“Čakarējot” krāpnieku, pats vari nonākt tiešām milzīgās nepatikšanās! Kā krāpnieki ieriebj šādiem cilvēkiem? 0
Krāpnieciski e-pasti 2025. gadā joprojām aktuāli un bīstami, un ir cilvēki, kas uz tiem uzķeras. Vai tiešām joprojām ir cilvēki, aks notic, ka kāds Ugandas princis atradis savas saknes Latvijā, tieši tevi, un tagad savus miljonus novēlēs tieši tev?
Tā ar kārtējo pieredzi TV24 raidījumā “Uz līnijas” dalījās Elviss Strazdiņš, programmētājs, tehnoloģiju entuziasts, virtuālās vides krāpnieku mednieks: “Pirms dažām dienām manā e-pastā ienāca kārtējā aizdomīgā ziņa. Vēstulē kāda Pamela Brošava no Ziemeļkarolīnas, ASV, mani uzrunāja ar “Sveiki, dārgais!” un apgalvoja, ka mana e-pasta adrese nejauši izvēlēta, lai saņemtu 3,5 miljonu eiro ziedojumu nabadzīgo un bērnu namu atbalstam manā valstī.”
Vecs triks ar jaunām iespējām
Šādi e-pasti nav nekas jauns – tie cirkulē jau gadu desmitiem. Agrāk Strazdiņš uz tiem atbildējis ar sarkasmu vai pat rupjībām, izjūtot gandarījumu par savu asprātību. “Bija laiks, kad tas šķita jautri,” atceras viņš, taču “tagad skatos uz to citādi”.
Krāpnieki ir pielāgojušies laikam: no vienkāršiem e-pastiem viņi pārgājuši uz WhatsApp, Messenger un citām platformām, kur sasniedz plašāku auditoriju. Tomēr mērķis paliek nemainīgs – izmantot cilvēku vēlmi ticēt ātrai bagātībai.
“Visi cer, ka viņiem atrakstīs Bens Stillers vai kāda cita slavenība un piedāvās darbu vai naudu. Realitātē šādas “laimīgās lozes” ir mīts, bet vilinājums paliek,” norāda krāpnieku mednieks.
Kā tas darbojas?
Ja tomēr cilvēks atbild uz šādu e-pastu – kaut vai ar vienkāršu “okei” –, krāpnieki aktivizē nākamo posmu. “Viņi atraksta garu tekstu ar instrukcijām, tad noteikumiem, konta numuriem un detaļām – viss ir automātiski sagatavots,” stāsta Strazdiņš no savas pieredzes.
Process var turpināties vairākos soļos: tu atbildi, viņi sūta tālāk, prasot arvien vairāk informācijas. Tas ir kā savdabīga spēle – tu vari patērēt viņu laiku, taču risks ir lielāks tev pašam.
“Atbildot tu apstiprini, ka e-pasts vai telefona numurs ir aktīvs, un tas var nonākt krāpnieku sarakstos,” brīdina eksperts. No turienes sākas ķēdes reakcija: zvani no robotiem, kas automātiski sastāda simtiem vai pat tūkstošiem numuru, meklējot upurus.
Reālās sekas: viss ir jāmaina, no e-pastiem līdz telefona numuriem
Telefonkrāpniecība ir vēl bīstamāka. “Cilvēki mēģina izjokot zvanītājus, bet gala rezultātā paši cieš”. Kad numurs nonāk krāpnieku rokās, zvani kļūst nemitīgi. “Reiz kāds paziņa, sākotnēji atbildot uz šādiem zvaniem, vēlāk nomainīja numuru, jo tie bija nepārtraukti,” stāsta eksperts.
Taču problēma ar to nebeidzās. “Viņš bija aizmirsis atjaunot WhatsApp drošības iestatījumus, un pēc pusgada viņa numurs tika piešķirts citam cilvēkam. Jaunais īpašnieks ielogojās un dabūja piekļuvi visām vecajām sarunām – draugi sāka saņemt ziņas no “viņa”, kas patiesībā bija svešinieks,” tas radīja ne vien apjukumu, bet arī juridiskus riskus saistībā ar personas datu aizsardzību.
Vēl viens piemērs: krāpnieki nereti izmanto robotus, kas zvana masveidā. “Kad paceļ klausuli, ir pāris sekunžu klusums – tā ir zīme, ka robots tevi savieno ar operatoru,” skaidroju. Ja atbildi, tavs numurs tiek atzīmēts kā aktīvs, un zvani turpinās. Dažiem nākas pat mainīt numuru, taču, kā
rāda pieredze, tas ne vienmēr atrisina problēmu.
Vai tas ir pagātne vai realitāte?
Lai gan e-pasti kā krāpšanas rīks šķiet novecojuši, tie joprojām ir efektīvi. “Tas var būt veids, kā pārbaudīt, vai adrese ir dzīva,” spriež eksperts. Kad saņem atbildi, krāpnieki vai nu pārdod datus tālāk, vai pāriet uz nākamo posmu – piedāvājumiem citās platformās.
Dažādas grupas darbojas ar savām metodēm: vieni sūta masveida e-pastus, citi fokusējas uz personalizētiem ziņojumiem sociālajos tīklos.
“Kā tam var noticēt?” mēs brīnāmies, taču psiholoģija ir vienkārša – viņi paļaujas uz cerību un vieglprātību. 2025. gadā tehnoloģijas ir modernākas, bet shēmas pamatā paliek tās pašas.
Ko darīt, lai izvairītos?
Labākais risinājums – neatbildēt vispār. “Ja negribi problēmas, ignorē,” iesaka krāpnieku mednieks. E-pasta gadījumā tas samazina risku nonākt kādos sarakstos. Bet ar telefona numuriem ir sarežģītāk – ja zvani un traucējumi kļuvuši nepanesami bieži, numurs ir jāmaina, tad: “Labāk veco numuru paturēt par vienu eiro mēnesī, lai izvairītos no datu noplūdes.”
Ja tomēr krāpnieku nežēlestībā kritušais izvēlas mainīt numuru, eksperts iesaka pārliecināties, ka numurs nav piesaistīts sociālajiem tīkliem, bankas kontiem vai citiem svarīgiem servisiem. “Mūsdienās numura maiņa bez rūpīgas sagatavošanās var radīt milzu problēmas,” uzsver Strazdiņš.
Krāpniecība internetā nav pagātne – tā pielāgojas un turpina eksistēt, pateicoties tehnoloģijām un cilvēku dabiskajai vēlmei ticēt brīnumiem. No e-pastiem līdz robotzvaniem – shēmas kļūst arvien izsmalcinātākas, bet mērķis paliek tas pats: izmantot uzticību un vieglprātību.
