Aleksandrs Antonovs
Aleksandrs Antonovs
Publicitātes foto

Aleksandrs Antonovs: Energoresursu krīze – pietiekama patērētāju aizsardzība un spēja pielāgoties? 15

Autors: Aleksandrs Antonovs, partijas “Republika” valdes loceklis, ekonomists, starptautisko publisko investīciju eksperts

Latviju šķērsos nokrišņu zona, kas atnesīs vienu no spēcīgākajiem sniegputeņiem šoziem. Vai prognoze par vētru joprojām spēkā? 1
“Saslimu ar kovidu, bet testu nodevu tikai pēc nedēļas. No kuras dienas sāk skaitīt karantīnu?” Uz skatītājas jautājumu atbild Stella Lapiņa 26
“Mēs te tupēsim ar maskām, kodiem un ierobežojumiem, kamēr visa pārējā Eiropa dzīvos kā 2019. gadā,” Soctīklotāji par Pavļuta paziņojumu 244
Lasīt citas ziņas

Pirms diviem mēnešiem partijas “Republika” deputāti ierosināja samazināt PVN dabasgāzei un elektrībai, lai pasargātu mājsaimniecības un uzņēmējus no strauja energoresursu cenu kāpuma, taču koalīcija šo ierosinājumu noraidīja skaidrojot, ka tai padomā ir labāki atbalsta mehānismi.

Neko bez 20 eiro pabalsta vakcinētajiem pensionāriem mēs no valdības neesam sagaidījuši. Bet tagad Ekonomikas ministrija, ierosinot PVN samazinājumu energoresursiem, ne ar pušplēstu vārdu nepiemin “Republiku”. Nebūsim greizsirdīgi – svarīgāk, lai tiek īstenota pareizā politika!

CITI ŠOBRĪD LASA

Pirms runāt un eventuāli vienoties par īstermiņa un ilgāka termiņa pielietojamiem enerģētikas un klimata politikas risinājumiem, ir vērts analizēt cenu kāpuma iemeslus un ietekmējošos faktorus. Jo tieši padziļināta analīze ļaus nonākt pie faktos balstītiem risinājumiem.

Cenu svārstības ir normāla tirgus parādība: tā ļauj sabalansēt piedāvājumu un pieprasījumu un palīdz novirzīt resursus nozarēm, jomām, teritorijām un patērētāju grupām, kur šie resursi ir visvairāk pieprasīti un (ar zināmiem pieļāvumiem) var tikt visefektīvāk pielietoti.

Tomēr, ko darīt, ja pieprasījums ir izcili neelastīgs pret cenu, kā tas ir ar elektrību mājsaimniecību sektorā vai dabasgāzi apkures sezonā. Politikas risinājumu analīze kļūst vēl sarežģītāka, ja pašmāju patērētāju pirktspēja ir izteikti mazāka nekā citu reģionu iedzīvotājiem vai gadījumos, ja pavisam tuvu atrodas tirgus ar gandrīz bezgalīgu pieprasījuma apjomu – Ķīna un citas Āzijas valstis.

2021.gada februārī Teksasā, ASV, piedzīvotajā vētrā elektrības cenas brīvajā tirgū uzlēca par 1500% un dažas mājsaimniecības, kas izvēlējās štata spot-tirgum piesaistīto maksājumu plānu, saņēma 16000 USD lielus rēķinus par vienu mēnesi.

Cenu kāpuma iemesli

Šī gada vasara bija salīdzinoši silta un sausa visā reģionā. Šādi laikapstākļi samazināja ūdens līmeni krātuvēs un attiecīgi mazināja HES ražīgumu vasarā un rudenī. Arī vēju intensitāte ir bijusi visai zema, kas atkal samazināja elektroenerģijas ražošanu. Te īstermiņā maz ko var panākt ar valsts iejaukšanos.

Salīdzinoši agrāka ziema nekā pēdējos gados esam pieredzējuši rada augšupejošu spiedienu uz cenu, jo ir gaidāms lielāks patēriņš nekā caurmērā ziemā. Ziemas bargumu ar politikas instrumentiem arī ietekmēt nevarēsim.

Covid-19 pandēmijas laikā noplakušās ekonomiskās aktivitātes dēļ elektrības cenas pirms gada Ziemeļu un Baltijas valstu tirgū bija pat negatīvas. Arī futures finanšu instrumentu cenas naftai nokrita zem nulles 2021.gadā. Šos zaudējumus naftas nozarei un kurināmo energoresursu elektrostaciju zaudējumus tuvā nākotnē bija jākompensē, un šogad tas notiks. Te daļēji ir uzdevums valdību darbam ar tirgus dalībniekiem.

Latvijas un citu ES dalībvalstu dabasgāzes krātuves rudens beigās un ziemas sākumā nebija 100% piepildītas, kas neļāva tām ignorēt cenu augšupēju spiedienu un padzīvot vismaz kādu laiku uz rezerves gāzes patēriņa, kas pirkta par būtiski zemākām cenām pirms pusgada vai agrāk. Neapšaubāmi, šī situācija nav tikai AS Conexus Baltic Grid un citu ES gāzes krātuvju vadības kļūdas sekas, bet te ir redzama mācību stunda.

Āzija – neapslāpējamas ēstgribas tīģeris uz dabasgāzi kā efektīvāku un tīrāku enerģijas avotu – nespēja saņemt piegādes no ASV tās vētru izsaukto loģistikas problēmu dēļ. Tāpēc vērsās pie Krievijas kā alternatīva avota. Krievijas pašas interesēs ir celt dabasgāzes cenas un veidot spriedzi ES enerģētikas tirgū (Nord Stream II apstiprināšana un ekonomiskais spiediens uz Ukrainu). Arī tie ir faktori, ar kuriem ES un Baltijas valdības var strādāt.

Un šajā starptautiskajā darbā daļējās sekmes jau esam redzējuši: 3.decembrī OPEC+ valstis vienojas par naftas un gāzes piegāžu palielinājumiem pēc tam, kad ASV diplomāti pārrunāja energoresursu cenu pieauguma ietekmi ar Saūda Arābijas pārstāvjiem.

Īstermiņa risinājumi: pasargāt no cenu kāpuma

Valdības izdalītie 20 eiro vakcinētajiem pensionāriem ir laipna iniciatīva un pensionāriem noderēs, taču noteikti nenosegs siltuma, ūdens un elektrības rēķinu pieaugumu. Nekāds atbalsts uzņēmējiem joprojām nav sagaidīts, kas veicinās patēriņa preču un pakalpojumu cenu kāpumu.

PVN samazinājums energoresursiem būtu ļoti pamatots īstermiņa risinājums. Budžeta deficīta pretarguments neiztur nekādu kritiku, ņemot vērā, cik naska bija koalīcija uz budžeta apstiprināšanu ar nepamatoti augstu deficītu, t.sk. deputātu kvotu dēļ.

Arī pastāvīgā PVN samazināšana energoresursiem ir apsverama. Tā padarītu Latvijas nodokļu sistēmu progresīvāku, jo energoresursi un ar to saistītās izmaksas aizņem būtisku daļu mazāk pārtikušu iedzīvotāju ikmēneša tēriņos, nekā mājsaimniecībām ar augstākiem ienākumiem.

Visai pamatots ir uzskats, ka pašvaldības atbilstoši subsidiaritātes principam varētu būt vispiemērotākais pārvaldības līmenis mājsaimniecību atbalsta administrēšanai: pašvaldības parasti ir daudz labāk informētas par savu iedzīvotāju finansiālo situāciju un spēju segt primārās izmaksas. Pašvaldībām arī pašlaik ir pienākums nodrošināt garantēto minimālo ienākumu līmeni, un pārsvarā vietvaras ar šo darbu tiek galā visai veiksmīgi.

Energoresursu rezervju turēšanai tuvu pie 100%, protams, nāk līdzi izmaksas. Bet tā, manuprāt, būtu pamatota stratēģija, ne tikai tāpēc, ka tā darbojas, finanšu aspektā ļaujot atlikt iegādes pie īstermiņā paaugstinātām cenām. Tā ir arī iespēja veikt politiskos soļus, kādi, piemēram, bija 23.novembrī notikusī ASV naftas rezervju izpārdošana 50 milj. barelu apmērā – šī vienreizēja rīcība ne tik daudz palīdzēja samazināt cenu, cik kalpoja par valdības gatavības rīkoties apliecinājumu.

Vidējā un ilgāka termiņa politikas instrumenti: palīdzēt mainīties un būt efektīvākiem

Viennozīmīgi energoefektivitātes paaugstināšana ir politikas virziens ar vislielāko sagaidāmo ietekmi uz tautsaimniecības restrukturizāciju. Siltinot mājokļus un ražošanas ēkas, var ievērojami ietaupīt, vienlaicīgi nodrošinot pašmāju būvniecības nozari ar stabilu pieprasījumu daudzu gadu garumā.

Energoefektivitāte iekļauj sevī arī esošo ražošanas jaudu/iekārtu nomaiņu uz tādām, kas taupīgāk lieto elektrību un degvielu, bet ražo ātrāk un kvalitatīvāk. Un vislabākā ziņa ir tā, ka par šo visu ir gatavi maksāt ES struktūrfondi un investīciju fondi, kuru kļuvis vairāk un ar lielāku finansējuma apjomu pandēmijas seku novēršanai.

Piegādātāju diversifikācija kā politiskais “karstais kartupelis” tika mētāts pa galdu gadiem ilgi. Galvenokārt tādēļ, ka skan skaisti, bet praktiskajā izpildījumā ir pārāk daudz jautājumu, kuru atrisināšana padara šo diversifikāciju (ASV, Persijas līcis, utml) par daudz dārgāku nekā pamata piegādes avots (Krievija).

Dārgā avota izmantošana kā garants pret lētā avota cenu pieaugumu nenostrādā pat teorētiskajos modeļos – turklāt būtu absurdi domāt, ka šo piegādātāju cenas nekorelē.

SAISTĪTIE RAKSTI

No mazāk apspriestiem risinājumiem – kopīgie iepirkumi dabasgāzes un degvielas tirgos – ir analīzes vērts risinājums, kas var nebūt pietiekoši efektīvs visas ES līmenī (atšķirībā, piemēram, no Covid-19 vakcīnām), jo situācija dažādās valstīs ir pietiekami atšķirīga. Tomēr Baltijas līmenī šis risinājums var būt gan pietiekoši elastīgi pielietojams, gan efektīvs daļēji savienotās dabas gāzes infrastruktūras un pietiekoši līdzīgas apdzīvotības un patēriņa struktūras dēļ.

Partija “Republika” ir gatava likt lietā savu ir analītisko kapacitāti un arī turpmāk izstrādāt priekšlikumus Latvijas un Latvijas cilvēku interesēs, pat ja sākotnēji koalīcija tos noraidīs, tomēr pēcāk uzdos par pašas grūtā darbā un diskusijās tapušiem priekšlikumiem.

Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Latviju šķērsos nokrišņu zona, kas atnesīs vienu no spēcīgākajiem sniegputeņiem šoziem. Vai prognoze par vētru joprojām spēkā? 1
“Saslimu ar kovidu, bet testu nodevu tikai pēc nedēļas. No kuras dienas sāk skaitīt karantīnu?” Uz skatītājas jautājumu atbild Stella Lapiņa 26
“Mēs te tupēsim ar maskām, kodiem un ierobežojumiem, kamēr visa pārējā Eiropa dzīvos kā 2019. gadā,” Soctīklotāji par Pavļuta paziņojumu 244
Ja pārdod mašīnu – vai jāmaksā valstij nodoklis? 18
Vai, enerģijas ieguvei izmantojot saules baterijas, rēķini tiešām ir pa nullēm?
Lasīt citas ziņas
Lielākie pabalsti – azartspēlēm. Cik ētiski ir valstij atbalstīt azartspēļu uzņēmumus?
Slimo gan vakcinētie, gan nevakcinētie: aicina atcelt Covid-19 sertifikāta prasību tirdzniecības centros 2
Latviju šķērsos nokrišņu zona, kas atnesīs vienu no spēcīgākajiem sniegputeņiem šoziem. Vai prognoze par vētru joprojām spēkā? 1
Līdz pretinieka pozīcijām 400 metri. Cik gatava saspīlējuma eskalācijai ir Ukrainas armija. “Latvijas Avīzes” reportāža 12
Rīgas apgabaltiesa daļēji apmierina aktiera Zāles prasību pret Dailes teātri
13:40
Kā pārvarēt sausas ādas tuksnesi
13:17
Latvijas IKP ceturtajā ceturksnī provizoriski pieaudzis par 3,4%
13:12
“Visā pasaulē cilvēki sadalīti vienos un otros, un vairs nezinu, kuri ir labie un sliktie.” Saruna ar komponistu Zigmāru Liepiņu
“Domāju, ka tas varētu palīdzēt.” Kariņš atbalstītu vicepremjera amata izveidi
Lietuvā jauns ar Covid-19 saslimušo rekords, daudz saslimušo arī Igaunijā
Neskatoties uz Covid-19 saslimšanas rekordiem, Eiropā atceļ ierobežojumus 12
Edvīns Šnore: Iespēja tikt pie kompensācijas Covid-19 vakcīnas blakņu gadījumos ir iedrošinājums tiem, kas baidās vakcinēties
“Cilvēks, kas nav vakcinējies, šī sertifikāta dēļ tik daudz nesocializējas, tāpēc pasargā sevi,” Dūrītis par “zaļā režīma” jēgu 31
Izslimojis, bet jāpotējas? Lai iegūtu sertifikātu, vajag laboratorijas testu. Taču uz to ilgi jāgaida 27
Māris Antonevičs: Kāpēc premjers runā aplamības
“Epidēmijas apjoms patlaban ir milzīgs.” Dumpis par to, ka Covid-19 inficēto varētu būt trīs reizes vairāk, nekā rāda statistika
“Kontrabandas prece Latvijā nr. 1 – cigaretes.” Saruna ar VID Muitas pārvaldes direktoru Raimondu Zukulu
Politologs: Krievijas intereses ir daudz plašākas par vēlmi asiņainā karā sagrābt Ukrainas teritoriju
Anda Līce: Demagogi netraucēti izmanto runas brīvību, lai paši iekārtotos par tirāniem
Latvijā pašlaik zemāka saslimstība ar Covid-19 nekā vidēji Eiropā
Asins analīzes vajag nodot pareizi. Kāpēc labāk no rītiem un tukšā dūšā?
“Represiju dēļ latgalieši to tik sapņo kā atdalīties no Latvijas un pievienoties Krievijai!” Ko par mums raksta Krievijas propagandas mediji 295
“Pa logu izmeta 400 mārciņu pieprasīto kukuli un ar 137 km/h bēga no kolēģiem!” Kā Jevgeņijs Rēzeknē atmaskoja uzmācīgos un negodīgos ceļu policistus 23
“Mēs te tupēsim ar maskām, kodiem un ierobežojumiem, kamēr visa pārējā Eiropa dzīvos kā 2019. gadā,” Soctīklotāji par Pavļuta paziņojumu 244
Rīgu pārņēmis omikrons. Ko vēl atklāj novērojumi Latvijas pilsētu notekūdeņos? 48
Skatītāja: Uztaisiet šovu, lai prezidents un ministri parāda, kā izdzīvot ar 283 eiro mēnesī 248
“Gobzems apkauno nevis sevi, bet savus vecākus,” Kreituse asi kritizē politiķi 142
VIDEO. “Tā procedūra ir ļoti nopietna, jo dibens jau nav tā mazākā ķermeņa daļa”: Olga Kambala ar injekcijām tiek pie smukākas pēcpuses
Kariņš un Pavļuts jau nav vienīgi, kuri “rausta sabiedrību”! Zanders iesaka tuvākajās nedēļās izslēgt “ziņas” 45
Streips: Ukraiņi cīnīsies, rietumi palīdzēs. Tad jautājums, cik gatavas krievu mammas būs lolotos dēlus sagaidīt zārkos 73
VIDEO. “Nenormāla slodze, ieskaitot slimnīcas pa ceļam…”: Olga Rajecka atklāj patiesību par “Eolikas” koncertdzīves aizkulisēm