpulku agrāk neaiztika ne vilki, ne suņi, ne arī zagļi, tāpēc to neapdrošinājām. PVD publiskotajā kartē redzams, ka slimības perēklis Krievijas Federācijā atrodas tuvu Latvijas robežai. Mūsu šķirnes ganāmpulks ar 60 Latvijas tumšgalves šķirnes aitām, tostarp 38 ģenētisko resursu saglabāšanas programmā iekļautajām, visticamāk, būs jāapdrošina. Sargies pats, tad dievs tevi sargās,” teic Mazsalacas novada bioloģiskās saimniecības SIA Vecvītiņi saimniece Valentīna Irbe.

Savukārt Brīvzemnieku pagastā Latvijas tumšgalves (LT) šķirnes aitu saimniecībā ZS Silvas aitas, tostarp valsts ģenētisko resursu programmā iekļautās, ir apdrošinātas pret visām slimībām un nelaimes gadījumiem. Saimniece Dina Avotiņa teic, ka izmanto brokerkompānijas SIA Eurorisk Latvia pakalpojumus. “Apdrošināšanas polisē ieguldīto naudu esam atguvuši ik gadu, kopš apdrošinām savus dzīvniekus,” teic D. Avotiņa. Viņa uzsver – īpaši svarīgi ir, ka apdrošinātājs var katru dzīvnieku apdrošināt atbilstoši tā vērtībai. Piemēram, ZS Silvas LT šķirnes aitu māti apdrošina par 200 eiro, ģenētisko resursu programmā iekļautās aitas par 250 eiro, bet vaislas teķus atbilstoši to tirgus vērtībai – par 500 eiro. Jērus saimniecība neapdrošina. Ja iestājas apdrošināšanas gadījums, tad apdrošinātājs sedz apdrošinājuma summas un valsts maksātās kompensācijas starpību. D. Avotiņa teic – valsts kompensācija nesedz pašizmaksu. “Apdrošināšana ir vienīgā sāpju naudas atgūšanas iespēja,” piebilst D. Avotiņa.

Savus biedrus un arī citus ganāmpulku īpašniekus par slimības bīstamo pietuvošanos valsts robežai un par tās pazīmēm apziņojusi gan Latvijas Aitu audzētāju asociācija (LAAA), gan arī Latvijas Kazkopības biedrība (LKB).

Slimības pazīmes

Attēlā: Kazas tesmenis. Āda satur divus asi norobežotus nekrotiskos perēkļus (subakūtas bakas)

Latvijas Veterinārārstu biedrības valdes priekšsēdētāja Māra Viduža teic, ka aitu un kazu bakas ir ļoti lipīga slimība dzīvniekiem savas sugas ietvaros ar lielu mirstību. Tās ierosinātājvīruss spēj saglabāt savu dzīvotspēju dzīvnieku vilnā divus mēnešus, novietnes telpās – pat sešus mēnešus. “Tas nozīmē, ka tas ir izturīgs. Izplatīšanās notiek kontakta veidā no dzīvnieka ar slimības pazīmēm (drudzis, apātija, izsitumi uz ķermeņa mazapmatotajām daļām) uz veselo dzīvnieku, kā arī ieelpojot gaisu ar vīrusu vai apēdot vīrusu saturošu materiālu. Bīstamību palielina apstāklis, ka inficēšanās var notikt ar aptraipītiem transporta līdzekļiem, darba rīkiem, produktiem (barība, pakaiši), arī kukaiņi var būt kā mehānisks vīrusa pārnesējs,” tā M. Viduža.

Latvijā aitu un kazu bakas nekad nav bijušas reģistrētas, tāpēc, lai izvairītos no to ievešanas mūsu valsts aitu un kazu ganāmpulkos, ir svarīgi laikus ievērot visas biodrošības prasības, kuras līdz šim attiecināja vien uz cūku ganāmpulkiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri (ĀCM).

Attēlā: Aitu sēklinieku un cirkšņa āda. Ir vairākas sarkanbrūnas papulas, kā arī divas hemorāģiskas čūlas.

PVD ziņo, ka aitu un kazu bakas ir ļoti lipīga vīrusu izraisīta saslimšana dzīvniekiem ar augstu letalitāti – līdz 80%. Slimībai raksturīgs drudzis, iztecējumi no deguna un specifiski ādas izsitumi. Tā ir sevišķi bīstama dzīvnieku infekcijas slimība, kas saskaņā ar Starptautiskā epizootiju biroja (OIE) norādījumiem ir obligāti ziņojama. Aitu un kazu bakas nav ārstējama slimība. Tiesa gan, profilaksei pret saslimšanu ir izveidota vakcīna.

Saslimšanai ar aitu un kazu bakām ir uzņēmīgas visu šķirņu aitas un kazas.

Attēlā: Uz kazas purna ir vairākas papulas, un to daļēji sedz hemorāģisks deguna eksudāts.

Atgādinājumi par piesardzību

Latvijā kā ES dalībvalstī ikvienam cilvēkam, atgriežoties no ceļojumiem trešās pasaules valstīs, tostarp Krievijā, ir aizliegts ievest jebkādus gaļas produktus. Savukārt aitu un kazu īpašniekiem jāievēro:

– ganāmpulku var papildināt tikai ar dzīvniekiem, kam ir izcelšanos un veselības statusu apstiprinoši dokumenti;

– ievestie dzīvnieki pirms pievienošanas pamatganāmpulkam noteikti jāievieto karantīnā – atsevišķā telpā, kur tos novēro un nav iespējama dzīvnieku savstarpēja saskarsme;

– nav pieļaujama nepiederošu personu kontaktēšanās ar dzīvniekiem novietnē;

– roku mazgāšanai pirms un pēc sava dzīvnieku ganāmpulka apkopšanas un barošanas var būt liela profilaktiska nozīme ne tikai pierobežas zonā.

LAAA veterinārārste Ilze Miķelsone papildina, ka šajā laikā vajadzētu atcelt citu fermu apmeklējumu.

Vakcinēšanas iespēju nevērtē

PVD Veterinārās uzraudzības departamenta direktores vietnieks Edvīns Oļševskis teic, ka aitu un kazu profilaktiska vakcinācija pret šo slimību ir aizliegta, vakcinācija kā slimības kontroles/apkarošanas pasākums būtu izskatāms tikai tad, ja slimība Latvijā tiktu konstatēta un izplatīšanās draudi būtu tādi, ka slimības apkarošana ar citām metodēm būtu apgrūtināta. Protams, šādā gadījumā PVD būtu jāizstrādā ārkārtas vakcinācijas plāns, kas būtu jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju.

Aitu un kazu bakas ir epizootija (tāpat kā ĀCM), un slimības apstiprināšanas gadījumā visas aitas un kazas, kas atrodas inficētajā novietnē, ir jānogalina un jāiznīcina, savukārt novietne pēc tam jātīra un jādezinficē. “Apkarošanas laikā radušos zaudējumus dzīvnieku īpašniekam valsts kompensē saskaņā ar 2005. gada 15. marta Ministru kabineta (MK) noteikumiem nr. 177 Kārtība, kādā piešķir un dzīvnieku īpašnieks saņem kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības vai epizootijas uzliesmojuma laikā,” papildina E. Oļševskis.

Iepriekš nosaukto MK noteikumu 2. pielikuma 7.–10. punktā teikts, ka par pārraudzībā esošo aitu vai teķi, kazu vai āzi valsts kompensācija ir 142,29 eiro, par vaislas aitu, teķi, kazu un āzi valsts kompensācija ir 125 eiro, par jaundzīvnieku (jērs, kazlēns) līdz triju mēnešu vecumam, bet par jaundzīvnieku (jērs, kazlēns) no četru līdz 10 mēnešu vecumam – 99 eiro.

PVD eksperts teic, ka, ievērojot iepriekš nosauktās piesardzības darbības, saimnieki būtiski samazina aitu un kazu baku infekcijas iekļūšanu novietnē. “Biodrošības prasības aitu un kazu audzētājiem Latvijā patlaban likumdošanā nav apstiprinātas,” tā E. Oļševskis.

Ja rodas aizdomas par aitu vai kazu saslimšanu, PVD aicina bez kavēšanās sazināties ar praktizējošu veterinārārstu vai informēt PVD teritoriālo struktūrvienību.

Arī Igaunijā bez panikas

Igaunijas laikraksta Maaleht žurnālists Madis Musts ziņo, ka arī kaimiņvalstī veic drošības darbības iespējamai slimības izplatībai. Šādu iespējamību pieļauj arī dzīvnieku veselības uzraugs – Igaunijas Veselības un pārtikas dienests, kas ar elektroniskā pasta starpniecību brīdinājis visus Veru un Pelvas apkārtnes aitkopjus un kazkopjus, kā arī devis norādījumus biodrošības pasākumu ievērošanai. Par slimības uzliesmojumu Pleskavas apgabalā ziņots arī Aitkopju un kazkopju biedrībai un veterinārārstiem. “Nevaram izslēgt, ka slimība izplatīsies arī Igaunijā,” saka dienesta dzīvnieku veselības nodaļas vadītāja Hele-Mai Sammela.

“Visi ar atvērtām acīm gaida, kas notiks tālāk. Vai slimība izplatīsies vai paliks tikai viena epizode,” saka Aitkopju un kazkopju biedrības izpilddirektors Vallo Sēra, kurš pēc izglītības ir veterinārārsts. Viņš piebilst: “Kā cilvēki, kuri strādā lauksaimniecībā, mēs zinām, ka ir jāievēro biodrošības prasības. Mums ļoti labs piemērs ir Āfrikas cūku mēra slimība, kas arī ir ļoti lipīga. Ir daudz saimniecību, kurām izdevās šo slimību savās novietnēs neielaist. Patlaban nav iemeslu panikai, bet gan paaugstinātai uzmanībai.”

Ar biodrošību V. Sēra domā darbības, ar kurām var novērst slimības un infekcijas izplatīšanos. Viņš turpina: “Noteikti nevajag iet no vienas kūts uz citu bez mazgāšanās vai drēbju mainīšanas. Ar nozari nesaistītiem cilvēkiem mūsu kūtīs nekas nav darāms, un varam prasīt arī uzraugiem vienreiz lietojamas drēbes. Arī dzīvnieku transportam ir jābūt dezinficētam.”

Igaunijas PVD iesaka neielaist citas valsts cilvēkus kūtīs un nepieļaut saskarsmi ar dzīvniekiem vismaz 48 stundas pēc viņu ierašanās valstī. Visus kaušanas blakusproduktus iesaka iznīcināt tā, lai tiem klāt netiktu mājas vai meža dzīvnieki.

Slimos dzīvniekus vajadzētu atdalīt no veselajiem un, ja ir aizdomas par saslimšanu, bez kavēšanās informēt veterinārārstu. Jaunos dzīvniekus, ko iecerēts iekļaut ganāmpulkā, iesaka vismaz 30 dienas turēt karantīnā.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

AD
Artis Drēziņš
Latvijā
Lauris pēc trieciena palicis bez apziņas un mēdz nekontrolējami staigāt. Kāpēc dzērājšoferi Jāni apcietināja tiesas zālē? 20
8 stundas
AJ
Atis Jansons
Ekonomika
Čakarē, “lien pakaļā” un azartiski izlec pretējā joslā – kā “vidējais latvietis” brauc pa Rīgas apvedceļu 1
1 stunda
LA
LA.LV
Latvijā
Tiešraide. “Šī slepkavība ir saistīta ar Rebenoka politiskajām darbībām,” Krieķis atklāj patiesību
Tiešraide 18 minūtes
TA
Tavs Auto TV
Ekonomika
Lietuvā lietoti automobiļi ir lētāki. Kādēļ?
1 stunda
LE
LETA
Latvijā
Daudzi vienā pilsētā un “Dinamo” sportisti: lielajam Covid-19 inficēto skaitam “pa pēdām”
2 stundas