Foto. pexels-pixabay

Spēcīgas bēdas un milzīgas skumjas. Kāpēc, esot kosmosā, cilvēku pārņem graujošas izjūtas? 0

178 dienas kosmosā ir pietiekami ilgs laiks, lai cilvēks sāktu domāt citādi. Tieši to piedzīvoja astronauts Rons Garans, kurš pēc atgriešanās uz Zemes atzina — viņa skatījums uz dzīvi ir neatgriezeniski mainījies. 2842 reizes aplidojot planētu un nolidojot vairāk nekā 114 miljonus kilometru, viņš bija redzējis Zemi tādu, kā mēs to parasti neredzam.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Hallo! Jā! Klausos!! Ar kādu vārdu tu atbildi uz telefona zvaniem? Izrādās, ka tas kaut ko pasaka par tavu raksturu 9
Simtgadīgs pareģojums ir piepildījies: no kosmosa uz Zemi “plūst” īpaša enerģija
Kokteilis
Nevari tikt galā ar savu vīramāti? Viņa noteikti ir dzimusi šajā zodiaka zīmē
Lasīt citas ziņas

Pirmo reizi šo sajūtu bija aprakstīja Jurijs Gagarins, kurš 1961. gada aprīlī kļuva par pirmo cilvēku kosmosā. Viņš redzēja mūsu pasauli kā mazu, trauslu un brīnišķīgu. “Riņķojot ap Zemi, es redzēju, cik skaista ir mūsu planēta,” viņš vēlāk rakstīja. “Saglabāsim un vairosim šo skaistumu, nevis iznīcināsim to.”

Šo sajūtu zinātnieki vēlāk nosauca par “pārskata efektu” — brīdi, kad astronauti ierauga Zemi kā vienotu veselumu, bez robežām, rasu vai reliģiskām atšķirībām. No kosmosa redzams tikai viens kopīgs mājoklis — mūsu planēta, par to raksta vietne Tyla.com.

CITI ŠOBRĪD LASA

Rons Garans apraksta, ka, skatoties caur Starptautiskās kosmosa stacijas logu, viņš redzējis zibens uzplaiksnījumus un polārblāzmas, kas šķitušas tik tuvu, ka varētu tām pieskarties. “Tajā brīdī mani pārņēma atziņa, cik neticami plāna ir mūsu planētas atmosfēra — šis papīra plānais slānis uztur dzīvu ikvienu būtni uz Zemes,” viņš teicis.

“Es redzēju dzīvības pilnu biosfēru, bet neredzēju ekonomiku. No kosmosa kļūst acīmredzams, ka mēs dzīvojam melos — jo mūsu sistēmas uzskata, ka viss dzīvais pieder ekonomikai, nevis otrādi.”

Garans uzsver, ka cilvēcei steidzami jāmaina prioritātes — mums nepieciešama planētas mēroga domāšana, nevis dzīve pēc ekonomiskajiem rādītājiem.

Līdzīgas sajūtas piedzīvoja arī aktieris Viljams Šatners, kurš 2021. gadā devās kosmosā. Viņš atzina: “Tās bija vienas no spēcīgākajām bēdu sajūtām manā dzīvē. Kontrasts starp kosmosa aukstumu un Zemes siltumu mani piepildīja ar milzīgām skumjām.”

Katru dienu mēs redzam, kā cilvēka rīcība iznīcina šo siltuma un dzīvības mājvietu — sugas izzūd, ekosistēmas sabrūk, un tas, kas veidojies miljardiem gadu, pazūd mūsu acu priekšā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.