“Te stāstām, kā varam palīdzēt dabai, piemēram, uztaisot kukaiņu māju. Te stāstām arī, kādēļ vajag uzturēt bioloģisko daudzveidību,” teic dabas un tehnoloģiju parka komanda – Nora Ķibilda-Kinna, Dace Lāce, Ieva Freimane-Mihailova un Dženita Katiša.
“Te stāstām, kā varam palīdzēt dabai, piemēram, uztaisot kukaiņu māju. Te stāstām arī, kādēļ vajag uzturēt bioloģisko daudzveidību,” teic dabas un tehnoloģiju parka komanda – Nora Ķibilda-Kinna, Dace Lāce, Ieva Freimane-Mihailova un Dženita Katiša.
Foto: Gundega Skagale

Dabas parks līdzās atkritumu poligonam 0

“Par to, kas fizikas, ķīmijas, bioloģijas stundās skolā mācīts, te var veikt eksperimentus laboratorijā, apskatīt dabā un pēc tam poligonā redzēt, kā no gāzes iegūst elektrību, kā strādā ūdens attīrīšanas, siltumapgādes, kompostēšanas iekārtas un vēja ģeneratori. Mēs ceram, ka pēc gada vai diviem būsim jau akreditēta izglītības iestāde, pašlaik realizējam vides izglītības programmu, kas apstiprināta Pārgaujas novadā,” teic Aivars Sirmais, 28 Ziemeļvidzemes pašvaldību izveidotā atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA “ZAAO” valdes priekšsēdētājs. Dabas un tehnoloģiju parks “Urda” atrodas atkritumu poligona “Daibe” teritorijā Stalbes pagastā, Pārgaujas novadā.

Reklāma
Reklāma
“Ko var iemācīt šādi ģērbušās lektores?” Dzejniece un lektore publiski šausminās un ņirgājas par pasniedzēju apģērbu 124
Ēdam katru dienu! Kuros pārtikas produktos ir visvairāk plastmasas?
4 ikdienišķas un efektīvas lietas: tās palīdz tikt vaļā no liekā svara, ja tev nepatīk sportot 7
Lasīt citas ziņas
Dabas parkā šogad uzbūvēta mācību ēka, izveidotas dabas takas, top pļava ārstniecības augu iepazīšanai un ievākšanai un garšaugu dārzs.

Iecerēta arī zemūdens vērošanas platforma, ūdens turbīna – strūklaka un ar videokameru aprīkots skudru pūznis.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Ir svarīgi, ka bērni, kas šeit atbrauc, var justies brīvi,” uzsver projekta “3K” vadītāja Dženita Katiša. Līdzās poligonam kādreiz izstrādāta grants karjera vietā nu izveidota estrāde un āra klase, te var strādāt arī ar Latvijas iežiem un minerāliem. Kolekcijā ir arī ar ledājiem atnestie akmeņi no Skandināvijas. “Skolā, mācoties par iežiem, parasti ir jāizlasa teju desmit lappuses ar tekstu, bet skolotājs pat nav pacenties parādīt krītakmeni. Šeit ir iespēja to pačamdīt. Mēs arī stāstām, no kādiem materiāliem labāk būvēt māju, kādā mājā labāk dzīvot,” piebilst vides izglītības projekta vadītāja Nora Ķibilda-Kinna. “Ja kādam bērnam nākotnē būs iespēja izvēlēties, tad viņam būs zināšanas, neviens nevarēs iebāzt maisā, sakot, ka skaidu plašu mājā var veselīgi dzīvot.”

Latvijas iežu un minerālu kolekcija.
Foto: Gundega Skagale

Vides izglītības projektu vadītāja Ieva Freimane-Mihailova atzīst, ka lauku jauniešus ar purvu un mežu varbūt arī nevar pārsteigt, bet stereotipu par to, kas notiek ar atkritumu maisiņu, kad to iznes no mājas, gan netrūkst. “Jaunieši ir patiesi pārsteigti, uzzinot, cik atkritumu ir daudz. Kad ierauga atkritumu kalnu, kas patiešām ir kalns… Tad viņi sāk uzdot jautājumus, kā to visu mainīt.”

Vides izglītības pro­grammu atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums “ZAAO” veic jau vairākus gadus, tagad tapusī skola ir šīs programmas loģisks turpinājums. “Mācību gadu esam sadalījuši četrās dabas stihijās – uguns, zeme, ūdens, gaiss,” stāsta Dabas tehnoloģiju parka vadītāja Dace Lāce. “Ik pa diviem mēnešiem, ziemā – trīs mēnešus, stāstām par vienu stihiju, piemēram, analizējam uguns iespējas un pielietojumu gan eksperimentu klasē, gan dabas takā, gan arī poligonā.”

Skolā ir arī laboratorija, tajā cita starpā ir arī 3d mikroskops, kurā var apskatīt, kas dzīvo augsnē.

Daudzi ir patiesi pārsteigti, ka ne tikai sliekas. Mikroskopā var redzēt, ka augsnē mudž­no dzīvības (tur viss kustas) – nepilnu milimetru garās ērcītes, piemēram, palielinājumā ir īsti mākslas darbi. Paliekot zem mikroskopa objektīva koksngrauzi, var ieskatīties tam acīs.

Foto: Gundega Skagale

Pēc tam, kad par dabā notiekošo gūts priekšstats laboratorijā, visi aicināti doties dabas takā, risināt dažādus uzdevumus. Te var iemācīties ne tikai to, kā izmērīt koka garumu, bet arī saskaitīt koka gadus, analizējot, cik platas un šauras ir gadskārtas, uzzināt vairāk par koka augšanas apstākļiem un klimata pārmaiņām. Vai arī par iespējamām slimībām un meža ugunsgrēkiem.

Dabas parkā izveidota arī piknika vieta, kur pēc mācību vai skolu ekskursijas atvilkt elpu. Top skatu tornis dabas vērošanai. “Veidojam vēl vienu taku, tā saucamo purva taku uz Stūrīšu purvu. Tur varēs taisīt ģeoloģiskos urbumus un pētīt, kā tad purvs ir veidojies. Tiek veidota arī kūdras paraugu kolekcija,” atklāj dabas un tehnoloģiju parka komanda. Katra mēneša otrajā sestdienā dabas parkā gaidīts ikviens – gan lieli un mazi bērni, gan pieaugušie, pārējā laikā jāpiesakās atkritumu poligona administrācijā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.