Pēteris Strautiņš
Pēteris Strautiņš
Foto: Timurs Subhankulovs

“Latvijā tuvākajos gados nāks iekšā lielas naudas summas,” atklāj ekonomists Strautiņš 104

“Latvijā tuvākajos gados nāks iekšā ļoti lielas palīdzības naudas, kas nav atmaksājamas – atveseļošanās un noturēšanās mehānisms jeb kovidnaudas, tautas valodā runājot,” TV24 raidījumā “Kur tas suns aprakts?” stāsta ekonomists Pēteris Strautiņš.

Reklāma
Reklāma

Šī summa būs apmēram 1.8 miljardi eiro.

Kokteilis
Auns – Minhene, Lauva – Parīze: kuru Eiropas pilsētu vajadzētu apmeklēt tavai zodiaka zīmei 12
Kokteilis
VIDEO. “Nākamais apkaunojums aiz Galkina!” Laima Vaikule koncertā dzied ukraiņu valodā, kas nokaitinājis krievvalodīgos
VIDEO. Kaut kas neredzēts! Uz Gaujas tilta pie Cēsīm “atgriezusies ziema” – grūti pat pabraukt 16
Lasīt citas ziņas

“Tā ir nauda, kas Latvijai nebūs jāatdod, tāpat ir skaidrs, ka mainās tendences privātajā sektorā, padsmit gadus kopš burbuļa plīšanas mājsaimniecības atmaksāja vecos kredītus, klāt aizņēmās maz, šajā gadā banku jauno hiptekāro kredītu summa būs divkāršojusies,” viņš atklāj.

Ekonomikā nāks klāt papildus nauda dažādos veidos, kas nav atkarīga no valsts aizņemšanās.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Turpmākajos gadus problēma Latvijā būs nevis naudas trūkums, bet drīzāk visādu veidu jaudu ierobežojumi,” Strautiņš norāda.

Piemēram, algas strauji turpina augt.

“Nav jēgas aizņemties brīdī, kad ekonomika ir diezgan silta, nav vēl pārkarsusi, kā Igaunijā un Lietuvā,” viņš salīdzina.

Jau ziņots, ka Strautiņš uzskata, ka šī gada trešā ceturkšņa algu dati rāda, ka Latvijas ekonomika, par spīti nebeidzamajiem pasaules izaicinājumiem, strādā algota darba veicēju labā. Vidējā alga un kopējais atalgojums aug straujāk par ekonomiku, kas atspoguļo asu uzņēmumu konkurenci par ekonomikas vērtīgāko resursu – cilvēku laiku. Strautiņš prognozē, ka turpmākajos gados šī konkurence vēl saasināsies, jo darbinieku trūkums jau ir kļuvis par galveno ražošanu ierobežojošo faktoru rūpniecībā, iespējams, sekos arī citas nozares.

Kopējais darba samaksas fonds trešajā ceturksnī ir audzis par 11,1% jeb par 7,3% reālā izteiksmē. Strautiņš uzsver, ka tas ir izcils rādītājs, te gan jāņem vērā, ka pērn trešajā ceturksnī algu fonds auga tikai par 3%. Līdz ar to abu gadu vidējais kopējā atalgojuma kāpums atbilst pieaugumam vienā “normālā” gadā bez lielu ārkārtas notikumu ietekmes. Taču divos gados kopumā notikušais algu kāpums krietni pārsniedz kopējo iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu šajā laikā, kas bija tikai 2,6%.

Vidējā alga ir augusi par 10,4%, sasniedzot 1280 eiro. Lietuvā algas trešajā ceturksnī pieauga par 9,9%, Igaunijā par 7,8%. Strautiņš informē, ka pēdējo piecu gadu laikā vidējā alga Latvijā augusi par 49%, bet desmit gados – par 93%.

Ekonomists uzsver, ka, pateicoties straujajam vidējās algas kāpumam, strādājošo pirktspējas uzlabošanās trešajā ceturksnī bija strauja – par 6,3%, tātad pat vairāk nekā vidēji 2016.-2020.gadā (5,1%), lai arī trešajā ceturksnī jau sāka kāpt inflācija. Gadu mijā reālās algas izmaiņas visdrīzāk būs pozitīvs skaitlis, taču daudz mazāks, prognozē Strautiņš. Kā vēsta “Eurostat” provizoriskie dati, gada inflācija novembrī sasniegusi 7,4%, bet enerģijas vairumcenu kāpuma ietekme patēriņa cenās turpinās izpausties arī turpmākajos mēnešos.

Reklāma
Reklāma

Strautiņš piebilst, ka psiholoģiski svarīga ir ziņa, ka algu mediāna šķērsojusi 1000 eiro slieksni, vēl pirms ceturkšņa tā bija 960 eiro, bet pirms gada – 917 eiro. Ekonomists gan atzīst, ka “visvidējākā” darbinieka alga “uz rokas” trešajā ceturksnī bija tikai 749 eiro.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.