Ekonomika
Bizness

“Ēnu ekonomikas īpatsvars joprojām ir augsts.” Profesors Sauka atklāj, kurā nozarē augstākais3


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto REUTERS/SCANPIX/LETA

Ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecībā pagājušajā gadā Latvijā turpināja samazināties un veidoja 30,7%, liecina “SSE Riga” profesora un biedrības “Business Against Shadow Economy” valdes locekļa Arņa Saukas veiktais ikgadējais pētījums.

Salīdzinājumā ar 2018. gadu, kad ēnu ekonomikas īpatsvars nozarē bija 34,1%, pērn tas ir samazinājies par 3,4 procentpunktiem. Pirmais pētījums Latvijā atklāja, ka 2015. gadā ēnu ekonomika būvniecībā veidoja 40%.

“Ēnu ekonomikas īpatsvars joprojām ir augsts, taču ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecībā ir augstāks jebkurā valstī.

Ja mēs vēlētos samazināt ēnu ekonomikas apjomu būvniecībā uz pusi – līdz 15%, tad arī valsts kopējam ēnu ekonomikas apjomam būtu jāsarūk no tagadējiem 24% līdz aptuveni 10%, un tas ir ļoti liels izaicinājums,” pētījuma prezentācijā sacīja Sauka.

Atbilstoši jaunākā pētījuma datiem pērn par 1,2 procentpunktiem samazinājies aplokšņu algu īpatsvars būvniecībā – 2017. gadā aplokšņu algas būvniecībā saņēma 27% nodarbināto.

Uzņēmumu ienākumu neuzrādīšanas līmenis nozarē jeb vidējā ienākumu daļa, kuru uzņēmumi slēpj no valsts, pērn veidoja 23%, bet 2017. gadā šis rādītājs bija 27,1%.

Tāpat samazinājusies darbinieku skaita neuzrādīšana, pērn veidojot 16% pretstatā 18,8% divus gadus iepriekš.

Neoficiālo maksājumu līmenis, lai “nokārtotu lietas”, jeb korupcija būvniecības nozarē pērn veidoja 12%. Arī šis rādītājs salīdzinājumā ar 2017. gadu ir samazinājies, jo gadu iepriekš korupcijas līmenis būvniecības nozarē bija 16,4%.

Pētījuma autors uzsvēra, ka pastāv riski ēnu ekonomikas īpatsvara pieaugumam nākamgad, jo Covid-19 pandēmijas rezultātā nozarē gaidāma krīze, bet krīzes apstākļos ēnu ekonomika augs gan nozarē, gan valstī kopumā.

Sauka norādīja, ka pētījumā aptaujātie uzņēmēji atzinuši, ka lielākās problēmas nozarē joprojām ir pārāk lielā birokrātija no valsts institūciju puses un publisko iepirkumu specifika.

Pētījumā arī tika jautāts par pērn noslēgto ģenerālvienošanos, un 63,67% aptaujāto norādījuši, ka pagaidām ietekmi neizjūt.

Sauka uzsvēra, ka būvuzņēmēji arī nav cerējuši šo ietekmi izjust īstermiņā, bet paredz to sagaidīt tuvākajā nākotnē.

“Ja krīzes ietekmē strauji kritīsies nozares apjomi, tad ģenerālvienošanās nebūs pietiekama, lai mazinātu ēnu ekonomiku nozarē,” sacīja Sauka.

Saistītie raksti
Nodarbināto skaits būvniecības nozarē pērn sasniedza 61 623, bet 2018. gadā nozare nodarbināja 57 822 cilvēkus.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.