Agris Liepiņš: Līdz Trampa ērai čivināšana, ja arī tika piekopta, tad neuzkrītoši 9
Agris Liepiņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kļūstot par Amerikas Savienoto Valstu prezidentu, Donalds Tramps solīja padarīt Ameriku atkal varenu un cieši noņēmās ieviest jaunu modi pasaules vadošo politiķu saziņā. Nav šaubu, ka tehnoloģiju laikmetā visos līmeņos plaši tiek izmantota elektroniskā saziņa, bet tieši Tramps bija tas, kurš ar šovmeņa atraktivitāti un uzbāzību valsts pirmās personas politiskos paziņojumus sāka izplatīt tvītu veidā.
Līdz Trampa ērai čivināšana, ja arī tika piekopta, tad neuzkrītoši, bez oficiālas valsts nostājas pēcgaršas, bet tad pēkšņi Amerikas Savienoto Valstu augsti stāvošas amatpersonas par savu iecelšanu vai atstādināšanu uzzināja no prezidenta ieraksta tviterī.
Sākumā netiku skaidrībā, vai čivināšana pieskaitāma pie pusaudžu pārejas perioda grūtībām vai tomēr jāuztver kā pasaules lielvaras oficiāls viedoklis un sekojoši pret to arī jāizturas. Radās priekšstats, ka arī plašsaziņas līdzekļi vismaz sākotnēji nezināja, kā rīkoties.
Izlīdzējās ar jocīgām un nedaudz ironiskām frāzēm – Donalds Tramps sev ierastajā veidā ar tvitera palīdzību paziņoja to un šito. Amerikas prezidents, kā jau paradis, saziņas platformā iečivinājis rīkojumu.
Nebija pierasts, ka nopietni un atbildīgi lēmumi tiek izplatīti ar čivinātavas palīdzību. Radās iespaids, ka tagad katrs, kam nav slinkums, var nakts melnumā piecelties, uzvilkt čības, aiziet līdz ledusskapim iekost desas luņķī un kaut ko iečivināt, lai apkārtējiem no rīta būtu jautrāk. Nejauši atcerējos perestroikas laikus un interviju ar toreizējo PSRS vadītāju Mihailu Gorbačovu.
Uz jautājumu, kāpēc valsts vadītājs reti sniedz intervijas, Gorbačovs paskaidroja – viņš jau ar lielāko prieku, bet jāatceras, ka katrs viņa publiski paustais vārds var tikt iztulkots kā politisks paziņojums.
Nu labi, piemērs varbūt nav no veiksmīgākajiem, padomju laika politiķi un ierēdņi bija sastinguši un nepieejami kā klints bluķi, bet zināms racionāls grauds Gorbačova teiktajā ir – politiķim jābūt atbildīgam savos izteikumos. Un arī vēstījuma forma jāizvēlas apdomīgi.
Manis teiktais skan bezgala vecmodīgi, ko pierādīja arī apkārt pulsējošā dzīve. Nepagāja ne pusgads, kopš Tramps iečivinājās, un saziņas platformās savus kontus bija atvēruši visi – gan ministri, gan prezidenti. Tagad visi čivināja uz nebēdu.
Ārlietu ministrijas viedokli plašsaziņas līdzekļi uzzināja no Rinkēviča ierakstiem tviterī, katrs Latvijas iedzīvotājs varēja pietvītot klāt kādu mazāk vai vairāk izdevušos kalambūru, internets zuzēja kā pavasara saulē noreibis zvirbuļu bars tuvējā ceriņu krūmā un visiem radās sāta sajūta.
Maz gan vajag – pāris klikšķu, un cilvēks jūtas laimīgs!
Agrāk nepiedzīvotā iespēja mirklī sasniegt milzu auditoriju reibināja kā pusaudžus, tā pieaugušus vīrus.
Līdz pēkšņi kā sniegs uz galvas – pēc vairākiem Trampa tvītiem čivinātavā ASV prezidenta uzkurinātie atbalstītāji ielauzušies Kapitolijā! Pēc notikušā vandalisma tiek spriests par apdraudējumu demokrātiskajām politiskajām sistēmām, kompānija “Twitter” apturējusi Trampa kontu un paziņojusi, ka bloķēs prezidenta mēģinājumus piereģistrēt jaunus lietotāja kontus, līdzko to pamanīs. Tāpat rīkojas arī citas saziņas platformas.
Ne jau tehnoloģijas vainīgas. Pie vainas vēlme nopietnas lietas degradēt līdz bezatbildīgai čivināšanai. Vēlme skriet līdzi modei. Vispār es muļķības runāju – kuros laikos gan nav skrējuši līdzi modei? Atliek vien cerēt, ka nākotnē jaudīgās tehnoloģijas un to lietotāju atbildības līmenis būs zināmā līdzsvarā.
