Bērziņš: Mazāk birokrātijas nozīmē mazāk caurspīdīguma – un te ir fundamentāla pretruna 0
Par to, ka valsts pārvaldē jāsamazina birokrātija, jāatlaiž ierēdņi, jāiesaldē amatpersonu algas, tiek spriests dažādos līmeņos. Latvijas Universitātes rektors ekonomists Gundars Bērziņš uzskata, ka jautājumā par birokrātijas mazināšanu, pastāv fundamentāla pretruna. Kāda? To viņš skaidro TV24 raidījumā “Nedēļa. Post scriptum.”
“Pēc būtības perfekta birokrātija rada caurspīdīgumu, bet perfekta birokrātija rada arī lielu resursu patēriņu gan patērētāju, gan valsts pusē,” stāsta Bērziņš un, turpinot savu izklāstu, uzdod retorisku jautājumu: cik mēs esam gatavi atteikties no caurspīdīguma par labu birokrātijas mazināšanai?
Tāpēc, viņaprāt, jautājumā par birokrātijas mazināšanu pastāv fundamentāla pretruna. Tiesa, izmantojot dažādus rīkus, situāciju nedaudz palīdzot risināt digitalizācija, tomēr problēma paliek. Un tā ir sekojoša: “Digitalizācija paredz visu procesu precīzu aprakstīšanu un tas nozīmē, ka nav izņēmumu.” Un te ekonomists uzdod nākamo retorisko jautājumu: “Vai mēs esam gatavi Latvijā strādāt bez izņēmumiem?”
Līdz ar to veidojas pretruna: no vienas puses visi vēlas mazāku ierēdniecības un birokrātijas aparātu, no otras – visu lietu caurspīdīgumu. Taču, kā vēlreiz uzsver Bērziņš: “Palielinot caurspīdīgumu, palielinām birokrātiju: kāds uzskaitīs, kāds rēķinās, kāds sekos katram solim līdzi, kāds sazināsies, kāds atbildēs…
Resursu patēriņš iedzīvotāju pusē būs liels un valsts pusē arī liels. Tas ir birokrātiskais aparāts, kas ar to visu strādās. Vēl būs regulējumi, tiesu sistēma, kas ar to nodarbosies… Tā visa ir birokrātija… Bet būs caurspīdīgums…”
