Artūrs Toms Plešs: Tā diena ir klāt! 47
Šodien—2022. gada 1. februārī—darbu uzsāk depozīta sistēma dzērienu iepakojumam, un tas ir viens no līdz šim vērienīgākajiem notikumiem apkārtējās vides un dabas aizsardzībā, aprites ekonomikas iedzīvināšanā un ilgtspējīga patēriņa veicināšanā. Jā, sen bija laiks! Vairāk nekā 20 gadus šī ideja virmojusi gaisā, taču līdz šim neviens to nebija spējis realizēt. Ar gandarījumu varu teikt, ka beidzot arī Latvijā ienāk ilgi gaidītās pārmaiņas.
Kādēļ depozīta sistēmas ieviešana ir tik nozīmīgs notikums? Jau vairākkārt esmu izteicies, ka daļa atkritumu jāuzlūko kā resurss, ko, pārstrādājot vai apstrādājot, varam laist tirgū atkārtotai izmantošanai. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) prognozē, ka pirmajā depozīta sistēmas ieviešanas gadā atpakaļ varētu savākt ap 80% no pārdotā atkārtoti lietojamā dzērienu iepakojuma, pārstrādāt vai reģenerēt – 60% no atpakaļ savāktās vienreizlietojamās taras, kā arī par 75% samazināt mežu, ceļu nomaļu un ceļmalas stāvvietu piedrazojumu. Turklāt katram Latvijas iedzīvotājam nu ir vēl viens vienkāršs veids, kā gādāt par to, lai tukšā tara nenonāk mūsu mežos, upēs un ezeros.
Zemē nomesta skārdene ir vējā izviesta nauda
Aprēķināts, ka Latvijas dzērienu tirgū augstāko iepakojuma īpatsvaru veido PET pudeles – 62,3%. Aptuveni uz pusi mazāks ir alumīnija un dzelzs skārdeņu īpatsvars – 31,2%, savukārt vismazāk iepakojumam tiek lietots vienreizlietojamais stikla iepakojums – tā īpatsvars ir vien 6,6%. Līdz šim šie atkritumi nonāca šķirošanas konteineros, sadzīves atkritumu tvertnēs vai Latvijas dabā piesārņojuma veidā.
Turpmāk, iegādājoties plastmasas, stikla vai skārda dzērienu iepakojumu, mēs par katru vienību iemaksāsim depozītu jeb “drošības naudu” 10 centu vērtībā, ko kupona veidā saņemsim atpakaļ, kad nodosim tukšo taru depozīta punktā. Uz nododamā iepakojuma būs nolasāma speciāla atpazīstamības zīme – tā zināsim, ko depozīta punktā nodot un ko ne. Depozīta punktā, nododot vienu (nesaplacinātu) skārdeni pēc otras, vienu (nesaplacinātu) pudeli pēc otras, pretī saņemsim kuponu, ko varēsim izmantot veikalā kā atlaidi pirkumam. Līdzīgas sistēmas darbojas virknē Eiropas un pasaules valstu; arī mūsu kaimiņos Lietuvā un Igaunijā, un nu arī Latvija pievienojusies šo zaļi domājošo valstu pulkam.
Piekrītu, ka paies laiks, kamēr iemēģināsim, apgūsim un pieradīsim pie jaunās sistēmas, taču, ja vēlamies dzīvot sakoptā un tīrā vidē, mums jāmaina mūsu ikdienas paradumi par labu ilgtspējīgai saimniekošanai! Nav šaubu, ka depozīta sistēma ir liels solis uz priekšu!
Aprites ekonomika teorijā un praksē
Būtībā aprites ekonomika ir tāds ražošanas un patēriņa modelis, kas vērsts uz to, lai pēc iespējas ilgāk pagarinātu produktu dzīves ciklu. Tas paredz materiālu un produktu atkārtotu izmantošanu, pārstrādi vai, piemēram, salabošanu. Arī mīļākos apavus vai labāko žaketi nesam uz remontu, lai tā kalpo ilgāk un nav jāpērk jauna! Praksē tas nozīmē līdz minimumam samazināt atkritumu apjomu un ļaut materiālam dzīvot jaunu dzīvi, atgriežot to ekonomikā. Nevis izsviest un aizmirst, bet šķirot un pārstrādāt. Tieši tas pats attiecas arī uz dzērienu iepakojumu. Nododot to depozīta sistēmā un atgriežot to ražošanas un patēriņa ķēdē, mēs samazinām resursus, kas nepieciešami, lai saražotu tādu pašu vienību.
Tā, piemēram, lietotu alumīnija skārdeņu pārstrāde prasa par 92% mazāk enerģijas nekā jaunas skārdenes izgatavošana no izejvielām, savukārt viena pārstrādāta skārdene ietaupa pietiekami daudz enerģijas, lai darbinātu televizoru veselas trīs stundas! Nododot vairākas alus bundžas vai limonādes skārdenes depozīta punktā, var mierīgu sirdi noskatīties kādu no Gredzenu pavēlnieka filmām, Titāniku vai Limuzīnu Jāņu nakts krāsā – pat divreiz.
Kas ilgi nāk, tas labi nāk?
Pie šīs reformas strādāju jau kopš pirmās dienas, kad tiku ievēlēts Saeimā un pēc tam koordinējot procesu ministrijā, tādēļ šodien jūtos īpaši gandarīts par darbu, kas izdarīts šo četru gadu garumā. Tiesa, diskusijas par depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā nebija ne bez pretestības, ne muļļāšanās, ne šķēpu laušanas. Vadot Vides un klimata apakškomisiju un būdams atbildīgais ziņotājs par likumprojekta virzību, dažbrīd šķita, ka vienošanās ir teju nesasniedzama – divi soļi uz priekšu, viens atpakaļ.
20 gadi ir ilgs laiks, un skaidrs, ka mainīt ierasto lietu kārtību nav ne viegli, ne dažbrīd pat kādam izdevīgi. Tomēr pēc nebeidzamām apspriedēm Tautsaimniecības komisijā, dažādās darba grupās, kur pie viena galda sēdinājām virkni nozares pārstāvju un organizāciju, un galu galā arī Saeimas sēžu zālē nonācām pie kopsaucēja, par ko deputāti spēja vienoties! Šis likumprojekts, manuprāt, bijis viens no sarežģītākajiem, kāds šī parlamenta sasaukumā skatīts, taču, kad tas beidzot tika pieņemts, zināju, ka praktiskais darbs pie depozīta sistēmas ieviešanas tikai sākas. Rezultāts ir panākts, taču joprojām ir kur augt!
Vēl ir kur augt!
Depozīta sistēma ir sekmīgi ieviesta, taču Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vienmēr uzturējusi pozīciju, ka tā jāturpina uzlabot, aptverot pēc iespējas plašāku dzērienu iepakojumu klāstu. Tas tiešā veidā saistīts ar iepriekšminētās aprites ekonomikas principu ieviešanu Latvijas tautsaimniecībā, kā arī ar atbildīgu un ilgtspējīgu resursu izmantošanu, tādēļ nākotnē paredzēts izvērst un paplašināt nododamo iepakojumu veidus. Tā, piemēram, noris darbs pie tā, lai nākotnē depozīta punktos varētu nodot arī tetrapakas un plastmasas piena pudeles, neizslēdzot arī citus iepakojuma veidus. Tāpat plānots sistēmu attīstīt tā, lai taromāti varētu pieņemt arī alkoholiskos kokteiļus, kuru stiprums pārsniedz pašreizējo 6% “barjeru”.
Arī lielās tirdzniecības ķēdes plāno attīstīt sistēmu, lai pircēja iemaksāto depozīta naudu ērtāk saņemt, nododot iepakojumu depozīta punktā. Tā, piemēram, nākotnē plānots izsniegt jau minēto kuponu, nodotās taras vērtībā, vai “pieskaitīt” šo vērtību lojalitātes kartē uzkrātajai summai. Turklāt, ņemot vērā, ka depozīta sistēma veiksmīgi pierādījusi efektivitāti un varēšanu ārvalstīs, nav šaubu, ka Latvijā vērts attīstīt sistēmu arī citiem materiāliem un produktiem, piemēram, nolietotām riepām. Jo ir būtiski apzināties, ka vēl ir kur augt!
***
Vairāk par depozīta sistēmu: www.depozitapunkts.lv
