Četru gadu laikā skolēnu sniegums matemātikā un lasīšanā samazinājies. Kādi ir iemesli? 92

Četru gadu laikā Latvijas skolēnu snieguma matemātikā un lasīšanā samazinājies, dabaszinātnēs – audzis, liecina otrdien publiskotie Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas “PISA 2022” pirmie rezultāti.

Seno tibetiešu horoskops. Ļoti neparasts, ārkārtīgi precīzs!
Cilvēkstāsts
CILVĒKSTĀSTS. Viktors Zemgals: “Es apprecējos nevis 20 gados, bet bija jau pāri trīsdesmit. Es to darīju pārliecības dēļ”
No veikala “Maxima” cenšas izraidīt pircēju, kurš vēlas sazināties latviešu valodā: “Pēc jautājuma, kādēļ runājat krieviski, pārdevēja vērsās pie apsarga” 14
Lasīt citas ziņas

Agita Zariņa-Stūre, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja (JV), TV24 raidījumā “Uz līnijas” skaidro, kādi varētu būt iemesli, kāpēc rezultāti ir tādi, kādi tie ir.

Viens no iemesliem ir saturs, viņa uzsver, piebilstot, ka nav satura pēctecības. Otrs – mācību līdzekļi.

CITI ŠOBRĪD LASA
Skatoties daudzas mācību grāmatas, ir skaidrs, ka grāmata ir vairāk mērķēta skolotāju auditorijai. Ja bērns ir slims un ar noteikto tēmu grib tikt galā, bez pieaugušo atbalsta tas nemaz nav iespējams, A.Zariņa-Stūre skaidro.

Ir jānodefinē, kas ir tie mērķi, kas mums ir jāsasniedz. Mērķi ir formulēti, bet mēs neesam vienojušies, viņa piebilst.

Tas, kas būtu jādara, – metodiskais atbalsts skolēniem un profesionālais atbalsts.

Beidzās konference, un izskanēja ļoti daudz jautājumu par praktiskām darbībām, viņa pastāsta. Ar neapbruņotu aci varēja redzēt, ka pietrūkst kopīga lemšana darītājiem ar pētniekiem.

2022.gada pētījuma cikla galvenais fokuss bija vērsts uz matemātiku – pētījumā tika vērtēta skolēnu matemātiskā kompetence jeb spēja domāt matemātiski un formulēt, lietot un interpretēt matemātikas problēmas dažādās dzīves situācijās.

Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijas skolēnu matemātikas kompetence 2022.gada pētījumā samazinājusies par 13 punktiem, salīdzinot ar 2018.gada rezultātu – šogad skolēnu vidējais sniegums novērtēts ar 483 punktiem. Latvijas skolēnu sasniegums esot “statistiski nozīmīgi augstāks” par OECD valstu vidējo līmeni – 472 punktiem un vienlaikus tie “būtiski neatšķiras” no Lielbritānijas, Polijas, Austrijas, Austrālijas, Čehijas, Slovēnijas, Somijas, Zviedrijas un Jaunzēlandes skolēnu vidējiem sasniegumiem.

Visaugstākie skolēnu vidējie sasniegumi matemātikā ir skolēniem Singapūrā – 575 punkti. Virs 500 punktiem novērtēts arī skolēnu sniegums Makao, Taivānā, Honkongā, Japānā, Korejā, Igaunijā un Šveicē.

Pētījumā 6,4% Latvijas skolēnu uzrādījuši augstus sasniegumus matemātikā, kas ir mazāk par OECD valstu vidējo rādītāju 9%. Šis rādītājs Latvijā ir samazinājies par 1,4 procentpunktiem, salīdzinot ar 2012.gada ciklu, taču pētnieki to nevērtē kā statiski nozīmīgu izmaiņu.

Atšķirībā no iepriekšējiem pētījuma cikliem, 2022.gadā matemātikas skala ir sadalīta astoņos kompetences līmeņos, no kuriem otrais zināšanu līmenis tiek uzskatīts par pamatlīmeni jeb skolēni demonstrē spēju un iniciatīvu izmantot matemātiku vienkāršās reālās dzīves situācijās.

Zemāku sniegumu par 2.kompetences līmeni matemātikā uzrādījuši 22% Latvijas skolēnu. No tiem 5,4% Latvijas skolēnu spēj veikt vien vienkāršus aprēķinus ar veseliem skaitļiem, kas izriet no skaidri noteiktiem norādījumiem vai skaidri norādīta vienkāršā attēlojumā. Tikmēr OECD valstīs zemāku sniegumu par pamatlīmeni uzrādījuši vidēji 31% skolēni. Vienlaikus skolēnu relatīvais skaits ar zemiem sasniegumiem matemātikā gan Latvijā, gan OECD valstīs ir pieaudzis par attiecīgi 2,2 un 5,8 procentpunktiem, salīdzinot ar 2012.gada ciklu.

Sasniegumu matemātikā izkliede starp skolām Latvijā kopumā ir 18%, bet skolas ietvaros ir 60%. Tikmēr OECD valstīs – attiecīgi 32% un 68%. Starp Latvijas skolām ar augstiem vidējiem sasniegumiem ir gan Rīgas, gan pārējo pilsētu, gan lauku skolas. Salīdzinot ar 2012.gada ciklu, Rīgas un lauku skolu skolēnu vidējie sasniegumi matemātikā nav būtiski mainījušies. Tikmēr gan valstspilsētu, gan pārējo Latvijas pilsētas skolu skolēnu sasniegumi ir samazinājušies par 16 punktiem, un ir par 24 punktiem sliktāki par Rīgas skolēnu sasniegumiem.

Zinību dienas svētki Rīgas skolās kopā ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču

Savukārt ģimnāziju skolēnu vidējie sasniegumi ir samazinājušies par deviņiem punktiem, bet vidusskolu un pamatskolu skolēnu sasniegumi attiecīgi par 12 un pieciem punktiem. Valsts ģimnāziju skolēnu vidējais sasniegums, kas ir 529 punkti, ir par 18 punktiem labāki par pārējo ģimnāziju skolēnu vidējiem sasniegumiem, par 52 punktiem labāki par vidusskolu un par 72 punktiem labāki par pamatskolu skolēnu vidējiem sasniegumiem.

Pētnieki atzīmēja, ka arī šajā pētījuma ciklā nav novērotas nozīmīgas atšķirības starp sniegumu, ko uzrādījuši skolēni, kas mācās skolās ar latviešu mācību valodu, un skolēni no mazākumtautību skolām – attiecīgi 492 un 483 punkti.

Šajā salīdzinājumā izmantoti tikai Rīgas un pilsētu skolu skolēnu sasniegumi, jo starp lauku skolām esot tikai dažas, kur īsteno mazākumtautību izglītību programmas. Zemāku sniegumu uzrādījuši skolēni, kuru izmantotā valoda mājās atšķiras no mācību valodas skolā – šo skolēnu vidējie sasniegumi ir par 27 punktiem zemāki nekā skolēniem, kam šīs valodas ir vienādas.

Latvijas skolēnu vidējais sasniegums dabaszinātnēs novērtēts ar 494 punktiem, kas ir augstāk par OECD valstu vidējo līmeni – 485 punktiem.

Pētnieki atzīmē, ka Latvijas skolēnu dabaszinātņu kompetence pēdējo trīs pētījumu programmas ciklos atbilda valstu grupai, kuras sasniegumi nebija nozīmīgi atšķirīgi no OECD valstu vidējā līmeņa. Tikmēr 2022.gadā, vidējiem sasniegumiem pieaugot par septiņiem punktiem, tie “ilgtermiņā apliecina labu un stabilu dabaszinātņu zināšanu kvalitātes līmeni” pamatizglītības noslēguma posmā. Zemu sniegumu dabaszinātnēs uzrādījuši 16,5% Latvijas skolēnu, kas ir mazāk nekā OECD valstīs vidēji – 24%.

Savukārt Latvijas skolēnu vidējie sasniegumi lasīšanā atbilst OECD valstu vidējo rezultātu līmenim – 475 punkti.

Salīdzinot ar 2018.gadu, jaunākais rezultāts ir par četriem punktiem zemāks, kamēr OECD valstīs – par 16 punktiem. Tikmēr kopš 2009.gada pētījumu Latvijas skolēnu snieguma rādītājs praktiski nav mainījies. Vienlaikus skolēnu skaits ar augstiem sasniegumiem lasīšanā Latvijā ir mazāks nekā vidēji OECD valstīs – 4,2%, kamēr vidēji OECD valstīs tādu ir 7,2%.

Vidējie sasniegumi skolēniem Latvijā nav atšķirīgi no Itālijas, Austrijas, Vācijas, Beļģijas, Portugāles, Norvēģijas, Horvātijas, Spānijas, Francijas, Izraēlas, Ungārijas un Lietuvas skolēnu vidējiem sasniegumiem.

Pētījumu 2022.gadā īstenoja 37 OECD valstīs un 44 partnervalstīs. Kopumā tajā piedalījās aptuveni 690 000 15 gadus veci skolēni, reprezentējot aptuveni 29 miljonus savu vienaudžu 81 valsts skolās.

No Latvijas pētījumā piedalījās 5373 skolēni no 225 skolām, kuri statistiskās izlases rezultātā pārstāvēja aptuveni 16 800 2006.gadā dzimušus skolēnus, kuri mācās dažādās Latvijas izglītības iestādēs, izņemot speciālās izglītības iestādes, ne zemāk par 7.klasi. 86% pētījuma dalībnieki bijuši devīto klašu skolēni.

Atklāta moderna skola Kuldīgā
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Seno tibetiešu horoskops. Ļoti neparasts, ārkārtīgi precīzs!
Cilvēkstāsts
CILVĒKSTĀSTS. Viktors Zemgals: “Es apprecējos nevis 20 gados, bet bija jau pāri trīsdesmit. Es to darīju pārliecības dēļ”
No veikala “Maxima” cenšas izraidīt pircēju, kurš vēlas sazināties latviešu valodā: “Pēc jautājuma, kādēļ runājat krieviski, pārdevēja vērsās pie apsarga”
Baltijas valstis neglābs aizsardzības līnija: militārais eksperts par to, kā Krievija rīkosies, ja vēlēsies tām uzbrukt
Lavrova lidmašīnai beigusies degviela, taču brazīļi atsacījušies to uzpildīt
Lasīt citas ziņas
TV24
Dmitrijs Gordons: Šodien Ukrainā tiek izlemts ne tik ļoti Ukrainas liktenis, cik pasaules iekārtas nākotne
TV24
Skaidrīte Ābrama: “Ar Navaļņija nogalināšanu, aiziešanu, aizgājusi arī pēdējā cerība, ka Krievijā varētu kaut kas mainīties uz labo pusi”
TV24
Neviens pat nepamanīs, ja 7000 zinātnieku streikos. Viņi paņems koferīti un klusi aizbrauks, skaudrs ir Kalviņš
No veikala “Maxima” cenšas izraidīt pircēju, kurš vēlas sazināties latviešu valodā: “Pēc jautājuma, kādēļ runājat krieviski, pārdevēja vērsās pie apsarga”
TV24
Dmitrijs Gordons: Šodien Ukrainā tiek izlemts ne tik ļoti Ukrainas liktenis, cik pasaules iekārtas nākotne
15:46
ASV un Lielbritānijas spēki veikuši jaunus uzbrukumus hutiešiem Jemenā
15:09
TV24
Neviens pat nepamanīs, ja 7000 zinātnieku streikos. Viņi paņems koferīti un klusi aizbrauks, skaudrs ir Kalviņš
14:51
ASV un Lielbritānijas spēki veikuši jaunus uzbrukumus hutiešiem Jemenā
TESTS. Vai atpazīsti Latvijā ražotas preces vien pēc to iepakojuma?
“Galvām ir jāripo!” Mediju uzraugi un sabiedrība pieprasa vērtēt sabiedriskā medija publicēto cūku komiksu
Dārzs
Desmit ziedi, kas harmonizē, nomāc stresu un aizsargā
Cilvēkstāsts
CILVĒKSTĀSTS. Viktors Zemgals: “Es apprecējos nevis 20 gados, bet bija jau pāri trīsdesmit. Es to darīju pārliecības dēļ”
Krimināls
VIDEO. “Varēja redzēt, ka cilvēks ir labi “paņēmis”,” atjautīgs autovadītājs operatīvi reaģējis un palīdzējis policijai notvert dzērājšoferi
Tramps triumfē Dienvidkarolīnā: uzvara vairāk nekā pārliecinoša
Kokteilis
FOTO. “Es nevaru…” Ainars Mielavs pēc viena no koncertiem atklājis, kāpēc šobrīd neraksta jaunas dziesmas
Pētnieks: “Putins ļoti baidās no tautas revolūcijas, kādu mēs esam redzējuši citās valstīs”
TV24
Teterovskis: Gaidu, kad būs Brāļu Kokaru iela. Ceru, ka ne kaut kādā jaunajā mikrorajonā
Rietumi mēģināja sagraut Krievijas ekonomiku. Kāpēc tas nav izdevies?
TV24
Trampa draudi NATO ir radījuši bažas visā Eiropā, ka amerikāņu kodollietussargs drīzumā var tikt aizvērts
VIDEO. Sieviete grasās precēties ar MI radītu hologrammas vīrieti
TV24
Ministrs: Mūsu pašu iedzīvotāji varētu vairāk izvēlēties vietējā ražotāja medikamentus
“Viņa viņam bija nekas” – atklājas, ka divus gadus pazudušu meiteni nogalinājis pašas tēvs
“Optiskās ilūzijas” velojosla atkal jāmaina, jo cilvēki nemitīgi krīt
Putins “ir uz jaunas zemes sagrābšanas sliekšņa”: brīdina, ka Krievija jau tuvākajās dienās var anektēt Piedņestru
TV24
Smiltēns: Pat tantei ar gurķu burku ir sava loma valsts aizsardzības mehānismā
Februāra pēdējā svētdiena būs lielākoties mākoņaina, naktī pūtīs stiprs vējš
Kokteilis
VIDEO. Madonna dejotāja dēļ nokrīt no krēsla uzstāšanās laikā: viņas reakcija pārsteidz pūli
Dārzs
Baklažānu sēšanas noslēpumi: pēdējais laiks sākt audzēt dēstus
Kokteilis
Alma un Annemarija – šīs dienas gaviļnieces. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Baltijas valstis neglābs aizsardzības līnija: militārais eksperts par to, kā Krievija rīkosies, ja vēlēsies tām uzbrukt
Interneta lietotāju sašutumu izpelnījies sabiedrisko mediju portālā publicētais “Cūku komikss” par karu Ukrainā