Atrast piemērotu vietu rododendram – šis darbiņš jādara ar prātu un plānošanu 0
Gunita Riekstiņa, LU rododendru selekcijas izmēģinājumu audzētavas Babīte pētniece Sadarbībā ar žurnālu “Padoms Rokā Rododendri”, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Stādot rododendrus, jau iepriekš skaidri jāzina, kādu dekoratīvo efektu gribas panākt, jāiztēlojas, kādi šie augi izskatīsies pēc vairākiem gadiem un gadu desmitiem. Lai rododendri sevi parādītu visā krāšņumā, tiem jāatvēl pietiekami daudz vietas.
Plašos dārzos
Liela auguma rododendri, kas izaug 2–3 m augsti un kupli, labāk izskatīsies plašos dārzos un parkos. Tur tos var stādīt gan lielās grupās, gan pa vienam kā skaistu akcentu zālienā.
Mazos dārzos
Ja vietas dārzā maz, piemērotākas būs zemo rododendru šķirnes, kas nepārsniedz 1 metra augstumu vai arī paceļas virs zemes tikai dažus centimetrus, veidojot blīvas paklājveida audzes. Tos var izmantot priekšplāna stādījumos, gar celiņiem un lielo rododendru grupām. Tie būs piemēroti arī akmeņdārzos, kur atgādinās rododendrus to dabiskajās augšanas vietās, kalnu nogāzēs.
Kapsētās
Arī kapsētu stādījumiem izvēlas neliela auguma rododendrus, lai tie nākotnē neaizņemtu pārāk daudz vietas. Lielie, spēcīgi augošie rododendri pēc dažiem gadiem pārklās visu kapvietu.
Gaismas un augsnes prasības
Izvēloties rododendrus, jāņem vērā arī to dažādās prasības pēc gaismas. Ja dārzs ir saulainā, atklātā vietā, labāk izvēlēties vasarzaļos vai sīklapu rododendrus, bet, ja dārzs ir noēnots, piemērotāki būs mūžzaļie rododendri ar lielām lapām.
Neapšaubāmi rododendru stādījumi ir paredzēti ilgam laikam, tāpēc izvēlētajai vietai un augsnei jābūt piemērotai un labi sagatavotai.
Būtiski nodrošināt piemērotus gaismas apstākļus. Vasarzaļos rododendrus cenšas stādīt gaišā, saulainā vietā, tad to ziedēšana būs bagātīgāka, ziedi būs košāki. Vairumam mūžzaļo rododendru svarīga no valdošajiem vējiem aizsargāta vieta un viegla pusēna. Ēna pasargās augus no saules apdegumiem un karstuma. Tomēr, ja noēnojums būs pārāk liels, augi izstīdzēs un ziedēs nabadzīgāk. Pārāk liela ēna arī labvēlīga sēnīšslimību attīstībai.
Vislabāk mūžzaļie rododendri aug vietās, kur tie pasargāti no karstās dienasvidus saules (pulksten 12–16), bet saņem pilnu gaismu vakarā vai no rīta. Ideāli gaismas apstākļi rododendriem ir skrajos priežu mežos, kur daudz gaismas un tajā pašā laikā nav tiešu saules staru.
Piemērota vieta rododendriem ir ēku ziemeļu puse, kas aizsargāta no valdošajiem vējiem un nav pakļauta saules staru ietekmei dienas vidū. Tikai nevajadzētu rododendru krūmus stādīt pārāk tuvu mājai, lai ziemā tos nebojātu no jumta krītošais sniegs.
Izņēmum. Starp mūžzaļajiem rododendriem gaismas prasību ziņā ir arī izņēmumi, piemēram, saulainā vietā var audzēt Jakušimas un Kaukāza rododendrus un no tiem izveidotās šķirnes, kā ‘Kalinka’, ‘Emanuela’, ‘Andris’, ‘Vilhelmīne Petkevičs’, ‘Cīrava’. Tikai jāatceras, ka atklātās, saulainās vietās augošie rododendri ir vairāk pakļauti ne tikai saulei, bet arī vējam un salam. Lai izvairītos no rododendru izžūšanas ziemā, kad zeme sasalusi, vēlams tos uz ziemu nedaudz noēnot un piesegt. Atklātā vietā var audzēt Karolīnas rododendra šķirnes ‘P. J. Mezitt’ un ‘April Snow’, kā arī agri ziedošos, daļēji mūžzaļos Ledebūra un Sihotīnas rododendrus. Saulaina vieta piemērota arī zemajiem sīklapu rododendriem un no tiem izveidotajām šķirnēm.
Bagātīgi ziedošs šķirnes ‘Vilhelmīne Petkevičs’ krūms.
Nepiemērotie kompanjoni. Nesaderīgi ēnas devēji rododendriem ir visas koku un krūmu sugas ar seklu sakņu sistēmu, kas, ātri augot, veido nepieciešamo noēnojumu, taču vēlāk to saknes konkurē ar rododendru saknēm. Jācenšas, lai starp rododendriem un ēnas devējiem augiem attālums būtu ne mazāks par 1–2 metriem. Tas nodrošinās ne vien vajadzīgo noēnojumu, bet arī pietiekami labu gaisa cirkulāciju.
Aizsardzība no vēja. Daudzām rododendru sugām un šķirnēm svarīga ir aizsardzība no stipra vēja, sevišķi pie jūras. Visvairāk vējš var traumēt mūžzaļo rododendru lielās lapas. Sevišķi bīstams ir spēcīgs vējš kopā ar lietu vai sniegu. Ēkas un sienas parasti palīdz rododendrus aizsargāt, tomēr jāņem vērā, ka dažreiz tās vēja ietekmi tieši pastiprina, veidojot caurvēju. Vislabāk no vēja aizsargā caurlaidīgas barjeras: koki, krūmi vai mākslīgi veidojumi, kas samazina vēja ātrumu.
Zemie un alpīnie rododendri neprasa tik lielu aizsardzību no vēja, jo daudzi no tiem savvaļā ir piemērojušies augšanai atklātās vietās kalnos.
Ziedēšanas laiks. Izvēloties vietu rododendriem, jāņem vērā arī to ziedēšanas laiks. Agri ziedošās sugas un šķirnes nevajadzētu stādīt austrumu pusē, lai pasargātu ziedus no pavasara salnām – uzlecošā saule, strauji atkausējot salnas skartos ziedus, var tos iznīcināt. Savukārt vasaras vidū ziedošos rododendrus vajadzētu stādīt vietās, kur dienas karstākajā laikā tie ir noēnoti, tā paildzinot ziedēšanas laiku.
Ievēro
Ja rododendrus stāda ceļu un taku tuvumā, jāielāgo, ka minimālajam attālumam no celiņiem jābūt vismaz 2 metri, citādi pēc dažiem gadiem rododendri augs tiem pāri.
