“Baidens pelnījis pieminekli katrā Ukrainas pilsētā!” Profesors skaidro, kādu “robu” Ukrainas karā iegrieza Tramps 0
Ukrainas atbalsta perspektīvas ASV administrācijas maiņas kontekstā un Eiropas loma ir kļuvušas par aktuālu diskusiju tēmu. Kā TV24 raidījumā “Globuss” skaidroja Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors un Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns, ASV atbalsts Ukrainai ir atkarīgs no Donalda Trampa nostājas maiņas, kas ir “priekšnosacījums, lai vispār kaut kas notiktu Ukrainas labā” no Amerikas puses, lai gan tā ir acīmredzama izspiešana un šantāža no Amerikas puses.
Viņš atzina, ka var jau iepriekšējo ASV prezidentu Džo Baidenu zākāt, bet viņa administrācija sniegusi nozīmīgu palīdzību, par ko “Baidens pelnījis pieminekli katrā Ukrainas pilsētā”, lai gan daļa atbalsta bijusi aizdevumu formā.
Andžāns uzsvēra, ka neviens Baidena laikā arī negaidīja, ka Ukrainai par šo atbalstu būs jāmaksā “tas nevienam pat prātā nenāca”, taču Tramps pieprasījis kompensāciju ar Ukrainas dabas resursiem kā atmaksu, sākotnēji lēšot 300–350 miljardus dolāru, kas ir “trīsreiz vairāk, nekā Amerika devusi”.
Ukrainai izdevies Ovālajā kabinetā panākt vienošanos par 100 miljardiem, kas “gandrīz var teikt, ir pazemojums Vašingtonas kabinetos”, bet Ukrainai tas bijis “laimīgs iznākums nelaimē”.
Andžāns arī skaidroja, ka Eiropa, apzinoties ASV atbalsta mazināšanās riskus, strādā pie ieroču piegādes paātrināšanas, kamēr ukraiņi paši attīstījuši militāro rūpniecību, plānojot saražot četrus miljonus kamikadzes dronu gadā, jo, kā viņi saka, “dodiet naudu, nevis aprīkojumu, ko mēs paši varam saražot”.
Viņš uzsvēra, ka Ukrainai kritiski trūkst pretgaisa aizsardzības sistēmu, kas šobrīd ir pats, pats svarīgākais; bet Eiropa, tostarp Latvija, lēnām mostas no “ilgstoša letarģijas posma”, tikai kopš 2014. gada palielinot aizsardzības tēriņus, “mēs pat žogu uz robežas nevarējām ilgstoši pabeigt, nerunājot par citām lietām”.