Cilvēcei draud izmiršana: zinātnieki brīdina, ka nākotnē Zeme var kļūt neapdzīvojama viena būtiska iemesla dēļ 0
Jau ilgus gadus zinātnieki brīdina par klimata pārmaiņu radītajiem draudiem cilvēcei un dzīvniekiem. Tagad jaunākie pētījumi no Bristoles Universitātes norāda, ka nākotnē, ja Zemes kontinentu kustība izveidos superkontinentu, ko sauc par Pēdējo Pangeju, cilvēki un daudzi dzīvnieki varētu saskarties ar masveida izmiršanu, vēsta ārzemju mediji.
Superkontinents būtiski mainīs klimatu. Ierobežotā okeāna ietekme, spēcīgāka saules radiācija un augsts CO₂ līmenis radīs tā saukto trīskāršo triecienu. Pētnieki prognozē, ka temperatūra varētu sasniegt 40–70°C, kas ir pārāk karsts, lai cilvēki vai lielākā daļa dzīvnieku spētu efektīvi dzesēt savus ķermeņus. Vienkārši sakot – dzīve šādā vidē kļūtu praktiski neiespējama.
Saskaņā ar pētījumu tikai 8–16% sauszemes varētu palikt dzīvībai piemērotās temperatūrās. Turklāt ilgstošas sausuma periodi un ierobežoti ūdens resursi vēl vairāk apgrūtinātu izdzīvošanu. Pat šodien jau redzam, kā paaugstinātās temperatūras ietekmē lauksaimniecību, enerģētiku un cilvēku veselību. Sausuma un karstuma viļņi jau izraisa milzīgas problēmas visā pasaulē, un nākotnē šie draudi tikai pastiprināsies.
“Ļoti svarīgi ir neignorēt mūsu pašreizējo klimata krīzi, ko izraisa cilvēku radītās siltumnīcefekta gāzes,” uzsver Dr. Yunis Lo, pētījuma līdzautore. Viņa skaidro, ka nākotnē CO₂ koncentrācija varētu pārsniegt 600 daļas uz miljonu, kas vēl vairāk pasliktinātu dzīves apstākļus uz planētas. Šis skaitlis ir īpaši satraucošs, jo augstā CO₂ koncentrācija izraisa siltumnīcefekta pastiprināšanos un ilgstošu karstuma viļņu pastiprināšanos.
Zemes vēsture rāda, ka klimata katastrofas jau ir izraisījušas plašu dzīvības formu izzušanu. Piemēram, perma triasa periods, kas notika pirms vairāk nekā 250 miljoniem gadu, iznīcināja aptuveni 90% dzīvības uz Zemes. Līdzīgi, Mezozoja un Paleogēna periodos iznīcināti miljoniem dzīvnieku un augu sugu. Šīs vēsturiskās paralēles liek saprast, ka planēta spēj piedzīvot masveida izmiršanu arī nākotnē, ja cilvēce neapstādinās piesārņojumu un nekontrolēs klimata izmaiņas.
Zinātnieki uzsver, ka pastāv iespēja rīkoties. Samazinot CO₂ emisijas, ieviešot ilgtspējīgas enerģijas sistēmas un pielāgojoties jau notikušajām klimata izmaiņām, cilvēce var samazināt risku īstermiņa katastrofām un sagatavot planētu nākotnes izaicinājumiem. Tas nozīmē, ka mūsu rīcība šodien ir tieši saistīta ar mūsu bērnu un nākamo paaudžu izdzīvošanu.
Turklāt pētnieki brīdina, ka cilvēki bieži nenovērtē ilgtermiņa sekas. Kamēr mūsdienās karstuma viļņi un sausuma periodi šķiet reāli, bet vēl pārvaldāmi, nākotnē šie draudi var kļūt eksistenciāli. Ja temperatūra sasniegs 70°C, lielākā daļa teritoriju būs neapdzīvojama. Šādi apstākļi ietekmēs ne tikai cilvēku izdzīvošanu, bet arī ekosistēmas, lauksaimniecību, ūdens resursus un globālo ekonomiku.
