Veikalos “Maxima” pie alkohola plauktiem izvietota informācija par to, kas drīkst iegādāties alkoholu, un arī par alkohola kaitīgumu.
Veikalos “Maxima” pie alkohola plauktiem izvietota informācija par to, kas drīkst iegādāties alkoholu, un arī par alkohola kaitīgumu.
Foto: Timurs Subhankulovs

Cer ierobežot žūpību…Latvijā ir pārmērīgs alkohola lietotāju īpatsvars darbspējīgo iedzīvotāju vidū 64

Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
FOTO. Ziemeļkorejas līderis uzdāvina Putinam greznu portretu, kas lika apklust…
Eksperts nāk klajā ar fatālu paredzējumu: Krievija izmantos kodolieročus neatkarīgi no tā, vai Rietumi apbruņos Ukrainu 181
Ukrainas jaunākajam ierocim vajadzētu nopietni sabiedēt krievu “stratēģus” Krimā – rezultāts Krieviju pamatīgi apkaunotu
Lasīt citas ziņas

Lai cīnītos ar dzeršanas postu Latvijā un ierobežotu alkoholisko dzērienu patēriņu, valdība otrdien atbalstīja vairākas izmaiņas Alkoholisko dzērienu aprites likumā. Alkohola reklāmas ierobežojumi, brīdinoši uzraksti, aizliegums piedāvāt alkoholu par brīvu, akciju aizliegums – tie ir tikai daži no plānotajiem ierobežojumiem. Lai tie stātos spēkā, likuma grozījumi vēl jāapstiprina Saeimā.

Veselības ministrijā cer, ka, īstenojot šos pasākumus, izdosies samazināt alkohola patēriņu, kā arī izdosies mazināt alkohola lietošanas izraisītās sekas – slimības, traumas un mirstību.

CITI ŠOBRĪD LASA

Spriežot pēc Veselības ministrijas sniegtajiem datiem, Latvija ir pirmajā vietā Eiropā un otrajā vietā pasaulē pēc patērētā alkohola daudzuma. Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati, 2021. gadā absolūtā alkohola vidējais patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju bija 12,2 litri.

Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm ir arī samērā augsts riskanto un pārmērīgo alkohola lietotāju īpatsvars darbspējas vecuma cilvēku vidū. Kā valdības sēdē uzsvēra veselības ministre Līga Meņģelsone, statistika mums godu nedara. Turklāt alkoholisms izraisa ne tikai lielas problēmas ģimenēs, kur dzeršanas sekas ir vardarbība, bet arī veselības aprūpes nozarei.

Jo nodokļu maksātājiem jāsedz izmaksas par to pacientu glābšanu, kas tiešā veidā saistīti ar alkohola patēriņa izraisītām sekām. Veselības ministrija rēķina, ka tie ir 56 miljoni eiro gadā. Latvija jau saņēmusi brīdinājumu no Pasaules veselības organizācijas par šo īpašo situāciju, tāpēc nekavējoši jāreaģē. Tiesa, ministrija nevarēšot katrai vietai pielikt policistu, taču šausminošā statistika esot jāmazina.

Arī Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna valdības sēdē vērsa uzmanību, ka pagājušajā gadā strauji pieaudzis alkohola psihožu skaits un tādu gadījumu daudzums, kad pacientus narkoloģijas centrā nogādā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests. Centrā viņi uzturas īslaicīgi, jo paši ir maksātnespējīgi un nevar apmaksāt ne medikamentus, ne ārstēšanos. Ārsti uzskata, ka reklāmas un iespējas iegādāties alkoholu internetā tikai veicinot alkohola patēriņu un tas ir nozīmīgs iemesls jauniešu veselības problēmām.

Grozījumus nodēvē par maigiem

Kāda ir likuma izmaiņu būtība? Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi attiecas uz alkoholisko dzērienu marķējumu, cenu un atlaižu reklāmām, izplatīšanu azartspēļu un citās vietās.

Reklāma
Reklāma

Valdības sēdē ministre L. Meņģelsone šos grozījumus nosauca par maigiem, jo tie nav saistīti ne ar alkoholisko dzērienu reklāmas aizliegumu, ne pārdošanas ierobežojumiem, bet tie saistīti vienīgi ar aizliegumu reklamēt akcijas. Veselības ministre nenoliedz, ka ir vēlme šādas akcijas ierobežot arī sociālajos tīklos, bet “mērķis ir ierobežot spontānos pirkumus”. Tāpat plānots uz marķējuma izvietot uzrakstus, kas brīdina nelietot alkoholiskus dzērienus grūtniecības laikā un vadot transportlīdzekli, kā arī iekļaut informāciju par dzērienu uzturvērtību.

Ministre arī aicināja medijus iedziļināties reklāmu saturā, ne tikai izmaksās, jo “katra veicinoša reklāma nozīmē bēdas kādai ģimenei un šī nauda ir ļoti smaga”. Spēļu zāļu darbinieki esot izmisumā, ka skolas laikā 18 gadus veci jaunieši pavada ilgu laiku spēļu zālēs, zinot, ka dabūs alkoholu par brīvu un tieši šī problēma jārisina, teica veselības ministre. Tāpat jāapzinās, ka alkohols izraisa atkarību.

“Tā nav mūsu tautsaimniecības ierobežošana, tā ir palīdzība tautsaimniecībai,” uzsvēra Meņģelsone, minot situāciju ar slimības lapām, kas saistītas ar paģirām, darbnespēju u. tml. “Griesti ir sasniegti, un jādomā, kā alkohola patēriņu mazināt,” teica ministre. Viņa arī atgādināja, ka, piemēram, Skandināvijas valstīs un Lietuvā ierobežojumi ir drastiskāki.

Reklāmas veikalos paliks

Spriežot pēc diskusijām valdības sēdē, plānotajām izmaiņām ir gana daudz pretinieku. Ne tikai alkohola nozares pārstāvji, apelējot pie tautsaimniecības interesēm, aicināja neatbalstīt iecerētos grozījumus, arī kultūras ministrs Nauris Puntulis, gan uzsverot savu atturībnieka statusu, vērsa uzmanību uz gaidāmo mediju reklāmas ieņēmumu samazināšanos, ja šādi grozījumi tiks pieņemti, jo lielu daļu no mediju ieņēmumiem veido tieši reklāma.

Turklāt izmaiņas attiekšoties uz Latvijā, nevis citās ES valstīs reģistrētiem medijiem, un tad pastāv jautājums par ierobežojumu samērīgumu – “cik daudz iegūsim pēc būtības sabiedrības veselības uzlabošanā un cik daudz nodarīsim pāri mūsu medijiem”. Kultūras ministrs neizslēdza kompensējošu mehānismu pieņemšanu grozījumu apstiprināšanas gadījumā.

Latvijas Reklāmas asociācijas vadītāja Baiba Liepiņa teica, ka diskusijas par šo jautājumu notiek jau kopš 2019. gada. “Reklāmas un mediju nozare bija vienojusies, ka risinājums varētu būt alkohola cenu reklāmu un akciju reklāmu aizliegums. Bet mums par nožēlu esošais piedāvājums nerisinās šo situāciju, jo paliks spēkā alkohola cenu reklāma un atlaižu reklāma tirdzniecības vietās. Faktiski nonāksim situācijā, kad cenu un atlaižu reklāma koncentrēsies vistuvāk kasei.

Pētījumi pierāda, ka tā reklāmas ietekme, kas ir vistuvāk pirkuma vietai, ir vislielākā. Nonāksim situācijā, kad veikali, to skaitā interneta veikali, kļūst par ekskluzīvām alkohola cenu un atlaižu vietām, bet tas nekādi neveicinās mērķi samazināt alkohola patēriņu,” pauda Baiba Liepiņa. Turklāt pāris gadu laikā, kopš tiek apspriests šis likumprojekts, situācija jau mainījusies – notiek tirdzniecība interneta veikalos. Runājot par starptautiskajiem medijiem, lielās platformas ievēro vietējos likumus, taču darbojas vēl cita augoša daļa, kas izmanto dažādus tehnoloģiskos risinājumus, nodrošinot pieejamību iedzīvotājiem, un tos neviens nekontrolē.

Vajagot izvērtēt līdzšinējos ierobežojumus

Pēc patērētā alkohola daudzuma vidēji uz iedzīvotāju Latvija ir pirmajā vietā Eiropā.
Foto: Timurs Subhankulovs

Valdības sēdē vairākus iebildumus cēla arī alus darītāju un alkohola nozares pārstāvji. Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš pauda, ka alus nozarē neesot redzams dramatisks dzērienu patēriņa pieaugums, gluži otrādi – pēdējo četru gadu laikā pārdotā alus daudzums krities. Liniņš aicināja pārskatīt jau spēkā esošos ierobežojumus un izvērtēt to lietderību un efektivitāti.

“Tagad esošajiem daudzajiem ierobežojumiem gribam likt klāt jaunus, kāpinot resursus, kas nepieciešami ierobežojumu kontrolei, bet neizvērtējot iepriekšējos,” pauda Liniņš. Jau ieviešot iepriekšējās izmaiņas, bijušas cerības uz alkohola patēriņa samazinājumu, bet tas neesot noticis. Arī alus darītāju runasvīrs iebilda pret ieceri mainīt marķējumu, kas varot radīt zaudējumus uzņēmējiem, jo Eiropā top jauns regulas projekts par obligātajām marķējuma prasībām, tāpēc šo procesu nevajagot sasteigt.

Arī Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols aicina izvērtēt līdzšinējos ierobežojumus. Komentējot izskanējušos datus par augsto alkohola patēriņu valstī, viņš vērsa uzmanību, ka alkohola tirdzniecība Latvijas pierobežā ar Igauniju palielina skaitļus, kas norāda Latvijā pārdotā alkohola daudzumu. Viņš uzskata, ka apjoms, kas tiek uzrādīts kā Latvijas iedzīvotāju patēriņš, attiecīgi varētu būt mazāks par ­10–15%. Tāpat arī daudz Lietuvas iedzīvotāju sākuši braukt uz Latviju nolūkā iegādāties alkoholiskos dzērienus – pērn tie esot bijuši ap 70 tūkstoši. Vītols uzskata, ka vispirms ir jāizglīto sabiedrība par atbildīgu alkohola patēriņu un tikai tad jānosaka ierobežojumi.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone izstrādāto likumprojektu nodēvēja par vāju un nožēlojamu, jo neesot skaidri sasniedzamie mērķi un kurai mērķgrupai tie paredzēti. Savukārt aizsardzības ministre Ināra Mūrniece uzsvēra, ka statistika ir drūma un, viņasprāt, nepieciešami daudz drastiskāki soļi alkohola patēriņa samazināšanai.

To, ka problēma pastāv, liecina Iekšlietu ministrijas dati – no 2022. gada 25. novembra, kad stājās spēkā jaunās normas Kriminālprocesa likumā, konfiscētas 240 automašīnas jeb 60 mēnesī autovadītājiem, kas braukuši 1,5 promiļu un lielākā reibumā. Aptuveni tikpat daudz esot dzērājšoferu, kam nekonfiscē braucamrīkus. Bet šī ir tikai redzamā daļa, valdības sēdē pauda iekšlietu ministrs Māris Kučinskis. Tiesa, esot jādomā arī par citiem ierobežojumiem, to skaitā internetā, taču tā ir kopīga Eiropas Savienības problēma.

Daži no plānotajiem ierobežojumiem

* Aizliegt azartspēļu organizēšanas vietās piedāvāt alkoholiskos dzērienus par brīvu, tos tirgot un lietot pie azartspēļu iekārtām un galdiem.

* Aizliegt tirgot alkoholiskos dzērienus, kuros spirta daudzums pārsniedz 22%, plastmasas iepakojumā un tilpumā, kas mazāks par 0,2 litriem.

* Aizliegt alkoholisko dzērienu cenu vai atlaižu reklāmu preses izdevumos, kinoteātros, interneta vietnēs.

* Aizliegt alkoholisko dzērienu cenu vai atlaižu reklāmu, izmantojot pasta, arī e-pasta pakalpojumus, kā arī citās vietās ārpus alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības vietām, izņemot alkoholisko dzērienu ražošanas vietas vai ražotāja struktūrvienības.

* Aizliegt tirdzniecības veicināšanas pasākumus, kas piedāvā alkoholu kopā ar citu preci vai pakalpojumu par izdevīgāku cenu, kā arī piedāvā alkoholiskos dzērienus degustācijā, izņemot mazumtirdzniecības vietā, par velti, kā dāvanu vai kā kompensāciju par citas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu.

* Aizliegt cenu vai atlaižu reklāmu alum un vīnam televīzijā un radio.

* Saskaņā ar spēkā esošo regulējumu jau šobrīd televīzijā un radio ir atļauta tikai alus un vīna reklāma. Lai arī likumprojekts pilnībā neaizliegs alkoholisko dzērienu reklāmu televīzijā un radio, tiks aizliegtas šo dzērienu cenu vai atlaižu reklāmas.

Avots: Veselības ministrija

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.