Foto: LETA

Aizņemtības dēļ arhibīskaps Stankevičs nepiedalīsies bijušā pāvesta Benedikta XVI bērēs 52

Aizņemtības dēļ Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs nevarēs piedalīties emeritētā pāvesta Benedikta XVI bērēs, aģentūru LETA informēja Rīgas Metropolijas Romas katoļu kūrija.

Reklāma
Reklāma
“Ko var iemācīt šādi ģērbušās lektores?” Dzejniece un lektore publiski šausminās un ņirgājas par pasniedzēju apģērbu 499
Cilvēkstāsts
“Man draudēja publiski, ka mani izkropļos” – saimniecības “Jaunapšenieki” saimniece Agnese par nievām un ļaunumu, ar ko sastopas ikdienā 58
Ēdam katru dienu! Kuros pārtikas produktos ir visvairāk plastmasas? 32
Lasīt citas ziņas

Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā, bēres neapmeklēs arī Latvijas Valsts prezidents Egils Levits.

Ārlietu ministrija aģentūru LETA informēja, ka Latviju emeritētā pāvesta Benedikta XVI bērēs pārstāvēs vēstniece pie Svētā krēsla Elita Kuzma.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tikmēr jau vēstīts, ka bijušā pāvesta Benedikta XVI bēres Vatikānā apmeklēs Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, informēja Lietuvas prezidenta preses dienestā.

Vatikānā šodien sākas atvadīšanās no bijušā pāvesta Benedikta XVI. Viņa mirstīgās atliekas novietotas Svētā Pētera bazilikā, kur apmeklētāji varēs atvadīties no viņa.

Atvadīšanās turpināsies arī otrdien un trešdien. Benedikta bēres paredzētas ceturtdien, 5.janvārī, un bēru ceremoniju Svētā Pētera laukumā vadīs pašreizējais pāvests Francisks.

Benedikts XVI aizgāja mūžībā sestdien, 31.decembrī, 95 gadu vecumā.

1927.gada 16.aprīlī Bavārijā dzimušais Jozefs Racingers par pāvestu tika ievēlēts 2005.gada 19.aprīlī, nomainot Svētajā Krēslā Jāni Pāvilu II. Kļūstot par pāvestu, viņš izvēlējās Benedikta vārdu, lai tādējādi godinātu Nursijas Benediktu, kurš piektajā gadsimtā dibinājis Eiropas pirmo mūku ordeni.

Benedikts kļuva par pirmo vācieti pāvesta amatā pēdējo 480 gadu laikā.

Taču tikai astoņus gadus vēlāk, 2013.gada 28.februārī, viņš kļuva par pirmo Romas katoļu baznīcas galvu pēdējo 600 gadu laikā, kas atkāpies no šī amata. Pēdējais šāds precedents tika piedzīvots 1415.gadā.

Savu atkāpšanos Benedikts pamatoja ar vājo veselību, kas liedz darīt tik atbildīgu darbu. Vēlāk viņš atzinis, ka savu ievēlēšanu par katoļu baznīcas galvu uztvēris kā “giljotinēšanu”.

Par viņa pēcteci tika ievēlēts Buenosairesas arhibīskaps Horhe Mario Bergoljo, kas pieņēma Franciska vārdu.

Reklāma
Reklāma

Kopš savas atkāpšanās Benedikts dzīvoja Vatikāna Baznīcas mātes klosterī, kur arī aizgāja no dzīves.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.