Zied rododendri LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavā "Babīte"

FOTO. Rododendru ziedu reibinošā pārpilnība visās varavīksnes krāsās! Skaties, pasmaržo un izvēlies, kuru rododendru sugu stādīt savā dārzā 1

“Uzmanību, uzmanību! Ziņojam, ka rododendri ir sasnieguši pilnziedu un šī ir īstā nedēļa braukt tos lūkoties. Mūsu audzētava ir atvērta pastaigām katru dienu plkst. 9.00–19.00. Atgādinām, ka ievest suņus un pārvietoties ar velosipēdiem un citiem braucamrīkiem mūsu audzētavā ir aizliegts. Pateicamies par sapratni un vēlam patīkamu rododendru ziedēšanas baudīšanu,” tā savā soctīkla “Facebook” 21.maijā rakstīja Latvijas Universitātes (LU) Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava “Babīte“, aicinot aplūkot dabas krāšņumu rododendru izpildījumā!

Reklāma
Reklāma
Mākslīgais intelekts nosauc 6 vārdu īpašniekus, kuriem Līgo svētki būs īpaši izdevušies
Kokteilis
Neticami, bet tava auto marka atklāj par tevi vairāk, nekā spēj iedomāties 64
TV24
“Ar šo gājienu viņi iešāva sev kājā!” Amerikā bijušais čekas aģents citējis Rajevu savā raidījumā 122
Lasīt citas ziņas

Portāls LA.LV sazinājās ar LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava “Babīte” pārstāvjiem, kuri labprāt dalījās ar rododendru krāšņajiem foto arī ar mūsu lasītājiem. Foto redzams, ka šobrīd ir patiešām īstais laiks ne tikai aplūkot, bet pat iestādīt savu pirmo vai arīdzan vēl kādu rododendru krūmu savā piemājas dārzā, jo ziedu krāsas ir patiesi fantastiskas! Dārza darba mīļotājiem ir iespēja vispirms aplūkot, pasmaržot un izpētīt, kura tad rododendru suga būs vispiemērotākā dārzam.

Rododendri (grieķiski “rhodon” – roze un “dendron” – koks) ir ēriku dzimtas Ericaceae augi. Tie ir krūmi, retāk koki ar mūžzaļām, daļēji mūžzaļām vai vasarzaļām lapām, tā informē LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava “Babīte” savā mājas lapā internetā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Rododendru ģints izplatīta galvenokārt Ziemeļu puslodes mērenajos apgabalos. Lielākā daļa rododendru sugu izplatītas Austrumāzijā un Dienvidaustrumāzijā. Tie sastopami arī Amerikā un Eiropā. Latvijā savvaļā aug viena rododendru suga Rhododendron tomentosum, ko pazīstam kā purva vaivariņu. Rododendri savvaļā nav sastopami vienīgi Dienvidamerikā un Āfrikā. Vairums rododendru sugu izplatītas kalnu apgabalos, lielu ūdensbaseinu, okeānu, jūru, ezeru, upju tuvumā. Tie sastopami vietās ar mērenu temperatūru, lielu gaisa un augsnes mitrumu. Substrāts, kurā rododendri aug savā dzimtenē, ir skābs (vairums sugu aug vietās ar pH 4,7), ūdeni un gaisu caurlaidīgs, ar lielu trūdvielu saturu.

Rododendru ģints ir plaša un daudzveidīga. Botāniķi līdz šim ir aprakstījuši aptuveni 1000 savvaļas sugu. Ir rododendru sugas, kas paceļas virs zemes tikai dažus centimetrus, veidojot blīvas paklājveida audzes, turpretī citi aug kā krūmi un pat lieli koki, sasniedzot 30 m augstumu. Dažām sugām lapas ir sīkas, tikai 1 cm garas, turpretī citām tās sasniedz 60–100 cm garumu. Tikpat liela ir arī ziedu lieluma, formas un krāsu dažādība. Zemajām, sīklapu sugām ziedu diametrs nepārsniedz 1 cm, vairumam tas ir 4–8 cm, bet ir sugas ar ziedu diametru pat līdz 20 cm. Arī ziedu krāsa ir ļoti dažāda: balta, rožaina, sarkana, dzeltena, violeta, purpura ar dažādiem pārejas toņiem. Pēc formas rododendru ziedi var būt riteņveida, plati piltuvveida, piltuvveida, zvanveida vai stobrveida.

Šī lielā rododendru ģints daudzveidība arī nosaka tik lielo rododendru popularitāti pasaulē. Salīdzinot ar citiem dekoratīvajiem augiem, kurus cilvēce kā kultūraugus pazīst vairākus tūkstošus gadu, rododendrus Eiropā sāka kultivēt salīdzinoši nesen – kopš 1656. gada, kad Alpos sastopamo skarbmataino rododendru (Rhododendron hirsutum) sāka audzēt Anglijas dārzos. Šajā trīs gadsimtus garajā, rododendru kā kultūraugu, vēsturē selekcionāri ir izaudzējuši vairāk nekā 30000 rododendru šķirņu. Mūsdienās dārzu arhitekti gandrīz nevienu dārzu neplāno bez rododendriem, izmantojot lielās izvēles iespējas, ko sniedz šīs ģints augu ārkārtīgi lielā dažādība.

Latvijā rododendrus sāka audzēt 19. gs. 20. gados. Pašlaik vecākais rododendrs Latvijā aug Tumes pagasta Ķīļu jeb Vecmoku kapos. Tas ap 1860. gadu tika atvests no Vācijas. Intensīva rododendru introdukcija sākās 1957. gadā, kad toreizējais Latvijas Universitātes Botāniskā dārza direktors Rihards Kondratovičs uzsāka zinātnisko darbu par rododendru introdukciju un aklimatizāciju. Šodien rododendrus Latvijā pazīst ikviens sevi cienošs dārzkopis un cenšas tos ieaudzēt katrā dārzā.

Reklāma
Reklāma

Plašāku informāciju par rododendru sugām variet lasīt LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava “Babīte” mājas lapā internetā ŠEIT.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.