Dagnija Pamata: Ja ar ārstu trūkumu esam bedrē, tad ar māsu trūkumu — aizā 0
P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas arodorganizācijas priekšsēdētājas vietniece un medicīnas māsa Dagnija Pamata TV24 brīdina, ka māsu trūkums Latvijas veselības aprūpē ir sasniedzis ļoti kritisku līmeni. Viņas vērtējumā situācija ar ārstiem jau ir smaga, taču māsu trūkums ir vēl dziļāka problēma, kurai valdība šobrīd nepievērš pietiekamu uzmanību.
Pamata norāda, ka no malas var šķist — slimnīcu nodaļas strādā, pacientu aprūpe tiek nodrošināta un sistēma turas. Tomēr aiz šīs šķietamās ikdienas darbības slēpjas ļoti nopietns personāla deficīts. Nodaļās katastrofāli trūkst māsu, un esošais darbs bieži balstās uz to cilvēku izturību, kuri uzņemas lielu slodzi.
Viņa stāsta, ka nesen piedalījusies Rīgas Stradiņa universitātes valsts eksāmenu komisijā, kur eksāmenu kārtojusi liela topošo māsu grupa. Taču Pamatai rodas jautājums, cik no šīm absolventēm patiešām sāks strādāt slimnīcās. Viņas ieskatā šis procents varētu būt ļoti mazs.
Kā piemēru viņa min sarunu ar vienu no studiju beidzējām, kura atklāti pateikusi, ka šajā profesijā strādāt neplāno. Studijas sākusi, bet vēlāk sapratusi, ka medicīnas māsas darbs tomēr nav viņas ceļš, tāpēc nolēmusi vienkārši pabeigt iesākto. Pamata uzsver, ka šādi gadījumi nav izņēmums — tādu absolventu esot daudz.
Vienlaikus viņa nevēlas to pasniegt kā pārmetumu jaunajai paaudzei. Tieši pretēji — Pamata uzskata, ka jaunie cilvēki daudz skaidrāk apzinās savas robežas un dzīves prioritātes. Viņi domā ne tikai par darbu, bet arī par ģimeni, atpūtu, brīvo laiku un līdzsvaru starp profesionālo un personīgo dzīvi.
Pamata norāda, ka iepriekšējo paaudžu māsas bieži strādājušas pēc pavisam cita principa. Viņas tās sauc par pēdējiem “darba zirgiem” — cilvēkiem, kuri idejas vārdā ir gatavi uzņemties daudzas dežūras, izturēt lielu slodzi un aprūpēt ļoti daudz pacientu. Šī paaudze vēl tur sistēmu, taču ilgtermiņā uz šādu pašuzupurēšanos balstīt veselības aprūpi nav iespējams uzturēt.
Viņasprāt, jaunā paaudze nav sliktāka — tā vienkārši vairs nepieņem darba modeli, kurā cilvēks tiek izsmelts līdz pēdējam. Ja veselības aprūpes sistēma grib piesaistīt un noturēt jaunās māsas, tai jāspēj piedāvāt ne tikai profesijas misiju, bet arī cilvēka cienīgus darba apstākļus, samaksu un prognozējamu darba dzīvi.
Pamata uzsver, ka māsu trūkums nav nākotnes risks — tā ir šodienas realitāte. Ja netiks domāts, kā cilvēkus piesaistīt profesijai un noturēt slimnīcās, veselības aprūpes sistēmas slodze tikai pieaugs, bet pacientu aprūpes kvalitāti nodrošināt kļūs arvien grūtāk.
