– Pagājušajā gadā, veidojot šā gada budžetu, Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera jau tā arī pateica: “Mūs uzklausīja, bet neklausīja!”… 14
– Pagājušajā gadā atšķirīgie viedokļi un spraigās diskusijas galvenokārt bija saistītas ar solidaritātes nodokļa ieviešanu. Tas tika ieviests, lai mazinātu nodokļu politikas regresivitāti. Es tomēr ceru, ka iedzīvotāju lielākā daļa to saprata – lielo algu saņēmējiem jāmaksā tikpat liela likme kā mazo algu saņēmējiem.
– Vai šogad par šo nodokli ir kāds cits risinājums?
– Jā, finanšu ministre uzdeva to izvērtēt, tāpēc solidaritātes nodoklis tika vētīts vairākkārt. Tomēr jāatzīst, ka pagājušajā gadā atrastais risinājums bija optimālākais. Tāpēc pašlaik valdības viedoklis nemainījās.
Vai līdzās tiem sešiem variantiem, kurus NTSP sēdēs līdz šim esam izanalizējuši, izdosies atrast vēl septīto kompromisa variantu, rādīs laiks.
– Jūs izstāstījāt par atšķirībām nākamā gada budžeta veidošanas procedūrās. Vai ir atšķirības ienākumu smelšanas avotos?
– Viena no būtiskajām atšķirībām ir ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumi. Papildu tiem pasākumiem, kas bija plānoti aizvadītā un šā gada budžetos, nākamgad plānojam citus, kuru īstenošana budžetā ienesīs aptuveni 12 miljonus eiro.
Otra būtiska atšķirība ir tā, ka netiek pārskatītas tā dēvēto lielo nodokļu likmes – darbaspēka nodokļi, pievienotās vērtības nodoklis. Pēc diskusijām ar uzņēmējiem valdībai bija kopīgs uzstādījums par to, ka bez nodokļu pamatnostādņu sagatavošanas līdz nākamā gada pavasarim nodokļu režīms netiks mainīts. Mūsu kopīgais mērķis ir nodrošināt uzņēmējiem stabilu, prognozējamu, konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi.
– Šķiet, nākamā gada budžeta likumprojektu pavadošo likumprojektu skaits arī nekad nav bijis tik liels…
– Jums taisnība. Šogad šo pavadošo likumprojektu skaits pārsniedz 55.
– Kuri, jūsuprāt, būs tie galvenie pasākumi, ar kuriem cerat palielināt ieņēmumus?
I. Šņucins: – Ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumi bija un ir aktuāli, sevišķi krīzes gados, kad ēnu ekonomikas īpatsvars palielinājās un kad budžets tapa ļoti smagos apstākļos.
No iepriekšējiem gadiem tie atšķiras ar to, ka lielāks uzsvars tiek likts uz nozaru pasākumiem. Tas nozīmē, ka turpmāk ēnu ekonomikas ierobežošana nebūs tikai Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prioritāte. Turklāt tas ir stāsts ne tikai par papildu ieņēmumiem budžetā, bet arī par godīgas konkurences veicināšanu uzņēmējdarbībā, kuras fiskālo ietekmi uzreiz pat nav iespējams precīzi novērtēt.
Tomēr jau pašlaik varu teikt, ka galvenie rādītāji, kas liecina par ēnu ekonomikas mazināšanos, ir darbaspēka nodokļi, pievienotās vērtības nodoklis, kuru ieņēmumi ir labāki, nekā cerēts. Protams, šo nodokļu administrēšanu vēl jāturpina uzlabot. To saka gan Valsts ieņēmumu dienests, gan uzņēmēji, un pie tā tiek strādāts.
– Vai varat ar konkrētiem piemēriem parādīt, kuri ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumi dotu lielāko pienesumu valsts budžetā?
– Šovasar ēnu ekonomikas padomē apstiprinātais plāns paredz līdz 2020. gadam pakāpeniski – par vienu procentpunktu gadā ierobežot ēnu ekonomiku valstī, samazinot to līdz ES dalībvalstu vidējam apmēram. Tas ļautu papildus ieņemt no 50 līdz 70 miljoniem eiro gadā. Pēc pētnieka F. Šneidera atzinuma, 2015. gadā Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars bija 23,6% no IKP, bet 28 ES dalībvalstu vidējais – 18,3%.
Aizvadītajos gados pasākumi, kas deva vislielāko efektu, bija nodokļu administrēšanas uzlabojumi. Ir doti jauni un efektīvi instrumenti nodokļu administrācijai, lai cīnītos ar fiktīviem uzņēmumiem un krāpniekiem. Pašlaik uzsvars likts uz nozaru pieeju. Piemēram, uz taksometru pārvadājumu nozari. Pat neskatoties uz to, ka nozarei jau ir samērā liela administratīvā uzraudzība (licencēšana, skaitītāji), nodokļus tā maksā maz vai nemaz. Pašlaik taksometru vadītāju vidējais atalgojums ir 66 eiro mēnesī. Tas nozīmē, ka samaksāto nodokļu summas ir vēl mazākas.
Nākamgad šīs nozares uzņēmumiem būs jāiemaksā avansā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 130 eiro apmērā, rēķinot uz vienu automašīnu. Šis avansa maksājums būs jāveic iepriekšējā mēnesī. Prognozētie ieņēmumi budžetā, ieviešot šo kārtību, ir četri miljoni eiro. Mūsuprāt, no šā maksājuma ieguvējs būs taksometra vadītājs, tāpēc cerams, ka šai kārtībai būs sapratne un atbalsts arī no viņu puses.
