Foto: Karīna Miezāja

Neraugoties uz pandēmiju, visticamāk, centralizētie eksāmeni būs jākārto. Cik no tiem būs obligāti? 0

Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
7 datumi, kuros dzimuši izredzētie: visticamāk, viņi nenojauš par kādu apslēptu talantu
Veselam
11 drošas pazīmes, ka ar jūsu veselību viss ir kārtībā
VIDEO. “Kaut ko tādu dzīvē nebiju redzējusi!” Kristīne netālu no Valmieras vakarā sastapusies ar veselu “zoodārzu” 8
Lasīt citas ziņas

Arī šajā mācību gadā, neraugoties uz pandēmiju, 12. klašu absolventiem, visticamāk, būs jākārto centralizētie eksāmeni.

Saskaņā ar Valsts izglītības satura centra datiem vispārizglītojošās skolās vien to darīs 12 tūkstoši vidusskolu beidzēju. Viņiem pievienosies arī profesionālo izglītības iestāžu absolventi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Taču, tāpat kā pērn, obligāti būs jākārto tikai matemātikas, latviešu valodas un svešvalodas eksāmens.

Ceturtais izvēles eksāmens nav obligāts, taču daļa jauniešu to tik un tā kārtos, ja to prasīs izvēlētā studiju programma. Katrs eksāmens būs ne ilgāks par trim stundām.

Rīgas Tehniskās universitātes mācību prorektors Uldis Sukovskis stāsta, ka no pērn RTU uzņemtajiem liela daļa bija kārtojuši arī izvēles eksāmenus.

“Mēs savus iestāšanās nosacījumus nemainījām: daļā studiju programmu priekšrocības iestāties bija tiem, kam ir sertifikāts par nokārtotu centralizēto eksāmenu fizikā vai ķīmijā. Jaunieši, to apzinoties, šos eksāmenus bija kārtojuši. Domāju, ka šogad būs līdzīgi,” teic U. Sukovskis.

Paši nožēlotu

Pērnpavasar bija spiediens uz Izglītības un zinātnes ministriju atcelt centralizētos eksāmenus: par to bija daļa skolu direktoru, arī paši 12. klašu absolventi vāca parakstus, prasot eksāmenus nerīkot.

U. Sukovskis spriež, ka jaunieši, kas tiecas izsprukt no eksāmeniem, neapzinās: ja eksāmenu nebūtu, paši vēl ilgi izjustu sekas. Iestājoties augstskolās, visticamāk, priekšrocības tomēr būtu tiem, kas šādus eksāmenus kārtojuši, jo sevišķi tas attiecas uz ārvalstu augstskolām.

“Diez vai tās uzņemtu, pamatojoties uz gala vērtējumiem liecībā. Katrā skolā tomēr ir cits līmenis, citas prasības. Tāpēc gala vērtējums var nebūt objektīvs, kamēr centralizētā eksāmena rezultāti ir objektīvi, jo visā valstī ir vienotas prasības,” skaidro U. Sukovskis.

Reklāma
Reklāma

Ja skolu absolventi kārtojuši centralizētos eksāmenus, tad godīga ir gan konkurence par iestāšanos valsts apmaksātajās studiju vietās, gan par stipendiju piešķiršanu, jo lēmumi balstās uz eksāmenos sasniegtajiem rezultātiem.

Pērn arī pavīdēja ideja, ka no centralizētajiem eksāmeniem varētu atteikties, bet augstskolas pašas varētu rīkot iestājeksāmenus.

U. Sukovskis teic, ka tas būtu epidemioloģiski daudz nedrošāk, jo Rīgā sabrauktu tūkstošiem jauniešu. Ja eksāmeni tiek kārtoti skolās, skolu absolventi ir vairāk izkliedēti.

Uzņemšanas noteikumos augstskolas Covid-19 pandēmijas dēļ negrasās neko mainīt: tas nozīmē, ja līdz šim bija nepieciešams nokārtot kādu no izvēles eksāmeniem, lai iestātos daļā studiju programmu, tas būs jādara arī šogad, neraugoties uz to, ka vidusskolas pabeigšanai pietiek ar trīs obligāto eksāmenu nokārtošanu.

Attālināto mācību sekas jutīs vēl ilgi

Kā vērtē U. Sukovskis, šajā mācību gadā augstskolas vēl neizjūt, ka attālināto mācību dēļ būtu kritusies skolu absolventu – jauno studentu – zināšanu kvalitāte.

“Bet tas tā ir tāpēc, ka pagājušā mācību gada vidusskolu absolventi attālināti mācījās pašās mācību gada beigās. Šogad situācija jau ir cita – attālinātajās mācībās daļa klašu, iespējams, pavadīs lielāko daļu mācību gada. Skaidrs, ka robi radīsies un to jutīsim turpmākajos gados,” spriež U. Sukovskis.

Arī Latvijas Universitātes Studentu servisa direktors Jānis Saulītis, norādot, ka nekādas mācībspēku aptaujas par studentu sagatavotību studijām nav veiktas, atzina, ka šī studiju gada 1. kursa studenti ir dažādi, bet tas bijis allaž, ka “iestājas dažādi studenti, jo sevišķi, ja studiju programmā ir mazāks konkurss. Sevišķi dabas zinātnēs, kas daļai ir pievilcīgas ar to, ka tur ir daudz budžeta vietu, bieži vien iestājas arī cilvēki, kam ar studijām nesokas sevišķi labi.”

Pagaidām arī grūti spriest, kā pandēmija ietekmē profesionālās un augstākās izglītības kvalitāti.

Katrā ziņā izglītības iestādes meklē dažādus risinājumus, lai izglītības kvalitāte ciestu pēc iespējas mazāk. Piemēram, RTU semestra sākumā sablīvētas teorētiskās lekcijas, kas noklausāmas attālināti, cerībā, ka studenti semestra beigās varēs nākt uz augstskolu un praktiski darboties laboratorijās.

Šobrīd tajās individuāli ļauts strādāt vien tiem, kuriem šogad jāabsolvē studijas un nepieciešams, piemēram, izstrādāt studiju noslēguma darbu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.