Pat Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā nav labi! Eksperti brīdina par nopietnām sekām, ja pārāk ilgi jāgaida rindā pie ārsta 0
Vai zinājāt, ka vairāk nekā viens no desmit pacientiem Apvienotajā Karalistē, kuriem nepieciešama speciālista konsultācija, uz pierakstu gaida ilgāk par gadu? Vai arī to, ka Slovēnijā pacientiem uz gūžas locītavas endoprotezēšanas operāciju jāgaida gandrīz divi gadi – 667 dienas?
Kā vēstī “Euronews”, šie dati apkopoti “Organisation for Economic Co-operation and Development” ziņojumā “Health at a Glance 2025”, kas izgaismo vienu no aktuālākajām Eiropas sabiedrības veselības problēmām – garās rindas uz medicīniskajiem pakalpojumiem.
Lai gan šie ir vieni no satraucošākajiem rādītājiem Eiropā, gaidīšanas problēma ir daudz plašāka.
“Ārstēšanas ieguvumu atlikšana nozīmē, ka pacienti ilgāk dzīvo ar sāpēm un invaliditāti, nekā tas būtu nepieciešams, un tas var pasliktināt veselības stāvokli arī pēc ārstēšanas,” teikts ziņojumā.
Pat pie ģimenes ārsta jāgaida nedēļu un ilgāk
OECD dati liecina, ka vairākās Eiropas valstīs jau nokļūšana pie ģimenes ārsta vai medmāsas prasa vismaz nedēļu gaidīšanas.
Zviedrijā vairāk nekā nedēļu uz vizīti gaida 23% pacientu, Francijā un Vācijā – 20%, bet Apvienotajā Karalistē – 18%.
Ja pieskaita arī tos pacientus, kuri gaida sešas vai septiņas dienas, situācija kļūst vēl satraucošāka: Zviedrijā šādu pacientu ir 30%, Francijā 28%, Apvienotajā Karalistē 27%, bet Vācijā 26%.
Pie speciālista – pat vairāk nekā gadu
Daļai Eiropas iedzīvotāju speciālista konsultācija nav pieejama pat gada laikā.
Viskritiskākā situācija ir Apvienotajā Karalistē, kur 11% pacientu ziņojuši, ka uz speciālista vizīti gaidījuši ilgāk par gadu.
Francijā un Vācijā šādu pacientu īpatsvars ir 2%.
Tomēr arī īsāks gaidīšanas laiks bieži vien ir ļoti ilgs. Francijā 43% pacientu gaida no diviem mēnešiem līdz gadam, Apvienotajā Karalistē – 32%, Zviedrijā – 29%, bet Vācijā – 22%.
Kataraktas operācijas jāgaida mēnešiem
Līdzīga aina vērojama kataraktas operāciju jomā. Šeit tiek vērtēts to pacientu īpatsvars, kuri pēc speciālista apskates uz operāciju gaida ilgāk par trim mēnešiem.
2024. gadā Norvēģijā šādu pacientu bija 81%, Somijā – 71%.
Vairāk nekā puse pacientu ilgāk par trim mēnešiem gaidīja arī Apvienotajā Karalistē (58%), Portugālē (58%) un Spānijā (53%).
Savukārt Polijā (13%), Ungārijā (17%), Zviedrijā (22%) un Itālijā (27%) situācija bija ievērojami labāka.
Pēc pandēmijas rindas kļuvušas vēl garākas
No deviņām Eiropas valstīm, kuru dati tika analizēti, septiņās 2024. gadā gaidīšanas laiks uz kataraktas operāciju bija ilgāks nekā 2019. gadā.
Apvienotajā Karalistē pacientu īpatsvars, kuri gaidīja ilgāk par trim mēnešiem, pieauga no 22% līdz 58%, bet Norvēģijā – no 65% līdz 81%.
Šie skaitļi liecina, ka Covid-19 pandēmijas radītais spiediens uz veselības aprūpes sistēmām joprojām nav pilnībā pārvarēts.
Slovēnijā uz gūžas operāciju jāgaida gandrīz divi gadi
Īpaši iespaidīgi ir dati par gūžas locītavas endoprotezēšanas operācijām.
Slovēnijā mediānais gaidīšanas laiks 2024. gadā sasniedza 667 dienas jeb gandrīz divus gadus.
Polijā pacienti gaidīja vidēji 343 dienas, Ungārijā – 209 dienas, bet Apvienotajā Karalistē – 174 dienas.
Mediānais rādītājs nozīmē, ka puse pacientu gaidīja pat ilgāk nekā norādītais dienu skaits.
Kāpēc atšķirības ir tik lielas?
Kā norāda OECD, gaidīšanas rindas galvenokārt veidojas tad, ja pieprasījums pēc veselības aprūpes pakalpojumiem pārsniedz sistēmas spēju tos nodrošināt.
Luidži Siciliani no “University of York” skaidro, ka gaidīšanas laiku atšķirības starp valstīm nosaka veselības aprūpes finansējums, personāla pieejamība, sistēmas kapacitāte, kā arī pieaugošais pieprasījums, ko veicina sabiedrības novecošana un tehnoloģiju attīstība.
Viņš uzsver, ka rindas uz plānveida veselības aprūpes pakalpojumiem daudzās valstīs kļuvušas par būtisku veselības politikas problēmu, liekot pacientiem gaidīt nedēļām, mēnešiem vai pat gadiem ilgi.
