Latvijas prezidents Egils Levits (no labās) žurnālistam, publicistam Frankam Gordonam pasniedza medaļu, uzsverot viņa nozīmīgo mūža ieguldījumu.
Latvijas prezidents Egils Levits (no labās) žurnālistam, publicistam Frankam Gordonam pasniedza medaļu, uzsverot viņa nozīmīgo mūža ieguldījumu.
Foto: Ilmārs Znotiņš/Valsts prezidenta kanceleja

Atzinība Frankam Gordonam 17

LETA, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Latvijas prezidents Egils Levits šonedēļ Izraēlā pasniedza medaļu žurnālistam, publicistam un sabiedriskajam darbiniekam Frankam Gordonam.

Reklāma
Reklāma
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 174
TV24
Vai rudenī tiks palielinātas pensijas? Saeimas deputāts par plānotajām izmaiņām pensiju aprēķinā
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 170
Lasīt citas ziņas

Valsts prezidenta kanceleja informē, ka valsts vizītes Izraēlā laikā Levits tikās ar diasporu – Latvijas un Igaunijas ebreju asociāciju Izraēlā un Latviešu kultūras biedrību Izraēlā, uzsverot diasporas lomu abu valstu attiecību stiprināšanā. Izraēlā dzīvo vairāk nekā 5000 Latvijas valstspiederīgo.

Latvijas vēstniecībā Izraēlā notika arī tikšanās ar Franku Gordonu, kurš okupācijas gados trimdā bija labi zināms ar Aleksandra Solžeņicina grāmatas “Gulaga arhipelāgs” tulkojumu un rakstiem par dzīvi Latvijā padomju okupācijas režīma laikā. Gordons arī pētījis ebreju vēsturi Latvijā. Pēc neatkarības atjaunošanas Gordons publicējies “Lauku Avīzē”, pēc tam “Latvijas Avīzē”, kā arī ārzemju latviešu laikrakstos “Laiks” un “Brīvā Latvija”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Valsts prezidents pasniedza Gordonam medaļu, uzsverot viņa nozīmīgo mūža ieguldījumu. Savukārt Gordons pasniedza Levitam grāmatu par ebreju un latviešu tautu attiecību vēsturi Latvijā. Ar šo dāvinājumu simboliski Latvijas Nacionālajai bibliotēkai tiek nodota Gordona grāmatu kolekcija, kas nonāks bibliotēkas arhīvos.

Valsts prezidenta medaļu pēc savas iniciatīvas piešķir un pasniedz prezidents, lai izteiktu atzinību par veikumu Latvijas valsts vai sabiedrības labā, vai kā personīgu piemiņas velti konkrētajai personai vai Latvijas valstij nozīmīgos notikumos.

Frankam Gordonam šoruden apritēja 94 gadi. Kā atgādināts Nacionālajā enciklopēdijā, F. Gordons pats sevi dēvē par “latviski runājošu ārpusnieku”, jo pēc tautības ir ebrejs. Latviju viņš sauc par savu dzimteni, bet Izraēlu – par tēvzemi. “F. Gordona ieguldījums īpaši vērtīgs ir tieši latviskajā kultūrvidē, jo viņa publicistiskie sacerējumi veltīti nozīmīgiem Latvijas vēstures krustpunktiem okupācijas režīmos, latviešu un ebreju attiecību jautājumiem, Latvijas kultūrai citu tautu kultūru kontekstā,” raksta Zanda Gūtmane vietnē “enciklopedija.lv”.

“Autora izteiksmei raksturīgs atklāts tiešums un precizitāte, prasme sociāli politiskās parādības aplūkot plašās kopsakarībās, kā arī empātijas spēja. Viens no asākajiem sacerējumiem ir grāmata “Lokanums un spīts. Nekrievu likteņgaitas mūsdienu Maskavijā”, kas ar pseidonīmu Alberts Sābris izdota 1974. gadā apgādā “Grāmatu Draugs”.

Tās sākumā ironiski un pat ciniski skaudri atklāts okupācijas režīma nodarītais ļaunums Padomju Latvijā – sovjetizētais un rusificētais domāšanas veids un pasaules uztvere, vērtību zudums, izkropļotā vēstures izpratne. Turpmākajās grāmatas daļās raksturotas citas PSRS dzīvojošās tautas un viņu likteņi okupācijas režīma ietekmē. Šī darba tematiskās aptveres un atklātības dēļ trimdas vidē F. Gordons ieguva apzīmējumu “latviešu Solžeņicins”,” teikts “enciklopedija.lv”.

Reklāma
Reklāma

Nacionālajā enciklopēdijā atgādināts, ka F. Gordona raksti tika veltīti ne tikai Latvijas un tuvāko kaimiņzemju, bet arī visas pasaules sociāli politiskajām norisēm. Tie liecina par autora erudīciju, enciklopēdiskām zināšanām Rietumu un Austrumu vēstures, politikas, kultūras jomās, spēju skaidri saskatīt un bez aplinkiem raksturot kādu politisku vai kultūras situāciju, ietverot plašu kontekstuālu fonu.

1998. gadā Franks Gordons apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.